Lūk, daži padomi, kā saudzīgi izturēties pret dabu. Latvijā daudzviet ir trausla zemsedze, jo sevišķi kāpās un sausos priežu mežos – silos. Izvairīsimies to izbraukāt ar velosipēdu – tas atstās dziļas sliedes, kas neaizaugs daudzu gadu garumā. Brauksim pa takām, celiņiem un šim nolūkam paredzētām vietām. Ja kāpu joslā ar automašīnu iebraukt aizliegts – respektēsim to. Arī motocikli, kvadracilki un citi motorizēti pārvietošanās līdzekļi nodara lielu ļaunumu kāpām, smilšainajām pludmalēm un priežu mežiem. Izvēlēsimies videi draudzīgus pārvietošanās veidus – ar vilcienu, slēpēm, divriteni, laivu – tā būsim tuvāk dabai un saudzēsim to. Ievērosim ugunsdrošības noteikumus – nesmēķēsim mežā, ugunskurus kurināsim tikai šim nolūkam paredzētās vietās un ievērosim ugunsdrošības noteikumus.
Nakšņošanai teltīs izvēlēsimies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas. Centīsimies neizmantot vienreizējās lietošanas traukus. Ja tomēr bez tiem nevar iztikt, tad plastmasas ēdamrīku vietā izmantosim koka, bet plastmasas glāzīšu vietā – papīra. Atkritumus atstāsim tikai tiem paredzētās vietās vai ņemsim līdzi, lai izsviestu tuvākajā atkritumu kastē. Nekādā gadījumā mežā nepametīsim vaļējas iztukšotas alus vai saldo dzērienu pudeles – dzērienu smarža tajās ievilina daudz retu un skaistu kukaiņu, kuri šajās lamatās iet bojā.
Nevāksim augus un dzīvniekus kolekcijām, neplūksim katru skaisto ziedu – priecāsimies ar acīm vai iemūžināsim to fotoattēlos. Daba ir savvaļas dzīvnieku mājas – netraucēsim dzīvniekus vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā. Nepiesārņosim dabu ar liekiem trokšņiem – ja nevaram iztikt bez mūzikas, klausīsimies to, izmantojot austiņas. Pārmaiņas pēc izbaudīsim dabas skaņas – putnu dziedāšanu, vēja šalkas kokos.
Sēņojot nogriezīsim sēnes ar nazi, lai neizraustītu micēliju. Ievērosim ieteikumus, kā izturēties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ja nonāksim pie teritorijas ar dabas rezervāta statusu, pacentīsimies to neizbradāt. Pietiekami daudz tikpat skaistas dabas var vērot, pārvietojoties pa tūristiem paredzētām takām. Ja dabā iekārtotas laipas vai celiņi, tad tās izveidotas ne vien tūristu ērtībai, bet arī, lai pēc iespējas mazāk cilvēki ietekmētu dabu un arī nākamie gājēji varētu priecāties par dabas neskartību. Lietosim šos celiņus.
Izmantosim vides gidu pakalpojumus – gan ieraudzīsim vairāk interesanta dabā, gan saņemsim padomus dabas saudzēšanai. Iegādāsimies pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju. Vietējie pārtikas produkti būs gardāki un veselīgāki. Jo sevišķi, ja tie audzēti bioloģiskajās saimniecībās. Nebarosim savvaļas dzīvniekus, neaiztiksim putnu ligzdas un necentīsimies glābt mežā atrastus dzīvnieku vai putnu mazuļus – viņu vecāki visbiežāk gaida, lai cilvēki aizietu un paši varētu parūpēties par saviem bērniem. Nesitīsim čūskas – šie miermīlīgie radījumi labprāt paši aizies no mūsu ceļa. Staigājot pa dabas takām, mežu, pļavām, laukiem, iesim viens aiz otra, lai pēc iespējas mazāk izbradātu augus.
