Latvijas dzīve jau gadsimtiem saistīta ar jūru, un gar visu Latvijas piekrasti izkaisīti senie zvejniekciemi. Daži no tiem izauguši par mazo ostu pilsētiņām, bet citi – kļuvuši teju vai par brīvdabas muzejiem.
Baltijas jūras piekrastes ciemi
Pašos Latvijas piekrastes dienvidos ir saglabājies Kurzemes zvejnieku miests Pape. Smilšainās kāpās ieaugušas nelielas zvejnieku sētas, kurās vēl tagad var atrast senos zvejas piederumus – laivas un tīklus, bet visinteresantākā vide ir Papes Ķoniņciems. Tas ir savdabīgs 19. gadsimta beigu jūrmalciems, kas uzskatāms pat par būvniecības pieminekli. Tur ir arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle „Vītolnieki”, kur var apskatīt senās zvejnieku mājas un iepazīt zvejnieku dzīvi (telefons: +371 63400332).
Starp Papi un Liepāju ir vēl divi interesanti zvejniekciemi – Jūrmalciems ar augstākajām kāpām Latvijā un Bernāti, kur jūra arvien vairāk uzbrūk piekrastes ēkām, un var redzēt, kā dažas no mājām kļuvušas par pussalām jūrā.
Tipisks Kurzemes jūrmalas zvejniekciems ir Pāvilosta, kas nu jau izaugusi par nelielu pilsētiņu. Viduslaikos Sakas upes grīvā bija aktīva osta, taču pēc Poļu - zviedru kara 17. gadsimtā tā tikai aizbērta, un osta atdzima tikai 19. gadsimta beigās, kad atkal tika padziļināta Sakas gultne. Pāvilostas vēsturiskā daļa ir Āķgals, kas ir 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma apbūves paraugs ar īpatnēju plānojumu – katra iela iet uz jūru.
Pāvilostu tās tīrās pludmales, klusās dabas, stipro vēju dēļ īpaši iecienījuši aktīvās atpūtas piekritēji vējdēļjsērfotāji un kaitbordisti, taču arī citiem atpūtniekiem šī ir iecienīta vieta – sakopta vide, iespēja baudīt zivis un pašiem doties zvejā, bet par senās Pāvilostas un tā apvidus vēsturi liecina interesanta un pat unikāla ekspozīcija Pāvilostas muzejā, kas iekārtots pilsētas pirmajā mūra ēkā – Loču mājā pie pašas jūras.
Līvu krasts
Pavisam citādi zvejniekciemi ir Kurzemes jūrmalas ziemeļos, senajā Līvu krastā jeb "Līvōd rānda", ko apdzīvoja lībieši – somugru tauta. Tie ir 12 ciemi, cits par citu aizraujošāki un neparastāki. Piemēram, kādreiz Ovišos pat bija šaursliežu dzelzceļa gala pietura, nu šajā ciemā apdzīvotas ir dažas viensētas, kas ievērojamas ar senlaicīgām būvēm un īpatnēju žogu sistēmu. Savukārt Lūžņa reiz stiepās vairāku kilometru garumā, šajā ciemā kādreiz pat būvēti kuģi. Miķeļtornī ir vienīgais mūsdienās saglabājies lībiešu ciema krogs un augstākā bāka Baltijā Miķeļbāka. Lielirbe reiz bija aktīvs saimniecības centrs, kur būvēti burinieki, bet nu tā ir klusa jūrmala Irbes upes krastā.
Viena no vecākajām lībiešu apmetnēm ir Sīkrags, kas tagad ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, savukārt Mazirbe, kas kādreiz bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemē, arī tagad ir lībiešu kultūras centrs. Pilsētbūvniecības piemineklis ir arī Košrags, savukārt Pitrags ievērojams ar to, ka tā sēkļos ir daudz nogrimušu kuģu, kuru atliekas bieži vien izskalo krastā vētras. Saunags ir populāra vasarnieku atpūtas vieta, šajā ciemā saglabājusies arī viduslaiku kapsēta, bet Vaides ciema „Purvziedu” mājās iespējams aplūkot vietējā mežsarga Edgara Hausmaņa savākto unikālo meža dzīvnieku ragu kolekciju (telefons: +371 63244217).
Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts ir Kolka – sens lībiešu zvejniekciems, kas padomju laikos kļuva par vienu no nozīmīgākajiem zivju pārstrādes centriem Latvijā. Arī tagad šeit cieņā ir zivju kūpinājumi, ko nesmādē vasarās Kolkā sabraukušie tūristi un atpūtnieki. Kolkā „Zītaru” mājās izveidots arī „Līvu centrs”, kur ir lībiešu saimniecisko priekšmetu kolekcija. Savukārt pēdējais lībiešu ciems Ziemeļkurzemē ir Melnsils. Tajā ir vairākas senvietas, bet Baķupītes krastos ir augstas kāpas, no kurām paveras skaists skats uz Kolkas ragu.
