A+
Beta

Latviski

4.augustā, kad Pareizticīgā Baznīca svin svētās apustuļiem pielīdzināmās Marijas Magdalēnas piemiņu, Aderkašu pareizticīgo baznīcā, kas iesvētīta par godu svētajai apustuļiem pielīdzināmajai Marijai Magdalēnai, jau trešo gadu tika svinēti dievnama altārsvētki.
 
Svētki sākās ar ūdens iesvētīšanas aizlūgumu, kuru kalpoja baznīcas pārzinis priesteris Vadims Demčenko. Dievišķo liturģiju vadīja Valmieras apriņķa prāvests mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, viņam līdzkalpoja Liepājas apriņķa prāvests, Rīgas Debesbrukšanas baznīcas pārzinis virspriesteris Nils Druvaskalns, valmieras sirdsskaidrā radoņežas Sergija baznīcas pārzinis virspriesteris Vladimirs Fedotovs, svētās apustuļiem pielīdzināmās Marijas Magdalēnas baznīcas pārzinis priesteris Vadims Demčenko un Rīgas Svētās Trijādības baznīcas Pārdaugavā klēriķis priesteris Jānis Dravants, Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķi priesteris Valērijs Krastiņš, priesteris Pāvils Kušnarevs un diakons Aleksandrs Akatovs. Dievkalpojumā dziedāja Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzes koris reģentes Ksenijas Māliņas vadībā. Pateicoties draudzes locekļu pūlēm, baznīca bija ziediem rotāta un saposta svētkiem. Dievkalpojumā pulcējās vairāk kā 70 dievlūdzēju – gan vietējie iedzīvotāji, gan svētceļnieki no Rīgas un Ventspils.
 
Dievišķajā liturģijā tika uzsaukti ilgi gadi Svētīgākajam Maskavas un visas Krievzemes Patriarham Kirilam, Visaugstisvētītajam Rīgas un visas Latvijas Metropolītam Aleksandram un Augstisvētītajam Daugavpils Bīskapam Aleksandram ar viņu Dieva sargāto draudzi, šodien godājamajai Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera igumenei Magdalēnai (Polin) ar klostera māsām un visiem pareizticīgajiem kristiešiem, notika krusta gājiens ap dievnamu un aizlūgums. Aizlūguma noslēgumā tika nolasīta lūgšana svētajai apustuļiem pielīdzināmajai Marijai Magdalēnai. Svētku sprediķi sacīja mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, kurš apsveica visus dievlūdzējus dievnama altārsvētkos un sacīja īpašu paldies baznīcas pārzinim  par veiktajiem remonta darbiem un senatnīgā dievnama labiekārtošanu.
Svētki noslēdzās ar kopēju svētku maltīti, kuras laikā baznīcas pārzinis priesteris Vadims Demčenko pateicās garīdzniekiem, kuri bija ieradušies, lai piedalītos Dievišķajā liturģijā un dalītos svētku priekā, visiem labdariem, ziedotājiem un draudzes locekļiem, kuri strādājuši, sagatavojot dievnamu altārsvētkiem, kā arī Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzes dziedātājiem reģentes Ksenijas Māliņas vadībā par brīnišķīgo dziedājumu. Vasarīgais laiks un vietējās dabas skaistums brīnišķīgi papildināja īpašo svētku noskaņojumu.

56"50'52 25"21'44
56.847656, 25.362282
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Latviski
Informācija mainīta: 11.06.2013

Paugurainā, mazapdzīvotā lauku apvidū, kuram līdz pat šim brīdim raksturīgi ir zemes ceļi, 100 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas atrodas māja, kurā 1872.gadā ir dzimis Vilhelms Purvītis.

Purvītis ir tas, kurš latviešu ainavas glezniecības tradīcijai izcīnīja Eiropas atzinību un kā dzimtās zemes ainavists tiek uzskatīts par modernās latviešu tēlotājas mākslas pamatlicēju. Orientēšanās Eiropas gleznošanas tradīcijās - impresionismā, luminismā, puantilismā un šo tradīciju izmantošana radošajā darbībā darīja viņu par starptautiska līmeņa mākslinieku, eiropiešu ‘avant la lettre’.

