A+
Beta

Latviski

Baznīca celta no 1845. līdz 1847. gadam par Jelgavas birģermeistara H. Kloka atstāto mantojumu. Tās gotiskā stilā veidotais tornis pabeigts 1882. gadā. Baznīcā apskatāma Juliusa Dēringa altārglezna. Līdz 20. gs. vidum pie baznīcas atradās Jāņa, Katoļu, Literātu un Vecticībnieku kapi, kas vēlāk pārvērsti par Alunāna parku un Stacijas skvēru. 

  • Svētā Jāņa luterāņu baznīca
56"38'41 23"43'44
56.644604, 23.728859
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Latviski
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Informācija mainīta: 13.06.2014

Līdzīgi kā Jelgavas pili, arī šo baznīcu saista ar arhitekta F. B. Rastrelli vārdu.

1774. gadā pēc Rastrelli projekta celtā nelielā vienkupola baznīca nopietni cieta 1883. gada ugunsgrēkā. Vienlaikus, pieaugot Kurzemes guberņas iedzīvotāju skaitam, tā draudzes vajadzībām kļuvusi par šauru. 1892. gadā tika pabeigti jaunās pieckupolu baznīcas būvdarbi (arhitekts N. Čagins), kuros daļēji saglabāti vecās baznīcas pamati un altāra siena. Otrā pasaules kara gados baznīca tika nopostīta, 1992. gadā sākās tās atjaunošanas darbi, kas ilga līdz 2003. gadam.

Baznīca būvēta 1906. gadā pēc arhitekta K. E. Strandmaņa projekta.

Celtne veidota pseidogotiskā stilā, bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Virs ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs „Svētais vakarēdiens". Baznīca II Pasaules kara laikā izdega, tās atjaunošana tika pabeigta tikai 1992. gadā, kad agrākā izskatā atjaunots baznīcas tornis. 1996. gadā pāvests Jānis Pāvils II baznīcai piešķīra katedrāles statusu.

Dievnams uzskatāms par vienu no senākajām Jelgavas ēkām, kas saglabājusies pēc kara. Tās celšanu saista ar 1573. gadu, kad pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika uzsākta baznīcu būvniecība visā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Sākotnēji baznīca bija no koka, 1621. gadā tai blakus uzcēla mūra torni, bet jaunās mūra baznīcas celšana ilga no 1638. līdz 1641. gadam.

 Dievnams ir viens no retajiem manierismastila pieminekļiem Latvijā un pirmā luterāņu baznīca Latvijā, kas atjaunota pēc Otrā pasaules kara. Nozīmīga baznīcas vērtība ir Jaņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete” (1910).

Baznīcas lepnums ir lielākās un labākās darbojošās ērģeles Zemgalē, kas būvētas 1938. gadā.

Barona Hāna muiža, gleznainais daudzām teikām apvītais parks, vešūzis, mīlestības aleja un daudzas citas teikām un leģendām apvītas vietas.

19. gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Kungu māja celta 1845.-1860. gadā. Sākotnējo ēkas projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E. J. A. Štrauss, bet 1859.-1860. gadā nezināms arhitekts to paplašinājis. Kompleksā ietilpst 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar muižu saistās dažādas leģendas, kuras uzzināsiet, to apmeklējot. Tagad ēkā atrodas skola.

Papildus tiek piedāvātas izjādes zirga mugurā vai izbraucienus pa parku pajūgā gan ikdienā, gan apmeklētāju svētku brīdī.

1 km pirms baznīcas, uz ziemeļiem no tās, Vircavas upes kreisajā krastā atrodas bijusī Lielvircavas muižas pils. To būvējis barons Dionisijs fon Klopmans 1803.-1808.g. Tajā pašā laikā uzbūvēta arī muižas klēts. Pils būvēta vecās pils vietā, kurai pirmais stāvs bijis no mūra, bet otrais brūni krāsotu baļķu. 1820.g. Lielvircavas muižu izūtrupēja, līdz ar to baronu Klopmanu ģimene uz visiem laikiem atstāja Lielvircavu.

Muižu nopirka Dītrihs fon Grothuss un atdāvināja to meitai Adelheidei, kura aprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Viņu dēls Eduards Hāns muižu vēlāk pārdeva savam brālim Ričardam. Viņš atdeva muižu savai meitai Elizabetei. Vēlāk muižu mantoja viņas krustdēls Reimars fon Hāns, kas krita 1919.g. kaujās pret lieliniekiem landesvēra armijas rindās. Pēc viņa nāves muižu mantoja māsa Hildegarde, kas bija muižas īpašniece līdz pat agrārajai reformai 1920. g.

Kopš 1924.g. muižas ēkā atrodas skola. Šobrīd skolas vajadzībām izmantotas tiek tikai dažas muižas kungu mājas telpas. 2011.g. vasarā tika atjaunota muižas zāle.

Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā. Tā pirmo reizi pieminēta 1426.gada 6.martā, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana von Mengeles nopirka Klauss von Medems.

