A+
Beta

Skaidra nauda

Vasarnīca celta ap 1883. gadu un piederējusi Latvijas lielākajam būvuzņēmējam, arhitektam un mecenātam Kristapam Morbergam (1844-1928). Vasarnīcas ēku komplekss ir neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kas 19.gs. beigās ieguvis dzelzs lokšņu apdari.

K.Morberga vasarnīca
  • K.Morberga vasarnīca
K.Morberga vasarnīca
  • K.Morberga vasarnīca
K.Morberga vasarnīca
  • K.Morberga vasarnīca
K.Morberga vasarnīca
  • K.Morberga vasarnīca

Ēka paplašināta un pilnveidota līdz 1914.gadam. 2007. - 2008. gadā veikta ansambļa ēku un interjeru restaurācija, atjaunots 19.g s. plānojums un stādījumi. Pie vasarnīcas atrodas dārzs ar eksotiskiem augiem.

Kristaps Morbergs savā testamentā Latvijas Universitātei novēlējis vairākus nekustamos īpašumus, tostarp šo vasarnīcu ar dārzu Jūrmalā. Vasarnīcā var sīkāk uzzināt gan par pašu mecenātu, gan par viņa vasaras mājas vēsturi. Vasarnīcas telpās iespējams organizēt konferences, seminārus nelielām grupām, saviesīgus pasākumus vai pieņemšanas.

Kā nokļūt: 

Ar vilcienu, stappilsētu autobusu, personīgo transportu.

56"58'49 23"49'44
56.980232, 23.828959
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Maksas
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Semināri, konferences
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Tualete
Darba laiks: 

Katru dienu 9:00 - 17:00

Apmeklētāju laiks pēc iepriekšēja pieteikuma.

Informācija mainīta: 08.09.2014

Interesentiem mākslas studija piedāvā art-terapiju jeb mākslas terapiju, gleznu teātri apmeklēt meditatīvo zīmējumu studiju ar iespēju pašiem veidot gleznas unikālajā gaismas glezniecības tehnoloģijā.

Mākslas galerijā skatāma interesanta, savdabīga gleznu izstāde, kas veidota unikālā tehnikā (fluorescentās glezniecības efekts) – gleznas īpašā apgaismojumā sāk mirdzēt, un skatītājam redzamās gleznas vietā parādās cits, tās iepriekš it kā paslēptais variants.

Mākslas studija apmeklētājiem piedāvā floristikas dizaina un gaismekļu salonveikalu, arhitektu un dizaineru biroju, kam ir iespējas veidot apgleznojumus gaismas glezniecības stilā.

Gleznotājs veiksmīgi apvienojis savu jauno “fluorescento” tehniku ar labākajām tradicio nālās glezniecības tradīcijām. Gleznām piemīt tā saucamie “dienas” un “nakts” efekti. Dažos darbos šie varianti ir līdzīgi, bet citos, atkarībā no gleznotāja iztēles tie ir visai atšķirīgi.

Pāreja no dienas uz nakts gleznu var būt ļoti pakāpeniska, piedāvājot skatītājam milzīgu transformējošo tēlu daudzveidību. Vitālija Jermolajeva gleznas ir pārpilnas ar romantiskām asociācijām.

Daudzi no viņa darbiem ir kā tilts, kas savieno apziņu ar zemapziņu.
Vitālijam Jermolajevam piešķirs patents par fluorescento krāsu kompozīciju, kurā viņš glezno savas gleznas, un tās izgatavošanas paņēmienu.

Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896. gadā, kad tā piederēja baronam Paulam fon Volfam, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni. Dikļu pils ansamblī ir arī klēts, kas ir pat vecāka par pašu pili - celta 18. gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku.

Dikļu pili jo pievilcīgāku dara 20 ha liels parks. Pie pils atrodas dīķis, kuru savulaik, pēc nostāstiem spriežot, esot ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes upe, kur gravās ierīkots ainavu parks jeb Mežaparks. Tajā citstarp aug apmēram 20 eksotisku koku.

Dikļu pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kurā ir saglabājies samēŗā daudz no oriģinālās interjera apdares. Pilī ir bagāta seno krāšņu un kamīnu kolekcija. Dikļu pils tika atjaunota 2003. gadā. Šobrīd Dikļu pilī iekārtota viesnīca, restorāns, spa. Dikļos tiek piedāvātas arī telpas pasākumiem.

Lauku sētas ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu. Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss.

