A+
Beta

Skaidra nauda

Labākās Latvijā radītās lietas, pārtikas preces, kosmētika.

db daba
  • db daba
db daba
  • db daba

Veikaliņš sastāv no divām pusēm – vienā ir iespējams iegādāties dažādus Latvijā ražotus labumus, kurus sarūpējuši mūsu pašu zemnieki un uzņēmumi, bet, otrā pusē – Latviešu amatnieku un talantīgu radošu cilvēku darināti darbi.

56"38'52 23"43'12
56.647842, 23.720051
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Maksas
  • Apmaksas veidi: 
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Lauku labumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
Darba laiks: 

Pirmd.;Otrd.;Trešd.;Ceturtd.;Piektd. 10:00 - 19:00

Sestd. 10:00 - 18:00

Svētd. 10:00 - 16:00

Informācija mainīta: 25.08.2014

Daudzveidīgākais un plašākais bērnu izpriecu centrs Jelgavā.

Atrakcijas 1400 m2 lielās telpās bērniem līdz 10 gadu vecumam, vasarā arī āra teritorijā. Triecienmašīnas, piepūšamās atrakcijas, batuti, lielais labirints un citas bērnus aizraujošas lietas – labs ekskursijas mērķis pirmo klašu skolniekiem. Iespēja organizēt bērnu svētku ballītes latviešu un krievu valodā, centrā atrodas kafejnīca.

Pilsētas kultūras dzīves centrs, kur regulāri notiek koncerti, teātra izrādes un svinīgi pasākumi. Kultūras nams ir iecienīta vieta izstāžu rīkošanai.

Zaļenieku luterāņu baznīca tika būvēta pēc hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma ap 1571.gadu katoļu kapelas vietā. Pašreizējās mūra baznīcas celtniecība pabeigta 1872.gadā.

Ērģeles būvējis P. K. O. Hermanis, tās iesvētītas 1862. gadā. Baznīcas tornī atrodas lielākais zvans Jelgavas novadā. Tā pamata  diametrs 98 cm, augstums 91 cm, liets 1930. gadā.

Vecākā mūra baznīca Jelgavas novadā, celta 1595.gadā, smagi cietusi II Pasaules kara laikā.

20.gs. 70.gados tās mākslas vērtības, kas vēl bija saglabājušās, tika pārvestas uz Rundāles pils muzeju. Baznīcas interjers vairākkārtīgi atjaunots. Pie baznīcas atrodas Jura Alunāna kapavieta.

Baznīca celta 1684. gadā no baļķiem, 19.gs. apšūta ar dēļiem. Līdz 1729.gadam tā bijusi luterāņu baznīca, bet par katoļu dievnamu kļuvusi pēc Līvbērzes muižas barona Līvena kāzām ar poļu grāfieni, kad barons pieņēmis katoļticību.

Baznīcā ir apskatāmi valsts nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, kancele, gleznojums uz dzegas un torņa smailes noslēgums. Līdz mūsdienām saglabājies meistara G. Meijera 1683.gadā atlietais baznīcas zvans. Šis ir vienīgais koka dievnams Jelgavas novadā.

Līdzīgi kā Jelgavas pili, arī šo baznīcu saista ar arhitekta F.B. Rastrelli vārdu.

1774. gadā pēc Rastrelli projekta celtā nelielā vienkupola baznīca nopietni cieta 1883. gada ugunsgrēkā. Vienlaikus, pieaugot Kurzemes guberņas iedzīvotāju skaitam, tā draudzes vajadzībām kļuvusi par šauru. 1892. gadā tika pabeigti jaunās pieckupolu baznīcas būvdarbi (arhitekts N. Čagins), kuros daļēji saglabāti vecās baznīcas pamati un altāra siena. Otrā pasaules kara gados baznīca tika nopostīta, 1992. gadā sākās tās atjaunošanas darbi, kas ilga līdz 2003. gadam.

Dievnams uzskatāms par vienu no senākajām Jelgavas ēkām, kas saglabājusies pēc kara. Tās celšanu saista ar 1573. gadu, kad pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika uzsākta baznīcu būvniecība visā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Sākotnēji baznīca bija no koka, 1621. gadā tai blakus uzcēla mūra torni, bet jaunās mūra baznīcas celšana ilga no 1638. līdz 1641. gadam.

Dievnams ir viens no retajiem manierismastila pieminekļiem Latvijā un pirmā luterāņu baznīca Latvijā, kas atjaunota pēc Otrā pasaules kara. Nozīmīga baznīcas vērtība ir Jaņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete” (1910).

Baznīcas lepnums ir lielākās un labākās darbojošās ērģeles Zemgalē, kas būvētas 1938. gadā.

Barona Hāna muiža, gleznainais daudzām teikām apvītais parks, vešūzis, mīlestības aleja un daudzas citas teikām un leģendām apvītas vietas.

19. gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Kungu māja celta 1845.-1860. gadā. Sākotnējo ēkas projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E. J. A. Štrauss, bet 1859.-1860. gadā nezināms arhitekts to paplašinājis. Kompleksā ietilpst 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar muižu saistās dažādas leģendas, kuras uzzināsiet, to apmeklējot. Tagad ēkā atrodas skola.

Papildus tiek piedāvātas izjādes zirga mugurā vai izbraucienus pa parku pajūgā gan ikdienā, gan apmeklētāju svētku brīdī.

1 km pirms baznīcas, uz ziemeļiem no tās, Vircavas upes kreisajā krastā atrodas bijusī Lielvircavas muižas pils. To būvējis barons Dionisijs fon Klopmans 1803.-1808.g.

Tajā pašā laikā uzbūvēta arī muižas klēts. Pils būvēta vecās pils vietā, kurai pirmais stāvs bijis no mūra, bet otrais brūni krāsotu baļķu. 1820.g. Lielvircavas muižu izūtrupēja, līdz ar to baronu Klopmanu ģimene uz visiem laikiem atstāja Lielvircavu.

Muižu nopirka Dītrihs fon Grothuss un atdāvināja to meitai Adelheidei, kura aprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Viņu dēls Eduards Hāns muižu vēlāk pārdeva savam brālim Ričardam. Viņš atdeva muižu savai meitai Elizabetei. Vēlāk muižu mantoja viņas krustdēls Reimars fon Hāns, kas krita 1919.g. kaujās pret lieliniekiem landesvēra armijas rindās. Pēc viņa nāves muižu mantoja māsa Hildegarde, kas bija muižas īpašniece līdz pat agrārajai reformai 1920. g.

Kopš 1924.g. muižas ēkā atrodas skola. Šobrīd skolas vajadzībām izmantotas tiek tikai dažas muižas kungu mājas telpas. 2011.g. vasarā tika atjaunota muižas zāle.