A+
Beta

Latviski

Zaļenieku luterāņu baznīca tika būvēta pēc hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma ap 1571.gadu katoļu kapelas vietā. Pašreizējās mūra baznīcas celtniecība pabeigta 1872.gadā.

Zaļenieku luterāņu baznīca
  • Zaļenieku luterāņu baznīca
Zaļenieku luterāņu baznīca
  • Zaļenieku luterāņu baznīca

Ērģeles būvējis P. K. O. Hermanis, tās iesvētītas 1862. gadā. Baznīcas tornī atrodas lielākais zvans Jelgavas novadā. Tā pamata  diametrs 98 cm, augstums 91 cm, liets 1930. gadā.

56"32'37 23"31'27
56.543686, 23.524132
  • Adrese: 
    Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki, LV-3011
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 26784362
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Pirmd.; Otrd.; Trešd.; Ceturtd.; Piektd. iepriekš sazvanot kapu pārzini pa tālruni +371 29736232

Sestd. 10:00 - 18:00, Svētd. 10:00 - 16:00

Ekskursiju var pieteikt pa tālruni +371 26784362

Informācija mainīta: 05.09.2014

Vecākā mūra baznīca Jelgavas novadā, celta 1595.gadā, smagi cietusi II Pasaules kara laikā.

20.gs. 70.gados tās mākslas vērtības, kas vēl bija saglabājušās, tika pārvestas uz Rundāles pils muzeju. Baznīcas interjers vairākkārtīgi atjaunots. Pie baznīcas atrodas Jura Alunāna kapavieta.

Baznīca celta 1684. gadā no baļķiem, 19.gs. apšūta ar dēļiem. Līdz 1729.gadam tā bijusi luterāņu baznīca, bet par katoļu dievnamu kļuvusi pēc Līvbērzes muižas barona Līvena kāzām ar poļu grāfieni, kad barons pieņēmis katoļticību.

Baznīcā ir apskatāmi valsts nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, kancele, gleznojums uz dzegas un torņa smailes noslēgums. Līdz mūsdienām saglabājies meistara G. Meijera 1683.gadā atlietais baznīcas zvans. Šis ir vienīgais koka dievnams Jelgavas novadā.

Ēku projektēja arhitekts V. A. Lunskis, tās plāns ir radīts krusta veidā. Tā bija pirmā „telts veida“ baznīca Kurzemes guberņā. Tā atšķiras ar noturīgumu, rūpīgu apdari, eleganci un skaistumu.

Baznīcas vēsture cieši saistīta ar Sv. Simeona un Sv. Annas katedrāli, kuras remonta laikā 1889. gadā tuvējās kapsētas teritorijā uzcēla nelielu baznīcu. Ēku projektēja arhitekts V. A. Lunskis, tās plāns ir radīts krusta veidā. Ēka karā nav cietusi, ir saglabājies tās sākotnējais interjers, arī svētbilžu siena.

Baznīca celta no 1845. līdz 1847. gadam par Jelgavas birģermeistara H. Kloka atstāto mantojumu.

Tās gotiskā stilā veidotais tornis pabeigts 1882. gadā. Baznīcā apskatāma Juliusa Dēringa altārglezna. Līdz 20. gs. vidum pie baznīcas atradās Jāņa, Katoļu, Literātu un Vecticībnieku kapi, kas vēlāk pārvērsti par Alunāna parku un Stacijas skvēru.

Līdzīgi kā Jelgavas pili, arī šo baznīcu saista ar arhitekta F.B. Rastrelli vārdu.

1774. gadā pēc Rastrelli projekta celtā nelielā vienkupola baznīca nopietni cieta 1883. gada ugunsgrēkā. Vienlaikus, pieaugot Kurzemes guberņas iedzīvotāju skaitam, tā draudzes vajadzībām kļuvusi par šauru. 1892. gadā tika pabeigti jaunās pieckupolu baznīcas būvdarbi (arhitekts N. Čagins), kuros daļēji saglabāti vecās baznīcas pamati un altāra siena. Otrā pasaules kara gados baznīca tika nopostīta, 1992. gadā sākās tās atjaunošanas darbi, kas ilga līdz 2003. gadam.

Baznīca būvēta 1906. gadā pēc arhitekta K. E. Strandmaņa projekta.

Celtne veidota pseidogotiskā stilā, bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Virs ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs „Svētais vakarēdiens". Baznīca II Pasaules kara laikā izdega, tās atjaunošana tika pabeigta tikai 1992. gadā, kad agrākā izskatā atjaunots baznīcas tornis. 1996. gadā pāvests Jānis Pāvils II baznīcai piešķīra katedrāles statusu.

Dievnams uzskatāms par vienu no senākajām Jelgavas ēkām, kas saglabājusies pēc kara. Tās celšanu saista ar 1573. gadu, kad pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika uzsākta baznīcu būvniecība visā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Sākotnēji baznīca bija no koka, 1621. gadā tai blakus uzcēla mūra torni, bet jaunās mūra baznīcas celšana ilga no 1638. līdz 1641. gadam.

Dievnams ir viens no retajiem manierismastila pieminekļiem Latvijā un pirmā luterāņu baznīca Latvijā, kas atjaunota pēc Otrā pasaules kara. Nozīmīga baznīcas vērtība ir Jaņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete” (1910).

Baznīcas lepnums ir lielākās un labākās darbojošās ērģeles Zemgalē, kas būvētas 1938. gadā.

Barona Hāna muiža, gleznainais daudzām teikām apvītais parks, vešūzis, mīlestības aleja un daudzas citas teikām un leģendām apvītas vietas.

19. gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Kungu māja celta 1845.-1860. gadā. Sākotnējo ēkas projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E. J. A. Štrauss, bet 1859.-1860. gadā nezināms arhitekts to paplašinājis. Kompleksā ietilpst 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar muižu saistās dažādas leģendas, kuras uzzināsiet, to apmeklējot. Tagad ēkā atrodas skola.

Papildus tiek piedāvātas izjādes zirga mugurā vai izbraucienus pa parku pajūgā gan ikdienā, gan apmeklētāju svētku brīdī.

1 km pirms baznīcas, uz ziemeļiem no tās, Vircavas upes kreisajā krastā atrodas bijusī Lielvircavas muižas pils. To būvējis barons Dionisijs fon Klopmans 1803.-1808.g.

Tajā pašā laikā uzbūvēta arī muižas klēts. Pils būvēta vecās pils vietā, kurai pirmais stāvs bijis no mūra, bet otrais brūni krāsotu baļķu. 1820.g. Lielvircavas muižu izūtrupēja, līdz ar to baronu Klopmanu ģimene uz visiem laikiem atstāja Lielvircavu.

Muižu nopirka Dītrihs fon Grothuss un atdāvināja to meitai Adelheidei, kura aprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Viņu dēls Eduards Hāns muižu vēlāk pārdeva savam brālim Ričardam. Viņš atdeva muižu savai meitai Elizabetei. Vēlāk muižu mantoja viņas krustdēls Reimars fon Hāns, kas krita 1919.g. kaujās pret lieliniekiem landesvēra armijas rindās. Pēc viņa nāves muižu mantoja māsa Hildegarde, kas bija muižas īpašniece līdz pat agrārajai reformai 1920. g.

Kopš 1924.g. muižas ēkā atrodas skola. Šobrīd skolas vajadzībām izmantotas tiek tikai dažas muižas kungu mājas telpas. 2011.g. vasarā tika atjaunota muižas zāle.