Jūs atrodaties šeit

Kultūras vietas Latvijā

Latvija var lepoties ar senām un bagātīgām kultūras tradīcijām, un lielisks veids, kā tās iepazīt – izbaudīt pašam! Esam apkopojuši 8 lieliskus brīvdienu galamērķus dažādām gaumēm.

Mežaparka Lielā estrāde

Mežaparka Lielā estrāde ir kultūrvēsturiska būve Rīgas pilsētas zaļajā parka zonā –  Mežaparkā. Estrādei ir liela kultūrvēsturiska nozīme, un laika gaitā tā ir kļuvusi par pastāvīgu vairāk nekā 150 gadu vecās Latvijas dziesmu svētku tradīcijas pasākumu norises vietu. Šī iespaidīgā ēka tika celta 1955. gadā, taču svaigākā rekonstrukcija pabeigta 2021. gada jūnijā, un par šo pārbūvi saņemta Latvijas Arhitektūras gada balva.

Šobrīd šajā kompleksā izvietota brīvdabas estrāde, koncertzāle, izstāžu zāle, konferenču un semināru telpas, kas piemērotas visu veidu plaša mēroga koncertiem, notikumiem un pasākumiem. Ikvienam Rīgas pilsētas iedzīvotājam, viesim vai ieceļotājam ik dienu ir iespēja aplūkot šo nozīmīgo kultūrvietu, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku galveno norises telpu – Mežaparka Lielo estrādi, tās koncertzāli un apmeklēt izstāžu zālē eksponētās izstādes.

 

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Šis ir viens no senākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, un tas stāsta par zemnieku dzīvi Latvijas laukos no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja mērķis ir apmeklētājiem ļaut uz savas ādas iepazīt un izbaudīt gan kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli.

Brīvdabas muzejs ir arī vieta, kur sagaidīt un pavadīt dažādus svētkus – lolojot senās tradīcijas, tiek organizēts Miķeļdienas tirgus, amatnieku tirgus, svinēta Miķeļdiena, Zāļu diena, Ražas svētki un citi senlatviešiem nozīmīgi svētki.

Noteikti vērts apskatīt arī unikālo arhitektūras pērli – Usmas Evaņģēliski luterisko baznīcu, tipisku 17. un 18. gadsimta Kurzemes hercogistes koka arhitektūras celtni, kas tika izjaukta un no jauna uzstādīta kā kultūrvēsturisks piemineklis. No ārpus necila, taču ar bagātīgu un greznu interjeru.

Šo kompleksu iespējams izstaigāt pašam vai arī doties organizētās ekskursijās, iepazīstot atsevišķu Latvijas novadu vēsturi vai gida pavadībā iepazīstot lielāko daļu Brīvdabas muzeja eksponātu.

 

Spīķeru radošais kvartāls Rīgā

Netālu no Vecrīgas, Rīgas autoostas un Centrālās stacijas, atrodas Spīķeru kvartāls. Šī vieta pirms vairākiem gadsimtiem bijusi kravas kuģu iekraušanas un izkraušanas vieta, taču tagad gada siltajos mēnešos pulcē mūzikas un mākslas mīļotājus. Brīvdabas estrādē notiek dažādi koncerti un pasākumi, kas atpūtu Rīgā, Daugavas krastā padara patiesi neaizmirstamu. Pēc kultūras pasākuma apmeklējuma Spīķeros aicinām doties pastaigā pa promenādi, paveroties uz Daugavas otru krastu – Pārdaugavu – un baudot pasakainu saulrietu.

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīca

Rainis un Aspazija ir vieni no spilgtākajiem latviešu rakstniekiem, teātra darbiniekiem un politiķiem, kas būtiski ietekmējuši gan latviešu valodas, gan kultūras dzīves attīstību. Cildinot šos talantus, iesakām doties uz viņu vasaras māju Jūrmalā, Majoros. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja aplūkot vasarnīcas dārza mājiņas augšstāvus, kur dzīvoja Rainis un Aspazija, kā arī iepazīt viņu mīlestības stāstu ekspozīcijā “Es un Tu”.

Šis muzejs apmeklēšanas vērts arī unikālās arhitektūras dēļ. Muzeja kompleksā apvienotas trīs Jūrmalas koka apbūvei raksturīgas ēkas, kas raksturīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses laikam. Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori logu ailu, ēku fasādes un jumta apdarē, un šeit dabiski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes.

