A+
Beta

Krieviski

Pastaiga pa šo 600 m garo laipu piedāvā iepazīt Vēršupīti un tās veidoto pasauli - melnalkšņu dumbrāju, ko mēdz dēvēt arī par palieņu mežu, jo pavasarī to appludina palu ūdeņi. 

Melnalkšņu dumbrāja laipa
  • Melnalkšņu dumbrāja laipa

Dumbrājs ir mājvieta daudzām savdabīgām augu un dzīvnieku sugām, kas īpaši pielāgojušās mitruma un ūdens līmeņa svārstībām. Bagātīgā barības klāsta dēļ te uz dzīvi apmetušās arī 8 no 9 Latvijā sastopamajām dzeņu sugām. Interesanti te ir jebkurā gadalaikā, taču visā krāšņumā dumbrājs atklājas tieši pavasarī, kad urdzošo ūdeni pārklāj zeltainie pureņu ziedi un gaiss vibrē no putnu dziesmām un dzeņu bungošanas.

56"57'9 23"30'48
56.952618, 23.513273
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Radošās darbnīcas
  • Semināri, konferences
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Informācija mainīta: 22.08.2014

Celta 1897. gadā, arhitekts H. Šēls. Celta historisma arhitektūras tradīcijās. Baznīcā ir I. Zeberiņa altārglezna „Kristus izdziedina slimos” un piemiņas plāksne Latvijas brīvības cīņās kritušajiem Ķemeru iedzīvotājiem.

1889.gadā priesteris Jānis Jacevičs (1821.-1902.) par savāktiem līdzekļiem uzcēla dievnamu Majoros. 1905.gadā baznīcu svinīgi iesvētīja Mogiļevas arhibīskaps – metropolīts Juris Jāzeps Elijas Šembeks.

Viesnīcas ēkas pirmā daļa uzcelta 1896. gadā kā privāta pansija. Padomju laikā tā iekļāvās atpūtas nama „Majori” sastāvā. 2001. gadā pēc arhitekta U. Šēnberga projekta tika veikta ēkas rekonstrukcija.

Centrālā viesnīcas ēka celta 20.gs. sākumā kā pansiju tipa ēka ar bagātīgu kokgriezuma dekoru. Zemesgabalā atrodas vēl viena vēsturiska ēka, kurā Latvijas brīvvalsts laikā atradās pansija „Imperial”, bet pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja Vissavienības Kūrortu padome. Rekonstrukcijas rezultātā ēkas uzcēla no jauna. Kopš ēku rekonstrukcijas pabeigšanas 2004. gadā tajās atrodas viesnīca „Eiropa”.

Anfang des 20.Jh. wurde hier dort ein Sommerhaus errichtet, das später abbrannte ist. Anstattdessen wurde hier ein einstöckiges Kaufhaus gebaut, das 1930 als Lager der Bierbrauerei „Iļģuciems” genutzt wurde. In den 50. Jahren des 20.Jh.befand sich hier ein Lebensmittelgeschäft, danach die Bierkneipe „Sencis (der Ahne)”. 1996 wurde das Gebäude rekonstruiert und ein Restaurant eingerichtet.

Pilsētas daļas nosaukums „Melluži” ir pazīstams jau kopš 17. gs. 1693. gadā te bija "Mellužu" krogs. Iespējams, ka nosaukuma izcelsme saistīta ar bagātīgajiem melleņu mežiem šajā rajonā. Zeme piederējusi fon Firksu dzimtai. 1827. gadā, kad Kārlis fon Firkss uzcēla šeit kūrmāju, vietu sāka dēvēt par Karlsbādi II.

Pirmā pasaules kara laikā kūrzāle tika nodedzināta. Tās vietā tika izveidots Mellužu parks, bet 1930. gadā tika uzcelta brīvdabas koka koncertestrāde. Vēsturiski jau kopš 19. gs. Rīgas jūrmala ir bijusi gana iecienīta Rīgas iedzīvotāju atpūtas vieta un kopš tā laikā te notikusi arī aktīva koncertdzīve. Toreiz vasaras koncertzāles bija ne vien Mellužos, bet arī Dubultos, Majoros, Bulduros, arī Edinburgā, un visās notika koncerti, turklāt tie bija labi apmeklēti. Mellužu parka estrādē skanēja gan mūzika, gan tika arī spēlēts teātris.

Mūsdienās Mellužu estrāde ir viena no divām 20. gs. sākumā celtajām akustiskajām koka gliemežnīcām visā Baltijas reģionā. Otra atrodas Igaunijā, Sāmsalas galvaspilsētā Kuresārē. Plānots pabeigt estrādes un parka rekonstrukcijas darbus 2015. gadā, atzīmējot estrādes 85. jubilejas sezonu. Estrādes parks ir burvīga vieta atpūtai ģimenēm ar bērniem – šeit ir mūsdienīgs rotaļu laukums, pīļu dīķis, kā arī vasarā katru svētdienu no plkst. 11:00 notiek bezmaksas pasākumi bērniem.

  • Kategorija: 
    Restorāni
Restorānā Lielupe brokastis tiek servētas kā zviedru galds, pusdienas un vakariņas a la Carte modernā un jaukā vidē.  
Internacionālā ēdienkarte, kurā pieejami latviešu un krievu virtuves ēdieni, vienmēr atradīsiet kaut ko sev piemērotu. Pašceptās itāļu stila picas garšos visai ģimenei. Lobby bārs, kas atrodas SemaraH Hotel Lielupe,  ir populāra tikšanās vieta vietējiem iedzīvotājiem un mūsu viesnīcas viesiem. Bārs piedāvā plašu uzkodu ēdienkarti, kā arī dažādus dzērienus jebkurai gaumei. Izbaudiet mūsu lieliskās uzkodas, burgerus, sviestmaizes un salātus mājīgā un modernā vidē.
Pakalpojumi: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
  • Bērnu rotaļu laukums
Ēdienkarte: 
Bērnu, Vegānu, Veģetārā
  • Darba laiks: 
    07:00 - 22:00

Bioloģiskā z/s ,,Lejnieki” nodarbojas ar gaļas un piena kazu, aitu audzēšanu, kā arī produkcijas pārstrādi. 

Piedāvājam iepazīties ar bioloģiskās saimnieniekošanas pieredzi.

Saimnieku stāstījuma laikā varēsiet apskatīt  ,,Kazu kalna” iemītniekus , un uzzināt ar ko tad atšķiras piena kaza no gaļas kazas - vai tiki vien kā ar izskatu?

Pēc ekskursijas piedāvājam bioloģiskās produkcijas degustāciju un tās iegādi.

Pieņemam idividuālus kā arī grupu ceļotājus. Pirms došanās uz saimniecību, vismaz, tris dienas iepriekš, lūdzu vienoties ar kontaktpersonu Daci mob. t. +371 28375302

Celta 1207.gadā kā "castellum" tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. No 2012.gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāt pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.

  Celta 1207.gadā Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā kā „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. No 2012.gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāties pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.   Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts - Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.   Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207. gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.    18.gadsimta sākumā, Polijas un Zviedrijas kara laikā, pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.    Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962. gada.  2011. gadā uzsākts un 2012. gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. Rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs.    Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli. Estrādes pasākumu sezonu tradicionāli atklāj Ievziedu balle maijā, tai visas vasaras garumā seko džeza festivāls, blūza festivāls, teātra diena. Īpaši atzīmējams ir Daiņa Kalna organizētais Opermūzikas festivāls, kurš 2012. gadā atzīmē savu divdesmito jubilejas gadu.