A+
Beta

Krieviski

Atpūtas kompleksā „Viesu Līči” pieejams plašs brīvdabas spēļu laukums ar atrakcijām un rotaļām bērniem no 2 līdz 12 gadu vecumam pieauguša cilvēka tiešā pavadībā. 
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Brīvdabas rotaļu laukumā iespējams šūpoties šūpolēs, braukt ar karuseļiem, spēlēt minigolfu, braukt ar traktorvilcieniņu „Bruģa bānītis”, lidot ar velohopteru, šļūkt no slidkalniņa vai izmēģināt dažādas veiklības trases. Pēc aktīvas darbošanās iespējams ieturēt gardu maltīti „Viesu Līču” kafejnīcā „Zemnieka cienasts”. Šeit cienā ar latviskiem un Latvijā iecienītiem ēdieniem no Zemgalē iegūtiem gaļas un piena produktiem, ar tepat "Līčos" izaudzētu dārzeņu bagātīgām piedevām un pašu ceptiem konditorejas našķiem. Šeit var sarīkot lieliskas svinības un dažāda veida pasākumus. Kompleksā ietilpst arī viesu māja ar nakšņošanas iespējām, telšu vietas, pirtiņa. No šejienes kursē vairāk kā 90 gadus sens kuģītis „Frīda”, kas aizvedīs līdz pat Jelgavai.
56"38'23 23"46'40
56.639732, 23.777781
  • Adrese: 
    Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts, Līči
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 63058443
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 29204514
  • Mājaslapa: 
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Lauku labumi
  • Semināri, konferences
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Bistro: P.–Sv. 8:00 – 20:00

Restorāns: P.–Sv. 11:00 – 21:00

Informācija mainīta: 21.05.2014

Latvijas gaidu un skautu muzejs ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Liela daļa materiālu ir atceļojuši gan no Austrālijas, Kanādas, ASV, gan no dažādām Eiropas valstīm, pat no tālās Japānas!


Gaidu un skautu muzejs piedāvā ceļojumu cauri gadiem, kura laikā ir iespējams uzzināt par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē, kā arī par skautu un gaidu gaitām mūsdienu Latvijā.


Tiem, kas par skautiem un gaidām dzird pirmo reizi, ir iespēja uzzināt par to, ko skauti un gaidas dara un kā var kļūt par skautu vai gaidu. Muzejā apskatei pieejami ne tikai dažādi dokumenti un grāmatas, bet arī dažādas praktiskas lietas - skautu un gaidu formas tērpi no dažādiem laikiem, nozīmītes, nometņu uzšuves,  karogi un foto albumi. Nenovērtējama muzeja vērtība ir daudzās dienasgrāmatas, ko rakstījuši latviešu skauti un gaidas, esot trimdā.


Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Kara dēļ viņai nācās pārciest dažādas represijas, bet cauri visām mokām un sāpēm viņa nesa ideju par muzeja izveidošanu. Ideja tika īstenota 1991. gadā, kad, pateicoties Ogres domes atbalstam, muzeja izveidei tika piešķirtas telpas ēkā Ogres upes krastā.


Skautu un gaidu kustība bija viena no populārākajām jaunatnes kustībām pirmās Latvijas laikos (1918-1940), tā bija kustība, kuras biedru skaits sniedzās vairākos tūkstošos, kustība, kuras atzari darbojās teju katrā skolā. Tieši savu ideālu dēļ skautu un gaidu kustībām ir nācies daudz piedzīvot un pārdzīvot – gan organizācijas likvidāciju un aizliegumu okupācijas gados, gan atdzimšanu līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu. Taču par spīti visām grūtībām, Latvijā joprojām aktīvi darbojas vairāki simti skautu un gaidu.

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pastaigu maršruts pa Brīvības ielu_vēsturisko ēku apskate

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

  • Kategorija: 
    Ātrās ēdināšanas uzņēmumi

Terras unikālais koncepts ir Tava iespēja ēdiena sastāvdaļas kombinēt pašam, veidojot savai gaumei un vajadzībām atbilstošu maltīti.