Miers un klusums, upītes čalošana agrā pavasarī, zāles smarža un putnu dziesmas vasarā, miglas klāts vakars un sēņošana rudenī, lielas kupenas sniega saulainā ziemas rītā...tādas ir "Ielīcas". 18.-19.gs. Vidzemes zemnieku sēta "Ielīcas" ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurš savu atdzimšanu ir sācis 2006.gadā.

Vairāku ēku celšanā kā vienīgais darba rīks lietots cirvis. Līdz ar to ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu. Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss: dzīvojamā māja, pirts ar vaļinieku istabiņu (diemžēl šobrīd nav apskatāma, jo ir nodegusi un gaida savu atjaunošanas kārtu, 3 klētis, kūts, pūne, stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs.

Ēkas izvietotas Ziemeļvidzemei raksturīgā pagalmu sistēmā. Ēkas saglabājušas daudzas senlaicīgas konstruktīvas detaļas – akmens paviļu pamatus, kaķētu apaļkoku guļbūves sienas krusta pakšos, baļķu zelmeņus, jumtu ar iežmaugu konstrukciju, apaļkoku grīdas un griestus. Teritorijā ir iespējams organizēt gan svinīgus pasākumus, gan sportiskas aktivitātes. Nakšņot ir iespējams dzīvojamā ēkā un līdzpaņemtajās teltīs.

Ņemot vērā zemnieku sētas „Ielīcas” plašo un dabas skaisti veidoto teritoriju, šeit ir iespējams organizēt gandrīz jebkādu pasākumu ar ļoti dažādu dalībnieku skaitu.  Ja Jums ir radusies kāda doma par pasākumu, vai arī vēlaties atzīmēt sev nozīmīgu pasākumu tieši šeit – droši sazinieties ar mums!

Informācijai:

  • Dzīvojamās ēkas telpās var organizēt saviesīgus pasākumus apm. 20 dalībniekiem
  • Naktsmītnes - dzīvojamā ēkā 2 istabas (katrā 2 vietas)
  • Telšu pilsētiņa
  • Piknika vietas
  • Iespējams organizēt brīvdabas teātra uzvedumus, koncertus, latviskas ballītes

Igates pils celta 1880. gadā neorenesanses stilā. Šī ir otra pazīstamākā pils Limbažu rajonā, un to ieteicams iekļaut vienā apskates maršrutā ar Bīriņu pili, jo abas atrodas pie ceļa Limbaži – Ragana, taču katrai ir savs arhitektoniskais veidols. Bīriņu pils pārstāv neogotikas stilu Latvijā.

Igates pils arhitektūrā dominē renesanses formas. Pils ieturēta mierīgās krāsās un tai nav daudz rotājumu. Svinīgumu pastiprina četrstūrains tornis vienā pils sānā. 1934. gadā Latvijas bērnu palīdzības savienība nopirka pils ansambļa galveno ēku un ierīkoja tajā internātu ar nosaukumu "Igates atpūta".

Uz kungu māju ved bruģēts piebraucamais ceļš, kas beidzas apaļā parādes pagalmā. Blakus kungu mājai 19. gs. beigās izveidots romantisks ainavu parks ar dīķiem.

Pašreiz pils darbojas kā viesu nams, piedāvājot telpas semināru un konferenču rīkošanai, svinībām, banketiem, jubilejām un kāzām. Viesu namā ir pirts, baseins ar kaskādi un "Dzirnavu krodziņš".

  • Igates pils atordas 76 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas, pietiekami  tālu no pilsētas steigas un ikdienas rūpēm, pils un tās gleznainā apkārtne ir ideāls brīvdienu galamērķis ģimenēm, pieturvieta apceļojot Vidzemi, kā arī brīnišķīga vieta svinībām- romantiskām kāzām, elegantiem banketiem un ballēm.
  • Nepabrauciet garām ceļmalā esošajam Igates pils „Dzirnavu krodziņam”, šeit Jums noteikti jānogaršo irdeno miežu putra, kas pagatavota no vietējo zemnieku izaudzētajiem un „Krodziņa” dzirnavās samaltajiem graudiem.
  • Pēc gardās maltītes dodieties pastaigā pa sakopto pils parku, apskatot gan pils iekštelpas, gan arī mūsu novadniekam, zemūdenes „Ronis” komandkapteinim H. Legzdiņam veltīto piemiņas ekspozīciju.
  • Nogurušajiem ceļotājiem piedāvājam pavadīt nakti kādā no mājīgajiem pils viesnīcas numuriņiem.

Stāmerienas pils pirmais īpašnieks bijis barons Johans Gotlībs fon Volfs. Pils celta historisma stilā 19. gadsimta pirmajā pusē. Kad 1905. gada revolūcijā pils tika nodedzināta, to atjaunoja ar jūgendstila iezīmēm.

