Jūnijā Spīķeros, kas atrodas netālu no Centrāltirgus Rīgā, meklējams lielākais specializētais alus restorāns Latvijā – „Merlin”. Taču vairums restorānu, krogu un kafejnīcu, nemaz nerunājot par plašajiem vasaras dārziem Rīgā un citās pilsētās alus ir iecienītākais dzēriens un pirmā vieta, kur sagaršot šīszemes bairīša raksturu. Latvieši mīl un ciena alu; katram vīram ir sava iecienītā alus šķirne un strīds par to, kura ir pati labākā, ir šī dzēriena baudīšanas rituāla daļa. Tāpat kā plašākā vai šaurākā lokā rīkotas alusdzeršanas sacensības, alus suvenīru kolekcionēšana un alusdziesmu dziedāšana.
Alus tradīcijas
Aptaujas liecina, ka Latvijas alus cienītāji par labākajām atdzīst mazo un vidējo ražotāju produkciju ar spilgti izteiktu raksturu, piemēram, Tērvetes, Senču, Užavas tumšo, Užavas gaišo, Bauskas vai Valmiermuižas alusdarītavā dzimušos, taču nesmādē arī lielražotāju Aldara, Cēsu, Līvu un Lāčplēša piedāvājumu, kas labi veldzē slāpes Pasaules hokeja vai futbola čempionātu laikā. Visi alusbrūži aicina savus cienītājus un vienkārši zinātkārus ļaudis uz ekskursijām un degustācijām, kas gan jāpiesaka laikus – lai alu varētu pasniegt ideālā temperatūrā un ar ideālo stāstījumu. Alus darītavas pārsvarā atrodas reģionos, tāpēc brauciens uz brūzi ir arī lieliska iespēja redzēt Latvijas lauku ainavas.
Vīnogu audzēšana
Taču Latvijā arī aug vīnogas, un ir uzņēmīgi ļaudis, kas ir iecerējuši no tām darīt kvalitatīvu vīnu. Pagaidām tas gan ir tikai dažu interesentu vaļasprieks, piemēram, Sabilē, kuras Vīnakalns iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā kā vieta, kur vistālāk uz Ziemeļiem spēj nogatavoties vīnogas (šis rekords nu gan ir pārspēts), vairāk nekā 10 gadus jūlija pēdējā nedēļas nogalē notiek pilsētas svētki, kurā nopietnu lomu spēlē mājas vīnu degustēšana. Abavas ielejā ir izveidojušās vairākas zemnieku saimniecības, kas ir iestādījušas vīnogulājus, piemēram, Ievai un Kasparam Sūniņiem pieder 5 ha vīnogulāju, no kuriem tie cer gatavot kvalitatīvu vīnu. Lai gan teikt, ka vīnkopība Latvijā būtu jaunievedums, ir aplami. Latvijā ir izaudzētas aptuveni 200 vīnogu šķirnes, te ir izcili vietējo vīnogu šķirņu selekcionāri, un pirmā vīnogu izstāde Latvijas Dabas muzejā notika pirms 70 gadiem.
Desertvīni
Ieinteresētākie ir apvienojušies Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrībā, taču jāpiezīmē, ka vīnogas nav vienīgās, no kā Latvijā dara vīnu. Līdz pat 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem katra saimniece Latvijā prata darīt izcilus ogu un augļu desertvīnus, kas garšā, aromātā un krāsas dzidrumā var droši sacensties ar augstdzimušajiem radiniekiem. Tāpēc, ja zemnieku tirdziņā gadās atrast jāņogu, ērkšķogu, aveņu, irbenāju vai mežābolu vīnu – nelaidiet garām šo iespēju! Par degustācijām: www.valmiermuiza.lv, www.tervete.lv (alusdarītavas sadaļa), www.uzavas-alus.lv, www.bauskasalus.lv Par Sabiles pilsētas svētkiem: www.sabile.lv, par vinogam: www.vinogudarzs.lv
