Latviski

Siguldas "Tornis" ir jauns infrastruktūras objekts Siguldā, kas izveidots bijušā ūdenstorņa telpās. Vītņveida kāpnes 5 stāvos apmeklētājiem rosina asociācijas ar vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Turaidas torni. Mākslas telpas dibinātāji - biedrība "Lilī", kas darbojas saņemot ziedojumus. Tā atklāta 2009.gada aprīlī.

Piedāvājums:

• Izstādes (sekot kalendārajam plānam)
• Gleznošanas nodarbības (ar/bez priekšzināšanām)
• Jogas nodarbības
• Literāri pasākumi – grāmatu prezentācijas, tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, grāmatu izdevējiem
• Aktivitātes bērniem
• Sadarbības akcijas ar Mākslas skolas audzēkņiem, pedagogiem, Mākslas akadēmijas studentiem
• Tirdziņi
• Labdarības akcijas
• Tematiskie pasākumi
• Telpu īre nelieliem pasākumiem līdz 20 personām
• Īpašie piedāvājumi jaunlaulātajiem kāzu dienā

Jau vairāk kā 100 gadus spieķis ir Siguldas un Turaidas atpazīstamības simbols un viens no galvenajiem suvenīriem, kuru mājās pārved ceļotāji no Turaidas un Siguldas. Spieķu gatavošanas tradīcijas ir ļoti senas, šī suvenīra pirmsākumi ir saistīti ar pirmo atpūtnieku ierašanos Siguldā – Vidzemes Šveicē, kas līdz ar dzelzceļa izbūvi sāka veidoties kā iecienīta atpūtnieku vieta. Spieķis ir drošs un uzticams pavadonis pastaigājoties pa stāvajām takām Gaujas krastos arī mūsdienās.

1977. gadā tika izveidots Mežmuižas avotu dabas liegums. Tā platība ir 27 ha. Šo vietu īpašu padara tas, ka šeit ir sastopami nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavas un boreālie meži, sausieņu meži un slapjie meži, kā arī un īpaši aizsargājamu biotopu — minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes.

Allažu dabas takas 2001. gadā izveidoja Allažu pagasta padome. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000.

Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens no dīķa dambja pa ūdens tiltu tecēja pāri ceļam uz Kaļķugravas dzirnavu ūdenratu. No šūnakmens veidotās dzirnavas cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēvabrālis.

Skolotājs un publicists Atis Kronvalds dzimis 1837. gadā Kurzemē. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latviešu valodas kopšana, bagātināšana un pētīšana Kronvaldu Atim bijusi svarīgāka par visu, kādā vēstulē viņš rakstījis: „Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu.”

Laikā no 1841. līdz 1871. gadam Gaujas pretējā krastā – Turaidas Šveices mājā notika Latvijas Skolotāju konferences. Vienā no tām, 1869. gadā Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences. Sākotnēji šis piemineklis atradies pie Baltās pils, toreizējās Siguldas ģimnāzijas.

4. dzīvoklī1945.–1949. gadā bērnību pavadījis pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons, 1951.–1970. gadā šeit dzīvoja rakstnieks Andrejs Upīts – spēcīga personība, kuras mūžs aptver veselu laikmetu Latvijas vēsturē. Šis dzīvoklis Rīgā ir rakstnieka pēdējā dzīvesvieta, kur 1970. gada rudenī noslēdzās viņa garais, ražīgais un pretrunīgais mūžs. Starp grāmatu tūkstošiem, vidē, ko noteicis rakstnieka darba stils, ģimenes tradīcijas un laikmets, iespējams iedziļināties gan viņa prozā, gan diskutablajā kritiķa un politiķa darbībā.

Centrs veido izstādes, organizē laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT, veic pētījumus, apkopo un izplata informāciju par laikmetīgo mākslu, rīko lekcijas, diskusijas, konferences, attīsta starpdisciplināras un inovatīvas kultūras iniciatīvas, piedalās kultūrpolitikas veidošanā.

LMC atrodas Rīgas jūgendstila epicentrā — Alberta ielā 13, 7. stāvā. Ikviens mākslas interesents ir aicināts apmeklēt LMC bibliotēku, informācijas centru un ”Ofisa galeriju”.

Muzeju veido ēku komplekss, kas ir tipisks Jūrmalas koka arhitektūras paraugs un valsts nozīmes vēstures piemineklis. Dzejnieku vasarnīca un dārza namiņš celts 19. gadsimta beigās. Blakus ēka būvēta 20. gadsimta sākumā, tās arhitektūrā jūtama jūgendstila ietekme.

Muzejs atvērts 1949. gadā, bet paplašinātais muzeja komplekss – 1969. gadā.

Kopš 2009. gada 1. oktobra abu dzejnieku vasarnīca ir viena no Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīciju un izstāžu vietām.

Ēka Baznīcas ielā 30 ir Raiņa un Aspazijas pēdējā dzīves vieta Rīgā. Šeit viņi dzīvoja no 1926. gada: Rainis līdz savai nāvei 1929. gadā, Aspazija līdz 1933. gada pavasarim. Šī ir autentiskākā no abu latviešu dzejnieku piemiņas vietām. Apmeklētajiem atvērts daļēji restaurētais dzejnieku dzīvoklis mājas otrajā stāvā: viesistaba, ēdamistaba, Raiņa kabinets, Aspazijas kabinets.

Kopš 2009. gada 1. oktobra abu dzejnieku māja ir viena no Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīciju un izstāžu vietām.

Muzeja ekspozīcijas autentiskākā daļa ir Krišjāņa Barona istaba. Šeit aplūkojams arī viņa radītais slavenais Dainu skapis (kopija), kas glabā 19. gs. beigās rokrakstā fiksētas latviešu tautasdziesmas un 2001. gadā iekļauts UNESCO programmas ”Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Krišjāņa Barona muzejs atklāts 1985. gada 31. oktobrī, Dainu tēva 150. dzimšanas dienā.

Nams celts 1903. gadā pēc arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projekta. Tāpat kā pārējā Alberta ielas apbūve, arī šī celtne uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem jūgendstila arhitektūras pieminekļiem Rīgā. 9. dzīvoklis ar augšstāvā izbūvētu gleznotāja darbnīcu bija paredzēts tieši Jaņa Rozentāla ģimenei.

Muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar jūgendstila laika dzīvokļa interjeru un Jaņa Rozentāla daiļradi vidē, kur mākslinieks strādājis un kur viesojušies daudzi nozīmīgi 20. gs. sākuma latviešu kultūras darbinieki.

No 1906. līdz 1908. gadam kā apakšīrnieks šai dzīvoklī periodiski mitinājies izcilais latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863 – 1908) – J. Rozentāla draugs un domubiedrs. Muzejā iekārtota R. Blaumaņa memoriālā istaba.

Muzejs dibināts 1973. gadā.