A+
Beta

Krieviski

Laipni lūdzam Jūs iepazīt spilgtākos notikumus no vairāk nekā gadsimta ilgās Latvijas autobūves vēstures, apskatīt AMO PLANT industriālo kompleksu un mūsdienīgo autobusu ražotni, organizēt produktu apmācības, konferences un izmēģinājumu braucienus.

Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"
  • Autobusu rūpnīca "AMO PLANT"

Īpašais piedāvājums - izbaudīt Jūsu auto odiseju, AMO HOTEL viesnīcā, kurā katrs numurs īpaši izveidots, atspoguļojot noteiktu, nozīmīgu ēru Latvijas autobūvē un tās indistriālajā mantojumā.

56"40'5 23"46'47
56.667992, 23.779711
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Gida pakalpojumi
  • Semināri, konferences
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Bezvadu Internets
  • Informācijas punkts
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Pēc iepriekšejas pieteikšanās Sv. Trīsvienības baznīcas tornī 

Informācija mainīta: 05.09.2014

Profesionāliem sportistiem un sporta spēļu komandām, to aktīviem atbalstītājiem, kā arī ikvienam, kas sporto savas fiziskās veselības uzturēšanai, jelgavniekiem un pilsētas viesiem pieejams moderns un daudzfunkcionāls sporta komplekss - Zemgales Olimpiskais centrs, kas darbu uzsāka 2010.gada nogalē.

Centra 6 hektāru plātībā izbūvēti mūsdienu prasībām atbilstoši dažādu sporta spēļu laukumi, futbola un vieglatlētikas stadions, Eiropas līmeņa BMX trase, daudzfunkcionāla sporta halle, kā arī nodrošināts nepieciešamais inventārs un atbilstošs serviss.

Centrā aizvadītas un tiek plānotas nozīmīgas Latvijas, Eiropas un Pasaules mēroga sacensības, kā arī vairāki ievērojami kultūras pasākumi, kas līdz šim pulcējuši lielu apmeklētāju skaitu.

Jau no centra atvēršanas brīža, šeit mājo sportiska sacensību gaisotne, prieks par personīgiem un komandas sasniegumiem, uzvaras saucieni un sajūsminātu līdzjutēju gaviles vilina ikvienu sporta draugu nepadoties un gūt panākumus. Zemgales Olimpiskā centra devīze skan: „Uzmanību! Gatavību! Aiziet!"

Grupām pieejams pieteikt ekskursijas pa olimpisko centru.

Bērzi ir Linarda Liberta lielā aizrautība. Ar šiem kokiem viņš ir saistīts jau daudzus gadus. Viss aizsākās ar pirtsslotu siešanu. Pēc tam, 2010. gadā, saimnieks no bērzu sulām pamēģināja saraudzēt vīnu, un tapa pirmās sešas muciņas bērzu sulas vīna. Vēl pēc gada tika aizsākta tāda pagraba būvniecība, kurā var uzņemt ciemiņus, pastāstīt viņiem par raudzēšanas procesu, to parādīt un dot arī iespēju apmeklētājiem pagraba pustumsā apskatīt mucas un raudzēto dzērienu pudeļu simtus. Tagad tāds pagrabs ir uzcelts, un tā ir vieta arī daudzveidīgo bērzu sulu dzērienu, kurus Linards Liberts "paraksta" ar savu uzvārdu, degustēšanai.

Viesojoties šajā bērzu sulas pasaulē, saimnieks pārliecina jebkuru skeptiķi par bērza īpašo vietu un lielo nozīmi ikviena latvieša dzīvē. Vispirms saimnieks stāsta, kas ir bērza sula, kā to iegūst, lai kokam nenodarītu pāri. Tad dalās zināšanās par to, kā no svaigas sulas, ko iegūst tikai 2-3 nedēļu laikā reizi gadā, top saldais un tumšais, garšā intensīvais sīrups. Pēc tam tiek atklāts noslēpums, kā top īstens gardums - atspirdzinošā limonāde. Bet īpaši ir stāsti ir par to, kā 8 mēnešus pacietīgi tiek gatavots maigais bērzu sulas vīns. Un pašās beigās ikvienam ļauts uzzināt, kā pusotra gada garumā, izmantojot klasisko šampanieša raudzēšanas metodi un rūpīgu roku darbu, saimnieks uzmana pudelēs briestošo putojošo vīnu. Pa vidu stāstiem un dzērienu degustācijai, Linards Liberts aicina ciemiņus nobaudīt mājās raudzētu, īsi pirms viesošanās ceptu, siltu kviešu maizīti, kas „nodzēš” iepriekšējo dzērienu garšas, lai varētu baudīt nākošās. Pēc šīs ciemošanās sirdī ieplūst prieks par to, ka viss, ko šeit var baudīt, ir simtprocentīgi dabisks un īsts.

