Jūs atrodaties šeit

Teiču dabas rezervāts

Teiču rezervātā sajūtas gluži kā tundrā – kur vien skaties, kilometriem tālu tikai sūnām un sīkiem bērziņiem apaugušas ūdens lāmas. Tas ir Teiču purvs - lielākais purvs Latvijā un viens no lielākajiem purviem Baltijā. Un gluži loģiski, lai aizsargātu šo unikālo dabas veidojumu, izveidots Teiču dabas rezervāts. 

Tas atrodas Madonas, Varakļānu un Krustpils novados, pārdesmit kilometru attālumā no zivīm bagātā Latvijā lielākā ezera Lubāna, un ir lielākais rezervāts Latvijā, dibināts 1982.gadā. Tā teritorija kopš 1994.gada atzīta par Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu, 1995.gadā ieguvusi starptautiskas nozīmes mitrāja (Ramsāres konvencija) statusu, bet kopš 2004.gada ir Natura 2000 teritorija.

Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā (platība apmēram 16000 ha), tāpēc Teiču dabas rezervāts ir nozīmīgs purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanā, kā arī daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā.

Teiču purvu praktiski nav skārusi cilvēka darbība. Aizsargājamā teritorija ir arī viens no lielākajiem mitro ekosistēmu kompleksiem Baltijā ar rezervāta aizsardzības režīmu. Lielāko daļu aizņem augstais jeb sūnu purvs, bet mežs ir tikai 3729 ha. Bez akačiem un lāmām Teiču rezervātā ir 18 ezeri, kas lielāki par 2 ha; lielākie - Kurtavas, Pieslaista un Mindaukas ezers. Teiču purvs ir starptautiski nozīmīga migrējošo un ligzdojošo putnu uzturēšanās vieta. Dažām purva putnu sugām te ligzdo liela daļa no Latvijas populācijas. Šeit ir lielākā dzērvju pirmsmigrāciju koncentrēšanās vieta (200- 1500 putnu) un viena no lielākajām migrējošo zosu (2000- 8000 putnu) atpūtas vietām Latvijā.

Purvā sastopamas vairākas ar mežu apaugušas salas. Starp tām ir arī unikāla vieta Latvijā – Siksala. Tā ir sala pašā purva vidū, kura saglabājusies kā sena krievu vecticībnieku dzīves vieta. Vecticībnieki šo grūti pieejamo salu izvēlējās 17.gadsimtā, bēgdami no ticības vajātājiem. Siksalā joprojām atrodas četras viensētas, tajās joprojām notiek aktīva dzīve.

Rezervāta teritorijā noteiktas divas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona un regulējamā režīma zona. Stingrajā režīma zonā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība, aizliegta uzturēšanās (drīkst apmeklēt tikai izpētes un aizsardzības nolūkos). Regulējamajā režīma zonā aizliegts uzturēties bez administrācijas izsniegtas atļaujas, veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību un noteikti arī citi ierobežojumi. Stingrajā zonā tiešas antropogēnās ietekmes praktiski nav. Tā atrodas grūti sasniedzamā purva centrālajā daļā, kur cilvēku apmeklējumi pat izpētes un aizsardzības nolūkā ir reti.

Rezervāts ir valsts īpaši aizsargājama dabas teritorijas ar visstingrāko aizsardzības režīmu. Apmeklējumi atļauti tikai rezervāta darbinieka pavadībā. Pieteikumi 1-3 dienas pirms apmeklējuma.
 
Piedāvājums:
* Ekskursija pa Sildu taku. Garums 3 km, infrastruktūra: laipas, stāvlaukums, atpūtas vieta, informācijas stends. Atrodas Madonas novada, Mētrienas pagasta Sildās. 
Gids - Guntis Akmentiņš, tel. 26473408.
* Ekskursija uz minerālzemes salu purva vidū Siksalu. Ir skatu platforma, skatu tornis, informācijas stends. Atrodas Varakļānu novada Murmastienes pagastā. 
Gids - Dainis Tučs, tel. 26528739.
* 27m augsts skatu tornis. Atrodas Krustpils novada, Atašienes pagasta Kristakrūgā, ceļa Jēkabpils - Rēzekne malā. Torni drīkst apmeklēt bez pieteikuma un bez gida 
[GPS: 56.5399; 26.5659].
* Putnu un dzīvnieku vērošanas tūres. Gids - Dainis Tučs, tel. 26528739.

Vēro Mazo ērgli "Aquila pomarina" ar videonovērošanas kameras palīdzību www.pomarina.lv

Kā nokļūt: 
Coordinates:
56.713737, 26.192265
An alternative description

Pakalpojumi: 
Gida pakalpojumi
Pēdējo reizi atjaunināts: 
30.09.2014