Jūs atrodaties šeit

Dziesmu un deju svētki

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir grandiozākais notikums Latvijas kultūras dzīvē, kas reizi piecos gados vienas nedēļas garumā aizrauj tūkstošiem skatītāju un klausītāju. Dziesmu un deju svētki, kuros piedalās kori un deju kolektīvi no visas Latvijas, iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Dziesmu un deju svētkos parasti piedalās vairāk nekā 30 000 dalībnieku – dziedātāji, dejotāji, pūtēju orķestra dalībnieki, folkloras kopas, amatieru teātri, lietišķās un tēlotājmākslas studijas un citi tautas tradīciju kopēji.

Nozīmīgākie pasākumi svētku laikā

Svētki tiek atklāti ar tautas maģiskā spēka apvītu atklāšanas koncertu Viesturdārzā jeb Dziesmu svētku parkā, kur 1873. gadā notika I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki.

Daugavas stadionā dejotāji izdejo iespaidīgus rakstus, bet kori no visas Latvijas tiekas tā dēvētajos "Koru karos", lai sacenstos par skanīgākā kora titulu.

Dziesmu svētku pēdējās dienas rīts sākas ar svētku dalībnieku gājienu galvaspilsētas ielās, taču pasākuma kulminācija ir grandiozais noslēguma koncerts Mežaparka estrādē, kurā piedalās ap 13 000 dziedātāju un apmēram tikpat dejotāju.

Gadu no gada svētku noslēguma koncerts pārsteidzot klātesošos ar dziesmas vareno spēku un izcilu horeogrāfiju, kurā tautas tradīcijas apvienotas ar mūsdienu tendencēm.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Kopš 1960. gada reizi piecos gados notiek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Lai arī daudz īsāku vēsturi, tas ir ļoti gaidīts un priekpilns notikums, kur redzama latviešu dziedātāju un dejotāju jaunā paaudze, kas vēlāk kļūs par pilntiesīgiem Vispārējo Dziesmu un deju svētku dalībniekiem!

Pēdējo reizi atjaunināts: 
15.03.2021