Stāmerienas pils atrodas ļoti skaistā apvidū pie Stāmerienas un Pogas ezeriem. Ap pili ir 25 ha liels parks, kas veidots angļu jeb ainavu dārzu stilā. Parks iekārtots pēc tā sauktā vēdekļveida principa. Stāmerienā ir vairākkārt viesojies itāļu rakstnieks, romāna "Gepards" autors Džuzepe Tomazi di Lampedūza.

1919. gadā pilī ierīkoja vakarskolu, pēc Otrā pasaules kara - lauksaimniecības tehnikumu, bet vēlākajos gados tur atradās padomju saimniecības kantoris.

Mūsdienās pili apsaimnieko Stāmerienas pagasta pašvaldība un tā kļuvusi par kultūras centru, kur notiek izstādes, teātra izrādes un citi pasākumi. Tiek piedāvātas pils apskates ekskursijas un izīrētas telpas kāzām, banketiem un citiem sarīkojumiem. Parks kļuvis par iecienītu pastaigu vietu, kur var organizēt dažādus brīvdabas pasākumus un svētkus.

Vēstures avotos Raunas pils vārds pirmo reizi atrodams 1381.gadā, taču vēsturnieki atzīst, ka pils celta jau pirms šī laika. 18.gs.literatūrā minēts, ka pils celta 1262.gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma un bijusi viens no svarīgākajiem arhibīskapijas centriem. Pils galvenā celtne ir taisnstūraina un aizņem 47,40m x 35,49m lielu teritoriju, kā vidū atrodas kādreiz apdzīvots iekšpagalms.

Pils ir deviņas reizes ir postīta no krievu, poļu, zviedru un vāciešu karapulkiem. Raunas pilsdrupas ir vienas no labāk saglabājušajām pilsdrupām valstī un šobrīd notiek pilsdrupu ziemeļu daļas konservācija.

Raunas baznīca ir būvēta tajā pašā gadā, kad Raunas pils- 1262. pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma. Kopš 16.gs. sākuma te darbojas evaņģēliski luteriskā draudze.

Raunas baznīca pārcietusi karus, vairākkārt stipri postīta un pārbūvēta. 18.gs baznīcai tika celtas piebūves, Pēdējā pārbūve notikusi 1930.gadu beigās. Virs rietumu portāla apskatāms unikāls 13.-14.gs. veidots cilnis "Ādams un Ieva", virs galvenās ieejas baznīcā- "Kristus pie krusta".

Bīriņu pils celta 1860. gadā fon Pistolkorsu ģimenei un, kaut gan tā ir samērā neliela, pils pārsteidz ar savu eleganto un izteiksmīgo veidolu.

Bīriņu pils projekta autors ir Rīgas arhitekts F.V. Hese. Nama kopējais arhitektoniskais risinājums attiecināms uz neogotiku, logu ailes veidotas pusloka, bet interjers – neorenesanses stilā.

Tagad Bīriņu pils ir prestiža vieta banketu un semināru rīkošanai. Blakus pilij dārznieka mājā ierīkota viesnīca. Pili no zirgu staļļiem līdz dārznieka mājas viesnīcai apņem ainavu parks, kura malā atrodas Putnu dārzs, bet vidū aug Mīlestības ozols ar jaunlaulāto mīlestības zvaniņiem zaros.

Ceļš gar Dzirnavu ezeru ved uz vecajām ūdensdzirnavām, kur omulīgi sadzīvo seno lietu muzejs ar krodziņu vasaras sezonā. Malkojot kokteili uz ezerā izvietotās koka terases, var vērot, kā zivis kāri aprij katru pasviesto kumosiņu. Ziemā uz ezera ledus griežas pēc senču tradīcijām uzsliets karuselis.

Bīriņu pils restorāns:

  • Bīriņu Pils restorāns atrodas skaista parka ieskautā pilī pie ezera 55 km attālumā no Rīgas centra. Pils celta 1860. gadā ar fon Pistolkorsu gādību un mīlestību.
  • Katru dienu no 13.00 līdz 21.00 Bīriņu Pils omulīgajā pagraba Velvju zālē Jūs sagaidīs laipni viesmīļi, gardi ēdieni, balti galdauti, romantisks apgaismojums, un atpūta Pilī pārvērtīsies par patiesiem sajūtu svētkiem.

