A+
Beta

Krieviski

Līdzīgi kā Jelgavas pili, arī šo baznīcu saista ar arhitekta F.B. Rastrelli vārdu.

Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
  • Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
  • Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle

1774. gadā pēc Rastrelli projekta celtā nelielā vienkupola baznīca nopietni cieta 1883. gada ugunsgrēkā. Vienlaikus, pieaugot Kurzemes guberņas iedzīvotāju skaitam, tā draudzes vajadzībām kļuvusi par šauru. 1892. gadā tika pabeigti jaunās pieckupolu baznīcas būvdarbi (arhitekts N. Čagins), kuros daļēji saglabāti vecās baznīcas pamati un altāra siena. Otrā pasaules kara gados baznīca tika nopostīta, 1992. gadā sākās tās atjaunošanas darbi, kas ilga līdz 2003. gadam.

56"38'57 23"43'44
56.649036, 23.728817
  • Adrese: 
    Raiņa iela 5, Jelgava
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 63020207
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Katru dienu 9:00 - 18:00

Informācija mainīta: 05.09.2014

Baznīca būvēta 1906. gadā pēc arhitekta K. E. Strandmaņa projekta.

Celtne veidota pseidogotiskā stilā, bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Virs ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs „Svētais vakarēdiens". Baznīca II Pasaules kara laikā izdega, tās atjaunošana tika pabeigta tikai 1992. gadā, kad agrākā izskatā atjaunots baznīcas tornis. 1996. gadā pāvests Jānis Pāvils II baznīcai piešķīra katedrāles statusu.

Dievnams uzskatāms par vienu no senākajām Jelgavas ēkām, kas saglabājusies pēc kara. Tās celšanu saista ar 1573. gadu, kad pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika uzsākta baznīcu būvniecība visā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Sākotnēji baznīca bija no koka, 1621. gadā tai blakus uzcēla mūra torni, bet jaunās mūra baznīcas celšana ilga no 1638. līdz 1641. gadam.

Dievnams ir viens no retajiem manierismastila pieminekļiem Latvijā un pirmā luterāņu baznīca Latvijā, kas atjaunota pēc Otrā pasaules kara. Nozīmīga baznīcas vērtība ir Jaņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete” (1910).

Baznīcas lepnums ir lielākās un labākās darbojošās ērģeles Zemgalē, kas būvētas 1938. gadā.

Barona Hāna muiža, gleznainais daudzām teikām apvītais parks, vešūzis, mīlestības aleja un daudzas citas teikām un leģendām apvītas vietas.

19. gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Kungu māja celta 1845.-1860. gadā. Sākotnējo ēkas projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E. J. A. Štrauss, bet 1859.-1860. gadā nezināms arhitekts to paplašinājis. Kompleksā ietilpst 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar muižu saistās dažādas leģendas, kuras uzzināsiet, to apmeklējot. Tagad ēkā atrodas skola.

Papildus tiek piedāvātas izjādes zirga mugurā vai izbraucienus pa parku pajūgā gan ikdienā, gan apmeklētāju svētku brīdī.

1 km pirms baznīcas, uz ziemeļiem no tās, Vircavas upes kreisajā krastā atrodas bijusī Lielvircavas muižas pils. To būvējis barons Dionisijs fon Klopmans 1803.-1808.g.

Tajā pašā laikā uzbūvēta arī muižas klēts. Pils būvēta vecās pils vietā, kurai pirmais stāvs bijis no mūra, bet otrais brūni krāsotu baļķu. 1820.g. Lielvircavas muižu izūtrupēja, līdz ar to baronu Klopmanu ģimene uz visiem laikiem atstāja Lielvircavu.

Muižu nopirka Dītrihs fon Grothuss un atdāvināja to meitai Adelheidei, kura aprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Viņu dēls Eduards Hāns muižu vēlāk pārdeva savam brālim Ričardam. Viņš atdeva muižu savai meitai Elizabetei. Vēlāk muižu mantoja viņas krustdēls Reimars fon Hāns, kas krita 1919.g. kaujās pret lieliniekiem landesvēra armijas rindās. Pēc viņa nāves muižu mantoja māsa Hildegarde, kas bija muižas īpašniece līdz pat agrārajai reformai 1920. g.

Kopš 1924.g. muižas ēkā atrodas skola. Šobrīd skolas vajadzībām izmantotas tiek tikai dažas muižas kungu mājas telpas. 2011.g. vasarā tika atjaunota muižas zāle.

Muižas apbūve veidojusies no 17. līdz 19. gs. Muiža bijusi Kurzemes hercoga Pētera Bīrona iemīļota uzturēšanās vieta. 1919. gadā muižu nodedzināja bermontieši, bet bijušajā klētī-noliktavā 1920.-30. gados tika ierīkots Tautas nams.

No muižas ēkas saglabājies ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Ievērības cienīgs ir muižas parks – 15 ha liels baroka stila dārzs ar savdabīgu dārza parteru.

Vispilnīgāk no kompleksa ēkām saglabājies Kavalieru nams, kur pašlaik darbojas skola.

Blankenfeldes muiža atrodas gleznainā vietā Jelgavas novada Vilces pagastā, gandrīz pie pašas Lietuvas robežas. 

