A+
Beta

Krieviski

Lielie Kangari ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kā arī tāda paša nosaukuma dabas liegums. Tie atrodas Ropažu novadā un Ogres novada Suntažu pagastā. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 72 metrus vjl. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu "Lielie Kangari" ir aptuveni 7 kilometrus garš.

1957. gadā tagadējā Suntažu pagasta teritorijā tika nodibināta dabas aizsardzības teritorija - liegums, 1977. gadā osu grēda izdalīta kā kompleksais dabas liegums. Tas paplašināts 2004. gadā, iekļaujot teritorijā ievērojamas platības Ropažu novadā. Aizsargājamā teritorijā ietilpst gan pati osu grēda, gan arī blakus esošās dabas teritorijas un reti biotopi. Liegumā ietilpst arī Lielais Kangaru purvs un Kangaru ezers.

Sastopami arī aizsargājami augi, no kuriem 17 sugas ir aizsargājamas un novērojama savdabīga purva veģetācija grēdas piekājē. Dabas lieguma teritorijā Suntažu pagasta daļā atrodas arī neliels Mazās Juglas upes krasta posms kā arī teikās plaši pieminētais Ķoderu pilskalns jeb Lielā Vīra gulta, ko tūristiem viegli atrast, braucot no Rīgas uz Ērgļiem pa P4 ceļu tūlīt aiz Kangaru kalnu grēdas beigām - ap 300 m pirms autobusu pieturas Ķoderes (norāde un taciņa pa labi).

Pats pilskalns redzams kā piepacelts divkuprains paugurs pa labi no ceļa. Savukārt blakus Kangaru ezeram izveidotās dabas takas malā atrodas Burlakkalniņš - vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji, bet 2. pasaules kara laikā - nacionālie partizāni Ezeriņa vadībā.

56"55'19 24"44'38
56.922081, 24.743820
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Informācija mainīta: 12.06.2013

Ekskursijas pa Madlienas ievērojamākajām vietām, izjādes ar zirgu, peldēšanās, telšu vietas. Muzejs atrodas bijušajā Plāteres pagasta centrā, 1868. gadā celtajā Plāteres sākumskolā. Šeit strādājuši - pirmais  Latviešu preses magnāts un miljonārs Antons Benjāmiņš un komponists Kārlis Kažociņš. Apskatei izveidotas septiņas pastāvīgās ekspozīcijas.

Pašlaik muzejā izvietota pastāvīgā ekspozīcija "Boļševistiskās sistēmas spožums un posts". Ekspozīcija apskatāma katru dienu iepriekš piesakoties. Pie muzeja māzeru kolekcija.

Atpūtas kompleksā „Viesu Līči” pieejams plašs brīvdabas spēļu laukums ar atrakcijām un rotaļām bērniem no 2 līdz 12 gadu vecumam pieauguša cilvēka tiešā pavadībā. 
Brīvdabas rotaļu laukumā iespējams šūpoties šūpolēs, braukt ar karuseļiem, spēlēt minigolfu, braukt ar traktorvilcieniņu „Bruģa bānītis”, lidot ar velohopteru, šļūkt no slidkalniņa vai izmēģināt dažādas veiklības trases. Pēc aktīvas darbošanās iespējams ieturēt gardu maltīti „Viesu Līču” kafejnīcā „Zemnieka cienasts”. Šeit cienā ar latviskiem un Latvijā iecienītiem ēdieniem no Zemgalē iegūtiem gaļas un piena produktiem, ar tepat "Līčos" izaudzētu dārzeņu bagātīgām piedevām un pašu ceptiem konditorejas našķiem. Šeit var sarīkot lieliskas svinības un dažāda veida pasākumus. Kompleksā ietilpst arī viesu māja ar nakšņošanas iespējām, telšu vietas, pirtiņa. No šejienes kursē vairāk kā 90 gadus sens kuģītis „Frīda”, kas aizvedīs līdz pat Jelgavai.

Latvijas gaidu un skautu muzejs ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Liela daļa materiālu ir atceļojuši gan no Austrālijas, Kanādas, ASV, gan no dažādām Eiropas valstīm, pat no tālās Japānas!


Gaidu un skautu muzejs piedāvā ceļojumu cauri gadiem, kura laikā ir iespējams uzzināt par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē, kā arī par skautu un gaidu gaitām mūsdienu Latvijā.


