A+
Beta

Krieviski

Dzimtu relikvijas, Latvijas teritorijā lietoto naudaszīmju kolekcija. Taureniešu – valstsvīru, ģenerāļu, izglītības darbinieku dzīves stāsti. Augšstāvā Sarkanais stūrītis, priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un medaļas liecina par ļaužu dzīvi kolhoza Taurene pastāvēšanas 40 gados.

Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
  • Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
  • Foto: Vecpiebalgas TIP
Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
  • Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
  • Foto: Vecpiebalgas TIP
Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
  • Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
  • Foto: Vecpiebalgas TIP
57"9'43 25"39'45
57.161942, 25.662432
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Izstādes
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Tualete
Darba laiks: 

Iepriekš piesakoties: 15. maijs - 15. oktobris, Tr. - Sv. 10.00 - 17.00, Brīvdiena - pirmdiena, otrdiena

Informācija mainīta: 12.06.2014

Ap 10 m augstais pilskalns, 13. gs. bija pirmā apmetnes vieta Piebalgā. Piedāvā ugunskura vietas, telšu vietas, sporta laukumus.

  • Kategorija: 
    Restorāni

Eiropas, Itālijas un Japānas virtuve. Plaša vasaras terase uz Jomas ielas.

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
  • Vasaras terase
  • Bērnu rotaļu laukums
  • Darba laiks: 
    10:00 - 23:00

Tā stratēģiski izdevīgais novietojums sekmējis vairāku būtisku ceļu attīstību, tai skaitā dzelzceļa līnijas Rīga – Saulkrasti izbūvi 1935.gadā, kas tika elektrificēta vairāk nekā pēc 20.gadiem. Ērtā nokļūšana veicināja vasarnieku skaita pieaugumu, tādējādi gada saulainākajos mēnešos iedzīvotāju skaits novadā sasniedz 25 tūkstošus.

Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē, kuru uzcēla Ernsts Reinholds fon Mengdens aptuveni 1774.gadā. Muižas teritorijā bija arī iekopts parks un saimniecības ēkas. Diemžēl Pirmā Pasaules kara laikā muižu nopostīja un vairs neatjaunoja. No skaistās Mengdena muižas, kuras bagātību vairoja nēģu zveja, palicis vien kolonnas kapitelis, renovētā klēts atjaunotais muižas parks, kas mūsdienās kalpo kā vieta pasākumiem.

Carnikavas novadpētniecības centrs ir vieta, kur satikties pagātnei ar tagadni, un uz šo tikšanos aicinām arī apmeklētājus!

1966.gadā māja tika nogādāta uz Latvijas Etnogrāfisko muzeju. Šodien tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēku, kas atrodas Gaujas krastā, apskatīt var ikviens. Tajā darbojas novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012.gada rudenī.

Šeit var iepazīsties ar novada tradīcijām, vērtībām un iedzīvotājiem un īpašo nēģu zvejas arodu cauri gadsimtiem. Novadpētniecības centra teritorijā ir arī labiekārtots laukums ar šūpolēm un atpūtas vietām, un to apskatīt var arī, laivojot pa Gauju, jo pie centra ir izveidota laivu piestātne. 

Viesu māja atrodas gleznainā vietā -  dabas parka "Svente" teritorijā līdzās Sventes ezeram.

Komfortablai atpūtai ekoloģiski tīrā vidē piedāvā jauku viesu māju (līdz 15 personām) ar 3 guļamistabām, aprīkotu virtuvi, kamīnu un biljardu, kā arī 2 pirtis - tradicionālo un melno.

 Ir iespēja makšķerēt:

  • Sventes ezerā;
  • divos viesu mājas dīķos, kuros mīt karpas, līņi un foreles.

Ir pieejama laiva.

Pakalpojumi: 
  • Laivu noma
  • Peldvieta

Rīgas Cirks ir vienīgā stacionārā cirka ēka Baltijā. Tās dibinātājs ir izcilais zirgu izjādes meistars Alberts Salamonskis. Cirka ēka ir unikāls celtniecības paraugs, jo laikā, kad jaunās būvniecības sasniegumus 1889.gadā Parīzē demonstrēja Gustavs Eifelis, pirmais latviešu profesionālais arhitekts J.F.Baumanis to jau bija realizējis gadu iepriekš, nama karkasam izmantojot dzelzceļa sliedes.

Tās jau vairāk neka 120 gadus droši notur Rīgas Cirka kupolu, ļaujot izciliem Latvijas un Pasaules cirka māksliniekiem pulcēt skatītājus uz košām izrādēm. Augstu zem kupola allaž lido gaisa vingrotāji, pārsteidzot ar elpu aizraujošiem trikiem. Apaļajā manēžā uzstājas akrobāti, kas atklāj cilvēka ķermeņa iespējas. Žonglieri virtuozi žonglē ar visu iespējamo, ko vien var pacelt. Ekvilibristi parāda apbrīnojamu līdzsvaru un lokanību.

Iluzionisti rāda burvju trikus, bet par smiekliem gādā klauni ar sarkaniem deguniem. Protams, nevar nepieminēt Eiropas tradicionālajam cirkam tik raksturīgos skolotos dzīvniekus- zirgus, lāčus, tīģerus, lauvas, suņus, kaķus un ziloņus. Mākslas sintēze ikvienā izrādē apvieno dzīvo mūziku, deju, perfektu horeogrāfiju, košus tērpus un cirka mākslu, kas veido vienotu māksliniecisko koncepciju un rada brīnuma sajūtu ikvienam skatītājam no gada uz gadu.

Cirka valoda ir spilgta, skaļa, emocionāla,un visām kultūrām saprotama.

Kopš  2003.gada 11.novembra Rīgas Cirka ēka ir atzīta kā "Valsts nozīmes Arhitektūras piemineklis".

Muzejs tika izveidots sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas muzeju un stāsta par kūrorta vēsturi, sākot ar 19.gadsimtu. Šeit var iepazīties ar sanatorijas vēsturi, kā arī apskatīt 20.gadsimta 70.-80.gadu medicīnas aprīkojumu.

Dzejnieku memoriālais muzejs iekārtots vasarnīcā, ko Rainis iegādājās 1926. gada rudenī. Dzejnieki tur pavadīja vasaras no 1927. līdz 1929. gadam. Šajā mājā 1929. gada 12. septembrī Rainis nomira.

Muzeju veido ēku komplekss, kas ir tipisks Jūrmalas koka arhitektūras paraugs un valsts nozīmes vēstures piemineklis. Dzejnieku vasarnīca un dārza namiņš celti 19. gs. beigās. Blakusēka būvēta 20. gs. sākumā, tās arhitektūrā jūtama jūgendstila ietekme. Muzejs atvērts 1949. gadā, bet paplašinātais muzeja komplekss – 1969. gadā.

Muzejā apskatāmas dzejnieku memoriālās istabas ar oriģinālu interjeru un piemiņas lietām, personīgā bibliotēka, izstādes. Muzejs piedāvā ekskursijas, muzejpedagoģiskas programmas un dokumentālu kino materiālu demonstrējumus latviešu, krievu, angļu valodā, bet vasarā – velobrauciena maršrutu ar gidu pa Raiņa un Aspazijas dzīves, darba un atmiņu vietām Jūrmalā. 

Jūrmalas skolēnu teātra studijas izrādes - Raiņa lugu iestudējumi.