Nepalaid garām! Nogaršo bērzu sulas putojošo vīnu, kas ir dzēriens īpašiem svētkiem, jo pavasaris, spirgtums, dzīvīgums šeit ir atraisījies dzirkstošos burbulīšos! Saimnieks Linards Liberts saka: „Tādu vīnu, ar tosta uzsaukšanu, iedzerot, rodas sajūta, ka jauki dzīvot Latvijā. Un rodas spēks šeit strādāt, dzīvot, mīlēt, baudīt to, kas te tapis. Nav vēlēšanās nekur braukt prom."

Ogres ieleja kopumā ir starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu dažādības un savdabības dēļ. Te konstatēti 11 ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi, no kuriem 5 ir prioritāri (nogāžu un gravu meži, parkveida pļavas, sugām bagātas atmatu pļavas, sugām bagātas vilkakūlas pļavas, pārmitri platlapju meži), kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi.

Viena no nedaudzajām vietām, kur sastopami Latvijā ļoti reti biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces. Sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis, daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas. Konstatētas vairākas Eiropas direktīvas pielikumos iekļautās augu un dzīvnieku sugas.

Lielie Kangari ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kā arī tāda paša nosaukuma dabas liegums. Tie atrodas Ropažu novadā un Ogres novada Suntažu pagastā. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 72 metrus vjl. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu "Lielie Kangari" ir aptuveni 7 kilometrus garš.

1957. gadā tagadējā Suntažu pagasta teritorijā tika nodibināta dabas aizsardzības teritorija - liegums, 1977. gadā osu grēda izdalīta kā kompleksais dabas liegums. Tas paplašināts 2004. gadā, iekļaujot teritorijā ievērojamas platības Ropažu novadā. Aizsargājamā teritorijā ietilpst gan pati osu grēda, gan arī blakus esošās dabas teritorijas un reti biotopi. Liegumā ietilpst arī Lielais Kangaru purvs un Kangaru ezers.

Sastopami arī aizsargājami augi, no kuriem 17 sugas ir aizsargājamas un novērojama savdabīga purva veģetācija grēdas piekājē. Dabas lieguma teritorijā Suntažu pagasta daļā atrodas arī neliels Mazās Juglas upes krasta posms kā arī teikās plaši pieminētais Ķoderu pilskalns jeb Lielā Vīra gulta, ko tūristiem viegli atrast, braucot no Rīgas uz Ērgļiem pa P4 ceļu tūlīt aiz Kangaru kalnu grēdas beigām - ap 300 m pirms autobusu pieturas Ķoderes (norāde un taciņa pa labi).

Pats pilskalns redzams kā piepacelts divkuprains paugurs pa labi no ceļa. Savukārt blakus Kangaru ezeram izveidotās dabas takas malā atrodas Burlakkalniņš - vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji, bet 2. pasaules kara laikā - nacionālie partizāni Ezeriņa vadībā.

Ekskursijas pa Madlienas ievērojamākajām vietām, izjādes ar zirgu, peldēšanās, telšu vietas. Muzejs atrodas bijušajā Plāteres pagasta centrā, 1868. gadā celtajā Plāteres sākumskolā. 

Šeit strādājuši - pirmais  Latviešu preses magnāts un miljonārs Antons Benjāmiņš un komponists Kārlis Kažociņš. Apskatei izveidotas septiņas pastāvīgās ekspozīcijas.Pašlaik muzejā izvietota pastāvīgā ekspozīcija "Boļševistiskās sistēmas spožums un posts". Ekspozīcija apskatāma katru dienu iepriekš piesakoties. Pie muzeja māzeru kolekcija.

Atpūtas kompleksā „Viesu Līči” pieejams plašs brīvdabas spēļu laukums ar atrakcijām un rotaļām bērniem no 2 līdz 12 gadu vecumam pieauguša cilvēka tiešā pavadībā. 