Muiža atradusies vairāku muižkungu īpašumā, līdz Latvijas Republikas Agrārās reformas laikā 1920.gadā tajā ierīkoja pansionātu. 20.gs. 90-to gadu sākumā muiža atgriezās tās iepriekšējā īpašnieka mazmeitas Adīnas von Bernevicas īpašumā, taču 2007.gada nogalē muižu pārdod. Blankenfeldes muižas atjaunošanai un pārvaldībai dibina SIA „JVB".

Personas: Muižā vairākkārt uzturējies Francijas karalis Luijs XVIII. Šeit dzimis viens no pirmajiem Latvijas inženieriem E.J. Bīnemanis – viens no latviešu tehniskās inteliģences pārstāvjiem, viņa atpazīstamība saistīta ar gaisa kuģniecību. Muižā bērnību pavadījis pasaulē atzītais kontratenors Sergejs Jēgers.
Arhitektūra: Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība – iebraucamie vārti, mazi paviljoni, rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi.
Darbība: Vēsturiski Blankenfeldes muiža bija plaši pazīstama ar plūškoka izmantošanu pārtikā. Tika ražots un pārdots plūškoka vīns, sula. Dāmu vidū īpaši pieprasīta bija plūškoka ziedu tēja, kas tika uzskatīta par lielisku tievēšanas līdzekli!


Šobrīd muižā tiek turpināta plūškoka izmantošanas tradīcija un tiek izstrādātas plūškoka vīna receptes, kā arī notiek dažādu sulu, konservējumu ražošana no muižas dārzā gūtās ražas. Blankenfeldes muiža ieguvusi mājražotāja atļauju.

Viesiem iespējams nobaudīt vīngliemežus un citus muižā gatavotos gardumus. Interesenti var apskatīt muižas parku, kurš tiek atjaunots. Muižā atvērts muzejs, kurā izstādīti muižā atrastie priekšmeti. Apskatei pieejamas muižas telpas ar atjaunotajiem sienu gleznojumiem. Blankenfeldes muiža viesiem piedāvā naktsmājas un telpas pasākumiem.

Izbaudiet dabas skaistumu un spēku, atpūšoties no ikdienas steigas, pie mums, Brēķu Ezerbancānos. Tā ir lieliska brīvdienu māja ezera krastā brīvā laika pavadīšanai divatā, ar ģimeni vai draugu lokā.

Tveriet mirkli, lūkojoties uz dabas ainavu, kura pavēras no brīvdienu mājas terases. Izbaudiet vasaras priekus, peldoties ezerā vai sasildieties pie kamīna aukstajos ziemas vakaros. Pavadiet neaizmirstamas brīvdienas, piekopjot latviešu tradīcijas, pirtiņā. Šī ir lieliska vieta Jūsu dzimšanas dienas svinībām vai citiem Jums nozīmīgiem svētkiem.
Aktivitātēm piedāvājam:

  • brīvdienu māja ( 3 stāvi), virtuve, neliela ēdamzāle, viesistaba ar kamīnu, pirts, masāžas vanna, WC, vannas istaba ar dušu, 4 guļamistabas (iespēja nodrošināt naktsmītnes 8 personām);
  • guļbaļķu pirtiņa, kamīnzāle, guļamistaba 4 personām, WC, duša.
Pakalpojumi: 
  • Atļauti dzīvnieki
  • Sauna/pirts
  • Telšu vietas

Ievērojamā gleznotāja Ģederta Eliasa dzimtas mājas "Zīlēni" stāsta par brāļiem māksliniekiem Kristapu un Ģedertu, rāda Ģederta Eliasa gleznu reprodukcijas un jauno mākslinieku darbus, priecē ar Zemgales ainavu, pārsteidz ar Baltijā dižāko un varenāko osi, kā arī ļauj piedalīties dažādās kultūras un mākslas aktivitātēs.

Profesionāliem sportistiem un sporta spēļu komandām, to aktīviem atbalstītājiem, kā arī ikvienam, kas sporto savas fiziskās veselības uzturēšanai, jelgavniekiem un pilsētas viesiem pieejams moderns un daudzfunkcionāls sporta komplekss - Zemgales Olimpiskais centrs, kas darbu uzsāka 2010.gada nogalē.

Centra 6 hektāru plātībā izbūvēti mūsdienu prasībām atbilstoši dažādu sporta spēļu laukumi, futbola un vieglatlētikas stadions, Eiropas līmeņa BMX trase, daudzfunkcionāla sporta halle, kā arī nodrošināts nepieciešamais inventārs un atbilstošs serviss.

Centrā aizvadītas un tiek plānotas nozīmīgas Latvijas, Eiropas un Pasaules mēroga sacensības, kā arī vairāki ievērojami kultūras pasākumi, kas līdz šim pulcējuši lielu apmeklētāju skaitu.

Jau no centra atvēršanas brīža, šeit mājo sportiska sacensību gaisotne, prieks par personīgiem un komandas sasniegumiem, uzvaras saucieni un sajūsminātu līdzjutēju gaviles vilina ikvienu sporta draugu nepadoties un gūt panākumus. Zemgales Olimpiskā centra devīze skan: „Uzmanību! Gatavību! Aiziet!"

Grupām pieejams pieteikt ekskursijas pa olimpisko centru.