Ne tikai pateicoties izcilībai kā māksliniekam, bet arī pateicoties entuziasmam un viņa simboliskajai figūrai, Purvītis kļuva par Rīgas pilsētas Mākslas skolas direktoru (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija) 1913.gadā un par Valsts Mākslas muzeja (tagadējais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktoru 1919.gadā.

Tas bija neilgi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1995.gadā, kad es rīkoju menedžmenta kursus Latvijas muzeju vadītājiem un tiku kādas kursantes uzrunāta. Esot muzeja direktorei, viņa vienlaicīgi pildīja arī kultūras pieminekļu inspektora pienākumus un viņas pārraudzītajā teritorijā atradās slavenā latviešu mākslinieka dzimtās mājas. Saimniecība bija nožēlojamā stāvoklī un viņa gribēja to glābt.

Šī kundze izstrādāja saimniecības konservācijas plānu, taču tajā laikā atrast nepieciešamos sponsorus izrādījās neiespējami. Un tomēr māju sliktais stāvoklis situāciju darīja steidzamu. Tādējādi neiedziļinoties stāsta detaļās notika tā, ka 1998.gada 7.maijā es parakstīju līgumu, kurš mani pilnvaroja par saimniecības mantinieci un es pārņēmu ļoti sliktā stāvoklī esošo māju ar saimniecības ēkām, komplektā ar 80 hektāriem zemes skaistā un mežonīgā apvidū Taurupes pašvaldības teritorijā, netālu no Zaubes ciema.

1999.gadā, tikko atguvusies no atskārsmes par mana lēmuma uzlikto nastu, es sāku saimniecības galvenās ēkas restaurācijas darbus. Starptautiska palīgu grupa, kurā bija latvieši, poļi, ukraiņi, krievi un es, dāniete, strādāja plecu pie pleca četrus mēnešus ilgi. Un šajā garajā vasarā notika brīnums. Māja ieguva jaunu lubu jumtu, tika ierīkota kanalizācija, elektroapgāde, moderna tualete un vannas istaba. Māja tika nokrāsota un restaurēta, atbilstoši tās tradicionālajam izskatam.

Vērenes muižas kompleksā vislabāk ir saglabājusies 1860.gadā celtā muižas kungu māja, 1771. gadā celtā muižas klēts un muižas parks ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un apmēram 4 kilometrus gara ozolu aleja. Muižas kompleksā ietilpstošās ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Mazās Juglas upes krastā starp simtgadīgiem ozoliem pie lībiešu kapulauka atrodas kādreizējās muižas „Lindenberg” komplekss. Tīnūži ir mazs ciemats Ikšķiles novadā, kurš pakāpeniski veidojas par atpazīstamu tūrisma galamērķi. Šī vieta ir radīta cilvēkiem, kuri vēlas sajust vienkopus dabas skaistumu un vēstures klātbūtni. Šobrīd sekmīgi norit vides labiekārtošanas darbi, lai nākotnē Tīnūžos būtu vēl plašākas atpūtas iespējas.

Rakstītajos avotos ziņas par Tīnūžiem parādās jau 16. gadsimtā, muižā saimniekojušas vairākas dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzenhauzeni un līdz Pirmā pasaules kara beigām to pārvaldīja fon Volfi.  Neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4. Valmieras kājnieku pulka štābs. 1932. gadā muižas saimniecība tika nodota „Latvijas kara invalīdu savienības” pārziņā. Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies lielākā daļa, interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20. gs. sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.

Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” atrodas 20. gs. 30. gadu sākumā celtajā klētī un tā pamatekspozīcija veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Savas durvis apmeklētājiem kultūras mantojuma centrs vēra vaļā 2011. gada nogalē ar mērķi sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt sabiedrības interesi par to, kā arī atspoguļot Latvijas vēstures un kultūras norises, ietverot pasākumu klāstu dažādām paaudzēm un interesentiem, sākot no tradicionālās kultūras pasākumiem līdz kauju rekonstrukcijām.