SIA „Viesu Līči” - kafejnīca „Zemnieka cienasts”, atpūtas – atrakciju laukums „Ganības”, viesu māja „Naktsmājiņa”.

Brīvdabas rotaļu laukumā iespējams šūpoties šūpolēs, braukt ar karuseļiem, spēlēt minigolfu, braukt ar traktorvilcieniņu „Bruģa bānītis”, lidot ar velohopteru, šļūkt no slidkalniņa vai izmēģināt dažādas veiklības trases.

Pēc aktīvas darbošanās iespējams ieturēt gardu maltīti „Viesu Līču” kafejnīcā „Zemnieka cienasts”. Šeit cienā ar latviskiem un Latvijā iecienītiem ēdieniem no Zemgalē iegūtiem gaļas un piena produktiem, ar tepat "Līčos" izaudzētu dārzeņu bagātīgām piedevām un pašu ceptiem konditorejas našķiem. Šeit var sarīkot lieliskas svinības un dažāda veida pasākumus.

Kompleksā ietilpst arī viesu māja ar nakšņošanas iespējām, telšu vietas, pirtiņa. No šejienes kursē vairāk kā 90 gadus sens kuģītis „Frīda”, kas aizvedīs līdz pat Jelgavai.

Latvijas gaidu un skautu muzejs ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Liela daļa materiālu ir atceļojuši gan no Austrālijas, Kanādas, ASV, gan no dažādām Eiropas valstīm, pat no tālās Japānas!


Gaidu un skautu muzejs piedāvā ceļojumu cauri gadiem, kura laikā ir iespējams uzzināt par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē, kā arī par skautu un gaidu gaitām mūsdienu Latvijā.


Tiem, kas par skautiem un gaidām dzird pirmo reizi, ir iespēja uzzināt par to, ko skauti un gaidas dara un kā var kļūt par skautu vai gaidu. Muzejā apskatei pieejami ne tikai dažādi dokumenti un grāmatas, bet arī dažādas praktiskas lietas - skautu un gaidu formas tērpi no dažādiem laikiem, nozīmītes, nometņu uzšuves,  karogi un foto albumi. Nenovērtējama muzeja vērtība ir daudzās dienasgrāmatas, ko rakstījuši latviešu skauti un gaidas, esot trimdā.


Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Kara dēļ viņai nācās pārciest dažādas represijas, bet cauri visām mokām un sāpēm viņa nesa ideju par muzeja izveidošanu. Ideja tika īstenota 1991. gadā, kad, pateicoties Ogres domes atbalstam, muzeja izveidei tika piešķirtas telpas ēkā Ogres upes krastā.


Skautu un gaidu kustība bija viena no populārākajām jaunatnes kustībām pirmās Latvijas laikos (1918-1940), tā bija kustība, kuras biedru skaits sniedzās vairākos tūkstošos, kustība, kuras atzari darbojās teju katrā skolā. Tieši savu ideālu dēļ skautu un gaidu kustībām ir nācies daudz piedzīvot un pārdzīvot – gan organizācijas likvidāciju un aizliegumu okupācijas gados, gan atdzimšanu līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu. Taču par spīti visām grūtībām, Latvijā joprojām aktīvi darbojas vairāki simti skautu un gaidu.

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze apvieno luterticīgos kristiešus Ikšķiles novadā. Mūsu draudzē ir arī kaimiņu novadu un pilsētu iedzīvotāji.

Mēs lepojamies ar savu vēsturiskumu un skaisto dievnamu. Ikšķile ir pirmā vieta Baltijā, kur celta mūra baznīca. Tā ir misionāra, bīskapa un svētā Meinarda darbības vieta. Luterticīgo draudze Ikšķilē ir kopš Reformācijas laikiem. Mēs jūtam šo lielisko mantojumu. Bet nozīmīgākais priekš mums ir paša Dieva darbs pie mums un līdzcilvēkiem. Viņa darbā mēs vēlamies piedalīties, kā liecinieki un kalpošanas līdzbiedri.

Ikšķiles draudzē ir aptuveni 450 draudzes reģistrēto locekļu. Tā kā pēdējos gados novada iedzīvotāju apjomi strauji pieauguši, tad arī draudze pieaug no tiem, kuri tagad dzīvo draudzes robežās.

 

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.