 

Padomju slepenais bunkurs Līgatnē

Šī būs netipiska muzeja apmeklējuma pieredze – esot 9 metrus zem zemes! Šajā bunkurā iekārtota patversme Latvijas komunistu varas elitei kodolkara gadījumā, un tajā ir iespējams apskatīt autentiskus laikmeta eksponātus, piemēram, dažādus padomju laika atribūtus, kartes un plānus, telekomunikācijas blokus un citas iekārtas, kas ļautu tā iemītniekiem te uzturēties dažus mēnešus.

Šis bunkurs tika ierīkots zem rehabilitācijas centra “Līgatne”. Pārsteidzošākais ir tas, ka 30 gadus rehabilitācijas centra darbinieki un apmeklētāji neko nezināja par to, kas atrodas pazemē. Šajā muzejā iespējams arī ieturēt autentisku padomju laika maltīti, baudot pelmeņus un kompotu.

 

Lūznavas muiža

Šī muiža ir neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gadsimta Eiropas arhitektūras un mākslas tendences, ar skaistu, plašu parku, ievērojamu koku, krūmu un rožu dažādību, kā arī gleznainiem parka celiņiem un dīķiem. No 1911.-1915. gadam Lūznavas muiža bija ievērojams kultūras centrs Latgalē, taču pēc tam tā kļuva par armijas štābu, vēlāk par skolu un administratīvo ēku.

Savukārt kopš 2015. gada, kad muiža tika no jauna atvērta apmeklētājiem, tā turpina pildīt cilvēku pulcēšanas tradīcijas. Te notiek dažādi koncerti, izstādes, konferences, svarīgas norises, laulību ceremonijas un ekskursijas, un 2020. gadā Lūznavas muiža saņēma “Kilograms kultūras” gada balvu kategorijā “Kultūrvieta”, pirmo reizi balvai aizceļojot uz Latgales pusi.

 

Alūksnes bānīša stacija

Gulbenes - Alūksnes bānītis šobrīd ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijā, kas veic regulārus pasažieru pārvadājumus. 33 kilometru garo posmu bānītis veic 1 stundā un 25 minūtēs, un izbrauciens ar to ir īsts piedzīvojums! 2004. gadā Gulbenes - Alūksnes bānītis saņēmis Latvijas kultūras mantojuma Gada balvu.

Alūksnes stacijas bagāžas šķūnī ir izveidots Bānīša muzejs, kas ļauj iepazīt dzelzceļa vēsturi, dažādās bānīša pieturvietas, stāstus, kas ir aiz tām. Muzeja ekspozīcija ir interaktīva, moderna, un piemērota kā bērniem, tā pieaugušajiem. Ja pēc bānīša izbrauciena un muzeja apmeklējuma vēlēsies atvilkt elpu, tad stacijā ar skatu uz šaursliežu dzelzceļu ierīkota romantiska kafejnīca “Tvaiks x Ogle”.

 

Koncertzāle “Lielais dzintars” Liepājā

Mākslas un kultūras centrs “Lielais dzintars” vizuāli no ārpuses tik tiešām atgādina Liepājas simbolu – dzintaru. Savukārt no iekšpuses oranžīgi sarkanīgais stiklu krāsojums rada maģisku un īpašu noskaņu. Tajā darbojas trīs augstvērtīgas akustikas koncertzāles – Lielā zāle ar 1000 skatītāju vietām, Kamerzāle – ar 200 vietām un Eksperimentālā skatuve ar 120 vietām, kuras papildina mākslas telpa Civita Nova ēkas 1. stāvā, spoguļu zāle 6. stāvā, kā arī kafejnīca un restorāns “Čello”. Seko līdzi pasākumu kalendāram “Lielā dzintara” mājaslapā, iegādājies biļeti uz kādu no kultūras pasākumiem un baudi lielisko atmosfēru!

 

Lai kurp izvēlētos doties, teju ikkatrā pilsētā atradīsi kultūras centru, muzeju vai koncertzāli, kurā baudīt vietējo mūziku, mākslu un kultūru.

Pēdējo reizi atjaunināts: 
24.01.2022