Terra ir atgriešanās pie saknēm - dziļumā, pie savējiem. Burkāniem, kartupeļiem, selerijām, ingvera, redīsiem, sīpoliem un daudziem citiem senčiem. Ilgi viņi ir gulējuši zem zemes, savā pasaulē, tagad pa vienam vilkti ārā, tādi - veselīgi, sasūkušies minerālvielas, zemes spēku. Tikai no pašas labākās, auglīgākās  zemes, audzēti tikai pie labākajiem saimniekiem lielos un mazos zemes pleķīšos, Tagad salikti vienkāršās, ērtās porcijās, lai Tevi pabarotu ikdienā. Vienkāršs, veselīgs, nesamākslots, priecīgs ēdiens dienu no dienas. Tāds, kāds būtībā Tev ir vajadzīgs.

Terra nepārstāv nevienu “ēšanas skolu”, bet gan sniedz Tev iespēju izvēlēties sev piemērotāko.

Steidzīgajiem ēdienu servē ērtajās kastītēs līdzņemšanai.

Atrodi savas saknes!

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
Ēdienkarte: 
Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Piektdiena08:30 - 22:00
    Sestdiena10:00 - 22:00

Tas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Centrā ir iespēja izmantot mākslinieku studiju-rezidenču, semināru un konferenču, sarīkojumu telpas, kā arī iesaistīties tur organizētajos pasākumos. Labam noskaņojumam un garšīgai maltītei te atvērta kafejnīca „Arsenāls”.

Pirmās kapu kopiņas un krusti Meņģeles kapos parādījās 18.gadsimta vidū. Līdz tam meņģelieši savus aizgājējus glabāja Madlienas kapos, jo tā bija vienīgā draudzei piederošā apbedījumu vieta. Par Meņģeles kapsētas izveidi jāpateicas vietējam muižkungam baronam Šēnfogelam. Šobrīd skatāmais vecākais apbedījums datēts ar 1850.gadu. Netālu no kapličas piemineklis, kurā lasāms pārdomas rosinošs uzraksts: „Ceļiniek, kas esi tu, tas biju es, kas esmu es, tas būsi tu”. Savdabīga kapsētas vizītkarte ir sirmās Vāczemes egles, kuras, stādītas barona Šēnfogela laikā, šalc joprojām.

Divsimt gadu senā kapsēta glabā daudzus interesantus likteņstāstus.

Te apbedīts Kārlis Hūns (1830-1877) – viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta baltiešu māksliniekiem, vēsturiskā žanra aizsācējs latviešu glezniecībā, aplūkojamas arī hernhūtiešu draudzes pamatlicēja Madlienā Andreja Baloža, koktēlnieka Jāņa Vērīša un citu ievērojamu madlieniešu atdusas vietas.

Lācēna, kurš tukšo medus podu, skulptūra. Uzstādīta 20.gs. 50.gados un ir tipisks padomju perioda pilsētvides elements. Lācēns ne gluži parasti ticis pie sava vārda: tā nolūzušo ķepu „sadakterējuši” Ogres Mākslas skolas audzēkņi un apsējs ticis noņemts 18.maijā – Ērika dienā

Krapes muiža celta 1909.-1910.g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Kungu māja nav saglabājusies – tā tika sagrauta 1.pasaules kara laikā. Saglabājusies 19. gs. vidū celtā dārznieka māja, pārvaldnieka māja, klēts, kūts un 7,2 ha plašais parks ar 16 svešzemju koku sugām. Līdzās Krapes ūdensdzirnavas uz Lobes upes. Krapes muižas apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Kapsēta ierīkota 17.gadsimta beigās, kad mirušos pārtrauca apglabāt pie Ikšķiles baznīcas un pastorāta. Sākotnēji tie bija tikai latviešu zemnieku un amatnieku kapi, bet no 1772.gada te glabāti arī Ikšķiles draudzei piederīgie vācieši. 19.gadsimtā kapsētā tika ierīkota pareizticīgo daļa, kura laiku gaitā izveidojās par atsevišķiem kapiem.

Šeit glabāti pareizticībā pārgājušie latvieši un tuvumā esošās krievu armijas nometnes karavīri. Ikšķiles kapsēta ir nozīmīgs kultūrvēstures piemineklis, kurā aplūkojami gan Rīgas, gan vietējo akmeņkaļu darinātie kapu pieminekļi, kā arī vairāk nekā piecdesmit čuguna lējuma krusti. Kapos atrodas piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem, kas uzstādīts 1926.gadā. Ikšķiles kapsēta ir viena no senākajām Latvijā, kurā joprojām tiek veikti apbedījumi.