Militārais mantojums

Vēsturiskais militārais mantojums

Lai aizsargātos no karotāju uzbrukumiem, apkārt Latvijas pilsētām viduslaikos tika jozti spēcīgi aizsargvaļņi, bet ēkas slietas atbilstoši tā laika standartiem par iespējami nesatricināmu celtni. Daudzās no Latvijas pilsētām šīs vēsturiskās liecības ir rūpīgi saglabātas un daudzviet aizvien vēl kalpo par pilsētas vizītkarti.

Ierosmes galamērķiem:

• Daugavpils jeb Dinaburgas cietoksnis – Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs;
• Bauskas pils – Latvijas un Lietuvas robežpilsētā. No vecākās, 15.gadsimta vidū celtās Livonijas ordeņa pils līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai drupas, savukārt jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – uzbūvēta 16.gadsimta beigās un šodien pilda pilsētas muzeja funkciju;
• Ventspils Livonijas ordeņa pils – Vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, tas celts 13.gadsimta otrajā pusē;
• Senais Rīgas nocietinājumu tornis – Pulvertornis, kur mūsdienās atrodas lielākais militārās vēstures muzejs Latvijā;
• Viduslaiku nocietinājums starp Pļaviņām un Gostiņiem, kas 17.gadsimtā iezīmēja Zviedrijai piederošās Vidzemes, Polijai piederošās Latgales un Kurzemes hercogistes robežu.
  

  Šajā vietā poļi sakāva zviedrus kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs gandrīz zaudēja dzīvību.

Pasaules karu militārais mantojums

Abos Pasaules karos Latvijas teritorijā atradās frontes līnijas. Par vēsturiskām kaujām, lietoto militāro aprīkojumu, uzbrukuma taktikām atgādina vairākas apskates vietas.

Dažas no tām:

• Tīreļpurvs un Ložmetējkalns – Viens no vislabāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā;
• Nāves sala – Pirmā pasaules kara kaujas vieta netālu no Rīgas. 1916.gada 25.decembrī šeit norisinājās latviešu strēlnieku kaujas pret skaitliski lielāko un labāk bruņoto vācu armiju. Līdz apskates vietai no Ikšķiles dzelzceļa stacijas jāmēro 3,5km;
• Unikālā Karostas teritorija Liepājā, kur iespējams izstaigāt tā dēvētos Ziemeļu fortus jeb daļu no 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā būvētā pilsētas cietokšņa, kā arī apmeklēt vienīgo tūristiem atvērto militāro cietumu Eiropā;
• Kurzemes cietokšņa muzejs ar Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures ekspozīciju;
• Militāro velosipēdu kolekcija Saulkrastu velosipēdu muzejā – Kolekcija ietver piecu dažādu armiju un laiku velosipēdus, kas lietoti Latvijas teritorijā.

Aukstā kara paliekas

Situāciju, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara starp tā dēvētajām Rietumu bloka valstīm un PSRS, mēdz dēvēt par Auksto karu. Izpaliekot reālai karadarbībai, konfrontācija starp abām pusēm notika izvēršot galvenokārt ekonomisko un politisko ietekmi. Ietekmes sfēru nostiprināšanā tika likti lietā arī tādi līdzekļi kā spiegošana un pastiprināta militārā sagatavotība.

Latvijai atgūstot neatkarību un padomju armijai pametot tās teritoriju, daļa kādreiz valstiski svarīgo objektu brīvi pieejami vēstures līkloču savaldzinātajiem, kuri gatavi mērot ceļu uz nomaļākām vietām, nodrošinājušies ar ērtu apģērbu, apaviem un kabatas lukturīti.

Ievērības vērti apskates objekti:

• Irbenes lokators – viens no Padomju armijas slepenākajiem objektiem, kur Aukstā kara gados militāristi izspiegoja NATO valstis, noklausoties sarunas. Tagad divas no trim radioantenām pārtapušas radioteleskopos un tiek izmantotas Visuma izpētei, bet objektam piegulošajā armijas pilsētiņā "Zvaigznīte" valda gadu desmitos nostiprinājusies pamestības aura;
• Padomju slepenais bunkurs Līgatnē, kas izbūvēts 20.gadsimta 80.gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Līdz mūsdienām tajā saglabāts autentiskais pazemes aprīkojums;

Raķešu bāzes

Latvijas meži slēpj daudzas padomju armijas raķešu bāzes.

Viena no iespaidīgākajām ir Zeltiņu kodolraķešu bāze, kas atrodas Latvijas Ziemeļaustrumos un ietver raķešu uzglabāšanas angārus, palaišanas iekārtas, bunkuru un pazemes tuneļu sistēmas, kā arī dzīvojamās ēkas. Bez tam šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur brīvdabā apskatāms akmenī kalts Ļeņina galvas atveids.