No 1.jūnija Blankenfeldes muiža gaida apmeklētājus! Papildus muižas kompleksa un parka apmeklējumam, apskatei pieejama ari muižas īpašnieka privātā zvanu kolekcija, kurā ietilpst vairāk nekā 1000 zvanu no dažādām pasaules valstīm. Zvanu kolekcija izvietota tikko restaurētajā muižas daļā – stallī / vāgūzī, kuras otrajā stāvā atrodas arī gaumīgi iekārtoti, mājīgi viesnīcas numuriņi. Tajos apmeklētāji var pārnakšņot, izbaudot senatnīgo muižas atmosfēru kopā ar mūsdienu komfortu.

Blankenfeldes muiža jau sen bija plaši pazīstama ar plūškoka izmantošanu pārtikā. Tika ražots un pārdots plūškoka vīns un sula, bet dāmu vidū īpaši pieprasīta bija plūškoka ziedu tēja, kas uzskatīta par lielisku tievēšanas līdzekli! Arī šodien Blankenfeldes muižā iespējams nodegustēt un iegādāties turpat no vietējiem lauku labumiem gatavotas, 100% dabiskas sulas, sīrupus, ievārījumus, marinējumus un citus gardumus. Blankenfeldes īpašais piedāvājums ir produkti no plūškoka – senas muižas receptes palīdz veselīgo plūškoka ogu un ziedu spēku pārvērst garšīgos produktos, kas stiprina imunitāti. Nākamajai sezonai gatavojam īpašu gardumu – plūškoka vīnu. Brauciet ciemos! Muižas apciemojumu grupām, lūdzu, iepriekš piesakiet pa tālruni 27810348.Degustācija tiek organizēta grupām ne mazākām par 5 cilvēkiem ieprikš piesakot.

Vēsture:

Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta 1426.gada 6.martā, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana von Mengeles nopirka Klauss von Medems. Muiža atradusies vairāku muižkungu īpašumā, līdz 1920.gadā tajā ierīkoja pansionātu. 20.gs. 90-o gadu sākumā muiža atgriezās tās iepriekšējā īpašnieka mazmeitas Adīnas von Bernevicas īpašumā, bet 2007.gadā muiža nonāk patreizējā saimnieka rokās, kas pamazām atdot muižai iepriekšējo krāšņumu – jau ir rekonstruēts stallis / vāgūzis, tiek atjaunots skaistais muižas parks un veikti citi atjaunošanas  darbi, maksimāli saglabājot arhitektūras mazo formu bagātību – iebraucamos vārtus, mazos paviljonus, rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņus uc.

Personības: Muižā vairākkārt uzturējies Francijas karalis Luijs XVIII. Šeit dzimis viens no pirmajiem Latvijas inženieriem E.J. Bīnemanis – viens no latviešu tehniskās inteliģences pārstāvjiem. Muižā bērnību pavadījis pasaulē atzītais kontratenors Sergejs Jēgers. 

Izbaudiet dabas skaistumu un spēku, atpūšoties no ikdienas steigas, pie mums, Brēķu Ezerbancānos. Tā ir lieliska brīvdienu māja ezera krastā brīvā laika pavadīšanai divatā, ar ģimeni vai draugu lokā.

Tveriet mirkli, lūkojoties uz dabas ainavu, kura pavēras no brīvdienu mājas terases. Izbaudiet vasaras priekus, peldoties ezerā vai sasildieties pie kamīna aukstajos ziemas vakaros. Pavadiet neaizmirstamas brīvdienas, piekopjot latviešu tradīcijas, pirtiņā. Šī ir lieliska vieta Jūsu dzimšanas dienas svinībām vai citiem Jums nozīmīgiem svētkiem.
Aktivitātēm piedāvājam:

  • brīvdienu māja ( 3 stāvi), virtuve, neliela ēdamzāle, viesistaba ar kamīnu, pirts, masāžas vanna, WC, vannas istaba ar dušu, 4 guļamistabas (iespēja nodrošināt naktsmītnes 8 personām);
  • guļbaļķu pirtiņa, kamīnzāle, guļamistaba 4 personām, WC, duša.
Pakalpojumi: 
  • Atļauti dzīvnieki
  • Sauna/pirts
  • Telšu vietas

Ievērojamā gleznotāja Ģederta Eliasa dzimtas mājas "Zīlēni" stāsta par brāļiem māksliniekiem Kristapu un Ģedertu.

Ģederts Eliass (1887–1975) ir viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem – reālisma meistariem, dzimis Platones pagasta Zīlēnu mājās. Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar Eliasu dzimtu, iespējams aplūkot virkni mākslinieka gleznu reprodukciju. Blakus mājām aug dižākais osis Baltijā.

Ekspozīcijā, kas iekārtota vienā no Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta garāžām, apskatāmi dažādi eksponāti no ugunsdzēsēju darba un ikdienas – no seniem diplomiem līdz pat ugunsdzēsēju automašīnai.

Šeit ir iespējams redzēt arī agrāk lietotos darba priekšmetus: četrrocīgu rokas sūkni, motorsūkni, cirvjus, ķiveres, gaismekļus, rācijas u.c.