Kurzemes jūrmalas ciemi
It īpaši zvejniekciemiem bagāta ir Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste. Sena osta ir Roja, kuru pat izmantojuši senie vikingi, par ko liecina viņu apbedījumi Rojas upes krastos – tā sauktās velna laivas. Kurzemes hercogistes laikā Rojā būvēti kuģi, arī tagad Rojas ostā notiek aktīva darbība – zvejniecība, kravu pārvadāšana, no Rojas var sarunāt arī kuģīti uz aizraujošo Roņu salu Rīgas jūras līci. Rojā atrodas arī Jūras zvejniecības muzejs, savukārt Celtnieku ielā 5 aplūkojama burinieku modeļu privātkolekcija (+ 371 29234345). Bet plašāk par atpūtas iespējām Rojā var uzzināt Rojas tūrisma informācijas centrā Selgas ielā 33 (tālrunis +371 63269594).
Ceļā no Rojas uz Mērsragu ir Kaltene – mazs ciematiņš, kas ievērojams ar Kurzemei netipisku akmeņainu pludmali vairāku kilometru garumā. Savukārt pie otra izteiktākā zemesraga Latvijas piekrastē – Mērsraga – ir tāda paša nosaukuma ciems ar zvejas un jahtu ostu. Mērsragā nodarbojas ar zivju pārstrādi, bet pārpurvotās piejūras pļavas ir nozīmīga putnu koncentrēšanās vieta Latvijas piekrastē.
Nākamais zvejniekciems ir Engure, kuras nosaukumu no lībiešu valodas var tulkot kā zušu vieta. Populāra atpūtas vieta ar vairākiem kempingiem jūras krastā, jahtu osta, kur iespējams aizburāt uz Roņu salu, savukārt starp Enguri un Mērsragu, pāris kilometru no jūras ir Engures ezers – zivīm bagāta lagūna, kas ir trešais lielākais ezers Latvijā, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Tāpēc daļā ezera noteiktas dabas rezervāta zonas, dabas draugu ērtībām uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi un dabas takas.
Tikai 50 kilometrus no Rīgas, Rīgas jūras līča dienvidrietumu piekrastē ir vesela rinda patīkamu zvejniekciemu, kas kļuvuši par populāru atpūtas vietu vasarniekiem un tūristiem. Rīgas tuvums, infrastruktūra, klusums, smilšainais liedags un zaļie priežu sili – to spēj novērtēt ikviens. Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems, Klapkalnciems, Ragaciems, Lapmežciems (blakus Kaņieris - zivīm bagātais ezers ar lieliskām makšķerēšanas iespējām), Bigauņciems - tā ir relaksējoša atpūta, sēņošana un ogošana, zvejošana, makšķerēšana, zivju kūpināšana, svaigi žāvētu zivju tirdziņi un citas baudas jūras krastā. Šajos ciemos ir viesu mājas, kempingi, iespēja izīrēt vasarnīcas.
Vidzemes jūrmalas ciemi
Arī Rīgas jūras līča austrumos – Vidzemes jūrmalā – ir ne viens vien apmeklēšanas vērts zvejniekciems. Nieka 40 kilometru attālumā no Rīgas atrodas Saulkrasti – iecienīta atpūtas vieta, kas izveidojies vairāku zvejniekciemu vietā. Saulkrastu centrā izveidota labiekārtota peldvieta, blakus Inčupei ir viens no skaistākajiem dabas objektiem – Baltā kāpa, kur līdz pat Saulkrastu centram iet ainaviskā „Saulrieta taka”, Saulkrastos atrodas unikāls velosipēdu muzejs ar vienīgo seno velosipēdu kolekciju Latvijā, vairāki restorāni un kafejnīcas.
Savukārt mākslinieki un fotogrāfi iecienījuši Zvejniekciemu un tās akmeņaino jūrmalu. Šajā Saulkrastu daļā atrodas arī pirmā osta Vidzemē – Skulte, kas šobrīd ir lielākā no mazajām ostām Latvijā.
Bet Vidzemes jūrmalas ziemeļdaļa lepojas ar Salacgrīvu un Ainažiem. Salacgrīvas ostā pārkrauj kokmateriālu kravas, te ir zvejas osta un arī jahtu osta. Salacgrīva ir ļoti populāra atpūtas vieta ar lielisku pludmali, viesnīcām un restorāniem, kur galdā tiek celts vietējo zvejnieku loms. Savukārt Ainaži ir interesanta, klusa mazpilsēta pie pašas Igaunijas robežas.