Bīriņu Pils viesnīca:

  • Dārzniekmāja - blakus Pils ēkai atrodas Dārzniekmāja, kurā ierīkota omulīga viesnīca. Vēsturisku ēku un parku ieskauta, tā aicina izbaudīt apkārtnes mieru un svinīgumu. Viesi īpaši iecienījuši Rožu istabu, caur kuras vannas istabas logu paveras skats uz stārķa ligzdu Pils tornī.
  • Pils ēka - semināru, banketu un kāzu viesiem piedāvājam istabas Pils ēkā. Noslēpumaini koridori un kāpnes Jūs aizvedīs prom no viesību kņadas uz ērtām istabām ar brīnišķīgiem skatiem uz parku un ezeru.
  • Par vienīcas cenām lasīt sīkāk šeit

Velosipēdu muzejs Saulkrastos pievilina apmeklētājus ar senatnes gaisotni un visnotaļ interesanto kolekciju. Par unikāliem vēstures lieciniekiem kļuvusi tēva un dēla Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija.

Kolekcijā apskatāmas firmas zīmes (lielākā kolekcija austrumeiropā), emblēmas, lukturi, zvani, dubļu sargi, figūras, fotogrāfijas u.c Saulkrastu velosipēdu muzejs ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā. Vieta, kur dzīvo velosipēdi! Kolekcijas veidošanās sākusies 1977.gadā. Kolekcija komplektēta no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības vēstures paraugiem. Bez velosipēdiem kolekcijā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kuras saistās ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, biedrībām un velosipēdu ražošanu.

Kolekcijā ir vairāk kā 800  emblēmu eksemplāru no visas pasaules. Te redzams gan viens no pirmajiem divriteņiem - "augstratiem" Holandē 1886.gadā izgatavotais "Simplex", Anglijā būvētais velosipēds "Coventry" ar pirmajām piepūšamajām riepām, kā arī A.Leitnera pirmajā velosipēdu fabrikā Latvijā ražotais "Safety" tipa velosipēds. 

Unikāls eksemplārs ir 1940.gadā VEF sporta lidmašīnu darbnīcā, vienā eksemplārā izgatavotais koka divritenis, kuru konstruējis tā laika pazīstamākais latviešu aviokonstruktors Kārlis Irbītis, izmantojot lidmašīnu būves materiālus. Seno velosipēdu kolekcija arvien tiek papildināta ar jauniem atradumiem. Tās īpašnieki būs pateicīgi Jums par ikvienu informāciju sakarā ar seno velosipēdu vai detaļu atrašanās vietu.

Ekskursijas pieejamas gida pavadībā (latviešu, angļu, krievu valodās) individuāli un grupām līdz 50 cilvēkiem. Apskates laiks no 20min - 1.5h. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa norādītajiem tālruņiem!

Muzejs bērniem un citiem interesentiem, kas paši vēlas darīt - ar spēlēm un rotaļām, ar maizes cepšanu, sviesta kulšanu un citiem lauku darbiem. Muzejs veltīts populāram grāmatu tēlam Pastariņam, ko savu bērnības piedzīvojumu iespaidā radījis rakstnieks E. Birznieks-Upītis (1871-1960).

Rakstnieks dzimis un uzaudzis Zentenes pagasta “Bisniekos”, kas pastāv vismaz kopš 18. gadsimta un kur vairāk nekā 200 gadus saimniekojusi Birznieku dzimta. Pēdējo desmitgažu laikā sētas apbūve ir diezgan radikāli mainījusies, tāpēc muzeja darbinieki kopā ar skolu jauniešiem izveidojuši sētas maketu, kas atspoguļo situāciju rakstnieka bērnībā. 

Dzirciema apkārtnē joprojām saglabājies bagāts nemateriālās kultūras mantojums: tradīcijas, ticējumi, senas amata prasmes un no paaudzes paaudzē mantotas zināšanas. Pavisam netālu atrodas Pelēkais akmens, kas glabā daudzus stāstus, no kuriem dažus pierakstījis arī E. Birznieks-Upītis.

Pretī dzīvojamajai mājai atrodas "Bisnieku" rindu klēts, kurā zem viena jumta atrodas vairākas klēts daļas. Gaļas klētī joprojām stāv gaļas baļļa un lielie svari. Blakus atrodas labības klēts, kurā saglabāts vecais apcirkņu iekārtojums un miltu kastes, bet ar roku maļamajām dzirnaviņām katrs muzeja apmeklētājs var mēģināt samalt kādu sauju graudu.

Mantu klētī novietotas dažādas zemnieku sētā nepieciešamās lietas: piena trauki, abras, sētuves, arkli, dakšas, grābekļi utt. Klēts galā ir vāgūzis, kur novietoja ratus un ragavas.