Pils celta 19. gs. otrajā pusē. Kopš 1961. gada ēkā atrodas Taurupes vidusskola. Ap to plešas brīvā plānojumā veidots parks. Stādījumu pamatā galvenokārt vietējās koku sugas. Parka DR pusē aug Taurupes dižozols. Muzejā apkopoti pagasta un tuvākās apkārtnes vēstures materiāli. Taurupes muižas apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Muižas apbūve pamatā veidojusies 18.gs.b.-19.gs.1.p., apbūves ansamblis veidots simetrisks ap parādes pagalmu, kuru noslēdz kungu māja. Tā celta 18.gs.b. un bijusi vienstāvīga ēka. 19.gs.v., sekojot jaunajām būvniecības un stila tradīcijām, tai abos galos uzcelti kvadrātiski neogotiski torņi ar zobinājumu noslēgumā, kā arī frontons un veranda. 1905.g. kungu māja nodega un 1909.g. to atjaunoja tās pēdējais īpašnieks barons fon Hanenfelds.

Ēkas plānojums mainīts un sākotnējā apdare nav saglabājusies. Zālē apskatāma 19.gs.v. grezna podiņu krāsns.

1920. g. Suntažu muižas kungu ēkā iekārto Suntažu pamatskolu, kas 1952. g. pārtop par Suntažu vidusskolu. 1984. g. tai piecelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli. Iekārtojot skolu, pils interjers stipri mainīts, taču skaistās zāles ar vienīgo saglabājušos podiņu krāsni, balkons ar kaltajām margām, daudzās kāpnes vēl nedaudz ļauj iztēloties 19. gs. rimto noskaņu.

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pastaigu maršruts pa Brīvības ielu_vēsturisko ēku apskate

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

  • Kategorija: 
    Ātrās ēdināšanas uzņēmumi

Terras unikālais koncepts ir Tava iespēja ēdiena sastāvdaļas kombinēt pašam, veidojot savai gaumei un vajadzībām atbilstošu maltīti.

Terra ir atgriešanās pie saknēm - dziļumā, pie savējiem. Burkāniem, kartupeļiem, selerijām, ingvera, redīsiem, sīpoliem un daudziem citiem senčiem. Ilgi viņi ir gulējuši zem zemes, savā pasaulē, tagad pa vienam vilkti ārā, tādi - veselīgi, sasūkušies minerālvielas, zemes spēku. Tikai no pašas labākās, auglīgākās  zemes, audzēti tikai pie labākajiem saimniekiem lielos un mazos zemes pleķīšos, Tagad salikti vienkāršās, ērtās porcijās, lai Tevi pabarotu ikdienā. Vienkāršs, veselīgs, nesamākslots, priecīgs ēdiens dienu no dienas. Tāds, kāds būtībā Tev ir vajadzīgs.

Terra nepārstāv nevienu “ēšanas skolu”, bet gan sniedz Tev iespēju izvēlēties sev piemērotāko.

Steidzīgajiem ēdienu servē ērtajās kastītēs līdzņemšanai.

Atrodi savas saknes!

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
Ēdienkarte: 
Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Svētdiena10:00 - 22:00

Tas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Centrā ir iespēja izmantot mākslinieku studiju-rezidenču, semināru un konferenču, sarīkojumu telpas, kā arī iesaistīties tur organizētajos pasākumos. Labam noskaņojumam un garšīgai maltītei te atvērta kafejnīca „Arsenāls”.

Pirmās kapu kopiņas un krusti Meņģeles kapos parādījās 18.gadsimta vidū. Līdz tam meņģelieši savus aizgājējus glabāja Madlienas kapos, jo tā bija vienīgā draudzei piederošā apbedījumu vieta. Par Meņģeles kapsētas izveidi jāpateicas vietējam muižkungam baronam Šēnfogelam. Šobrīd skatāmais vecākais apbedījums datēts ar 1850.gadu. Netālu no kapličas piemineklis, kurā lasāms pārdomas rosinošs uzraksts: „Ceļiniek, kas esi tu, tas biju es, kas esmu es, tas būsi tu”. Savdabīga kapsētas vizītkarte ir sirmās Vāczemes egles, kuras, stādītas barona Šēnfogela laikā, šalc joprojām.