Ēdieni klasiskajā latviešu virtuvē ir kalorijām bagāti, jo īsts latvietis ir kārtīgs izēdājs. Ikdienā latvietis sevi lutinās ar kotletēm, visādi pagatavotu gaļu un zivīm, cūkas ribiņām, sautētiem kāpostiem, ceptiem kartupeļiem ar krējumu, dārzeņu salātiem, dažnedažādām zupām, bet senajos gadskārtu svētkos – Lieldienās, vasaras saulgriežos Jāņos, rudens saulgriežos Mārtiņos un Ziemassvētkos -, latvietis atgriežas pie tēvutēvu paražām un tradicionālajiem ēdieniem. Tad goda vietā tiek celta rudzu maize, pelēkie zirņi, cepta vai sutināta cūkas gaļa, dažādi pagatavoti dārzeņi, pašu siets svaigais siers, zivis, pīrāgi, saldas plātsmaizes, cepumi, saldie ēdieni no vietējiem augļiem un ogām ar putukrējumu, baudīts alus un saldeni mājas vīni. Taču tā ir tikai daļa mielasta, - katras latviešu saimnieces gods ir pārsteigt ar kādu neparastāku ēdienu – noskatītu restorānā, ceļojumā, žurnālā vai pavārgrāmatā. Tāpat gandrīz visi zina, kā pagatavot īstu ukraiņu boršču, Ziemassvētkos galdā tiek celta karpa poļu gaumē vai ebreju foršmaks...
Ekoloģiski tīra pārtika
Latvijā daudzi cilvēki pārtiku audzē paši, tāpēc daudzviet pārtika ir pieejama ekoloģiski tīra. Katrs laucinieks ikdienā nepieciešamo izaudzē pats, savukārt pilsētnieki zemnieku audzēto un ražoto pārtiku var iegādāties tā sauktajos zaļajos tirdziņos. Turklāt vai katram otrajam rīdziniekam ir māja laukos, kur iekopt dārzeņu vagas, stādīt mazus garšaugu dārziņus un no kaimiņiem pirkt nule slauktu pienu, svaigi dētas vistu olas... Arī nacionālā aviokompānija "airBaltic" pievērš uzmanību ekoloģiski tīrai pārtikai, tāpēc biznesa klases klientiem tiek piedāvātas maltītes no ekoloģiski tīras pārtikas.
Dažādu tautu virtuves
Mūsdienu latviešu virtuvē atrodamas dažādu kultūru sajaukums – gan vācu, gan slāvu, gan Dienvideiropas, gan pat Āzijas tautu tradīcijas. Gadsimtiem ilgi Latvijas teritorija bija vācu pakļautībā, tāpēc bīskapu pilīs un brīvo pilsētnieku mājās valdīja tā laika Rietumu kultūras standarti. Latvietis vācu virtuvē nonāca caur muižas virtuvi, kur vācu pavāra uzraudzībā vai ar vācieša latviski sarakstītu pavārgrāmatu rokās mācījās gatavot kungu galdam un pēcāk šīs iemaņas atkārtoja savā virtuvē. Tāpēc Latvijas virtuvē var saskatīt daudz no vācu maltītes – no vāciešiem latvieši iemācījušies mīlēt kartupeli, cūkas cepeti un sīpolklopsi, cept plātsmaizes, gatavot saldēdienus un no rītiem dzert cigoriņu kafiju.
Taču arī no Austrumu kaimiņiem slāviem latvieši ir aizņēmušies daudzu ēdienu recepšu, bez kurām tagad nespēj iedomāties savu virtuvi. Piemēram, soļankas, kuru tikai retais restorāns atļaujas neiekļaut savā ēdienkartē, kāpostu zupas vai aukstās zupas okroškas, bez dažādu pildījumu pīrāgiem svētkiem, pelmeņiem, bliņām ar skābā krējuma aizdaru un sarkano ikru cepurīti, vinegretu un rasolu (gaļas salāti). Latvijā labprāt dzer kvasu un prot atšķirt izcilu no ne tik izcilas vodkas.
Pēckara gados latviešu virtuve lieliski papildinājusies ar bijušo Padomju Savienības republiku gastronomiskajām pērlēm, piemēram, kaukāziešu iecienīto uz iesma grilēto gaļu šašliku, ar sieru aizdarīto maizīti hačapuri, ar lieliskajiem pelmeņiem sibīriešu gaumē, Vidusāzijas saulē kaltētajiem augļiem, sulīgajiem arbūziem un granātāboliem... Bet tagad vēl klāt nākušas Rietumeiropas un Austrumu zemju virtuvju tradīcijas – frī kartupeļi, picas, suši un citi ēdieni...
Mūsdienu virtuve
Patiesībā Latvijas tradicionālā virtuve pilnībā atbilst modernajam fusion principam, proti, tā ir dažādu tautu un zemju gastronomisko tradīciju sajaukums, turklāt izteikti sezonāla un uz Latvijā audzētiem un ražotiem pārtikas produktiem orientēta. Pirms gada Latvijas labākie pavāri, restoratori un "gourmet" žurnālisti, līdzīgi skandināviem, izveidoja kustību un parakstīja Mūsdienu Latvijas virtuves manifestu, kas pauž atbalstu labai garšai, ēdiena kvalitātei un rūpēm par veselīgu uzturu. Tāpēc Latvijā iespējams palutināt sevi ar teju tikpat gardu jēra šašliku kā Kaukāzā vai panašķēties ar Austrumu ēdieniem. To visu lieliski iespējams nobaudīt arī Latvijā, kuri ir plaši pārstāvēti dažādu tautu virtuvju restorāni, turklāt labas kvalitātes un par pieņemamu cenu. Latvijas restorāni varētu pārsteigt ar savu plašo un kvalitatīvo piedāvājumu – ēdienkarte pārsvarā balstīta Eiropas klasiskajās gastronomiskajās vērtībās, kurām īpašu akcentu piešķir šefpavāra radošums.
Pēdējā laikā biežāk durvis ver "fast food" restorāni, piemēram, kebabu vai picu ēstuves. Un vēl viena tendence – gandrīz katru nedēļu tiek atvērta kāda smalkmaizīšu kafejnīca, kurā par draudzīgām cenām iespējams baudīt kafiju, tēju un tikko ceptu maizīti, salātus un kādu desertu. Pagaidām Latvijā īpaši nav ieguvuši atsaucību veģetārie restorāni, taču katrs restorāns respektē viesa vēlmes – vienkārši meklējiet ēdienkartē atbilstīgo sadaļu vai jautājiet oficiantam par pieejamo veģetāro vai vegāno ēdienkarti. Pie veģetārajiem restorāniem der pieminēt „Rāma” un „Kamāla”.