Tiem, kas par skautiem un gaidām dzird pirmo reizi, ir iespēja uzzināt par to, ko skauti un gaidas dara un kā var kļūt par skautu vai gaidu. Muzejā apskatei pieejami ne tikai dažādi dokumenti un grāmatas, bet arī dažādas praktiskas lietas - skautu un gaidu formas tērpi no dažādiem laikiem, nozīmītes, nometņu uzšuves,  karogi un foto albumi. Nenovērtējama muzeja vērtība ir daudzās dienasgrāmatas, ko rakstījuši latviešu skauti un gaidas, esot trimdā.


Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Kara dēļ viņai nācās pārciest dažādas represijas, bet cauri visām mokām un sāpēm viņa nesa ideju par muzeja izveidošanu. Ideja tika īstenota 1991. gadā, kad, pateicoties Ogres domes atbalstam, muzeja izveidei tika piešķirtas telpas ēkā Ogres upes krastā.


Skautu un gaidu kustība bija viena no populārākajām jaunatnes kustībām pirmās Latvijas laikos (1918-1940), tā bija kustība, kuras biedru skaits sniedzās vairākos tūkstošos, kustība, kuras atzari darbojās teju katrā skolā. Tieši savu ideālu dēļ skautu un gaidu kustībām ir nācies daudz piedzīvot un pārdzīvot – gan organizācijas likvidāciju un aizliegumu okupācijas gados, gan atdzimšanu līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu. Taču par spīti visām grūtībām, Latvijā joprojām aktīvi darbojas vairāki simti skautu un gaidu.

  • Kategorija: 
    Kafejnīcas un tējnīcas, Vietējā virtuve

Vienīgā Latvijas kafejnīca, kurai ir ļoti neparasts - militārās tehnikas un citu atribūtu, t.sk. - Padomju armijas interjers. Arī tās dārzā ir apskatāmi interesanti eksponāti - artilērijas šāviņi, lidmašīna, kara automašīnas u.c. Tiešām vērts ieiet un izdzert kafiju.

Pakalpojumi: 
  • Tualete
  • TV

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pastaigu maršruts pa Brīvības ielu_vēsturisko ēku apskate

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

Terras unikālais koncepts ir Tava iespēja ēdiena sastāvdaļas kombinēt pašam, veidojot savai gaumei un vajadzībām atbilstošu maltīti.

Terra ir atgriešanās pie saknēm - dziļumā, pie savējiem. Burkāniem, kartupeļiem, selerijām, ingvera, redīsiem, sīpoliem un daudziem citiem senčiem. Ilgi viņi ir gulējuši zem zemes, savā pasaulē, tagad pa vienam vilkti ārā, tādi - veselīgi, sasūkušies minerālvielas, zemes spēku. Tikai no pašas labākās, auglīgākās  zemes, audzēti tikai pie labākajiem saimniekiem lielos un mazos zemes pleķīšos, Tagad salikti vienkāršās, ērtās porcijās, lai Tevi pabarotu ikdienā. Vienkāršs, veselīgs, nesamākslots, priecīgs ēdiens dienu no dienas. Tāds, kāds būtībā Tev ir vajadzīgs.

Terra nepārstāv nevienu “ēšanas skolu”, bet gan sniedz Tev iespēju izvēlēties sev piemērotāko.

Steidzīgajiem ēdienu servē ērtajās kastītēs līdzņemšanai.

Atrodi savas saknes!

Tas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Centrā ir iespēja izmantot mākslinieku studiju-rezidenču, semināru un konferenču, sarīkojumu telpas, kā arī iesaistīties tur organizētajos pasākumos. Labam noskaņojumam un garšīgai maltītei te atvērta kafejnīca „Arsenāls”.

Pirmās kapu kopiņas un krusti Meņģeles kapos parādījās 18.gadsimta vidū. Līdz tam meņģelieši savus aizgājējus glabāja Madlienas kapos, jo tā bija vienīgā draudzei piederošā apbedījumu vieta. Par Meņģeles kapsētas izveidi jāpateicas vietējam muižkungam baronam Šēnfogelam. Šobrīd skatāmais vecākais apbedījums datēts ar 1850.gadu. Netālu no kapličas piemineklis, kurā lasāms pārdomas rosinošs uzraksts: „Ceļiniek, kas esi tu, tas biju es, kas esmu es, tas būsi tu”. Savdabīga kapsētas vizītkarte ir sirmās Vāczemes egles, kuras, stādītas barona Šēnfogela laikā, šalc joprojām.

Lācēna, kurš tukšo medus podu, skulptūra. Uzstādīta 20.gs. 50.gados un ir tipisks padomju perioda pilsētvides elements. Lācēns ne gluži parasti ticis pie sava vārda: tā nolūzušo ķepu „sadakterējuši” Ogres Mākslas skolas audzēkņi un apsējs ticis noņemts 18.maijā – Ērika dienā