Jūs atrodaties šeit

Tilgaļu Lielais (Krauju, Vandzenes) akmens

Talsu novadā pie Valdemārpils - Vandzenes lielceļa piekalnītē uz Krauju kapsētas pusi tīruma vidū guļ Tilgaļu (Vandzenes Lielais, Krauju) akmens - vislielākais Kurzemē, ceturtais lielākais Latvijā.

Talsu novadnieks - dzejnieks, rakstnieks, publicists Vilis Veldre (1908-1940), arī Jānis Trimda, īstajā vārdā Fricis gulbis, savus bērnības gadus pavada Vandzenes pagasta Silenes Kalējos. 1937.gadā izdotajā grāmatā "Seni stāsti par manu māju" rakstnieks stāsta par savām dzimtajām mājām - Silenes Kalējiem senatnē, iepazīstina ar tuvākās apkārtnes ievērojamākām vietām, stāstījumu attiecinot uz laika posmu, kad kurši iekarojuši lībiešu zemi.

"Netālu no kapsētas klajā laukā šalc milzu liepa, vēl atgādinādama tos laikus, kad te gadu simteņiem ilgi pavasaros plauka, vasarās ziedēja un rudeņos atkal nometa visas lapas krāšņa liepu birzs.

Tad lielais akmens, kas ir, lielākais visā Kurzemē, negulēja klajā vietā, no visām pusēm jau pa gabalu saredzams, bet bija novietojies liepu birzs pašā sirdī, kur mani senči to turēja Dievam par ziedokli. Un bez liepām vēl šajā birzī bija vēl daudz ābeles... Tad nāca vācu vara, kas ar zobenu un uguni ieviesa mūsu zemē kristīgo ticību, tā visiem līdzekļiem cīnījās pret ļoti noturīgo un slepeno elkdievību... Bēdīgu likteni bija piedzīvojušas Dieva dārza dižās liepas, svešu vācu vīru cirvjiem nocirstas, plašu kuršu ragavās uz jūrmalu vestas, kuģos krautas un pa jūru prom uz tālām pilsētām aizlīgotas visādu spēļu kauliņu, tāpat nesvētu vai svētu bilžu rāmju taisīšanai. Un Dieva dārza vietā nu bija vairs tikai dižais Laimas akmens, kam svešie krusta vīri tā lieluma dēļ neko nevarēja padarīt, un visapkārt akmenim tikai celmi vien, apauguši smuidrām atvasēm." Arī Talsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Vandzenes Lielo akmeni kā senu kulta vietu. 

"Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa (nolūzusi 1969.gadu vētrā). Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upuru uguns kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens (lai to nebojātu)." Taiga Lasmane (Viļa Veldres meita) atceras, ka Pieminekļu valde 1930.-tajos gados akmenī iekalusi Latvijas zvaigznīti. Zvaigznīte iekalta akmens malā pret ceļu, tā bijusi 10cm diametrā.

Vandzenes Lielais akmens ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām, tā ģeoloģiskais sastāvs neviendabīgs: DR un R daļā - iesārts plagioklaza mikrolīna granīts, ZR daļā - pelēkbalts pagmatītgranīts, DA daļā - pelēks granīts. Apkārtmērs 26 m, garums 7,35 m, platums 7,0 m, augstums 3,4 m, virszemes tilpums - 80 m3. Vissvētākais un vislielākais Latvijas dižakmens tika saspridzināts 1841.gadā. pēc prof. K.Grēvinka mērījumiem tā apkārtmērs pārsniedzis 100 pēdas (30,5 m), augstums 14 pēdas (4,3 m); milzeņa tilpums sniedzās pāri 200 m3. tas bija svēto kuršu svētakmens Pērkonu Dievam pie Pērkonu upes, Pērkona novadā, senajā Pērkonu svētcentrā, dienvidos no Liepājas. Svētnīcas vārds līdz mūsu dienām saglabājas Pērkones apdzīvotās vietas nosaukumos.

Kā nokļūt: 

Talsu novadā pie Valdemārpils - Vandzenes lielceļa piekalnītē uz Krauju kapsētas pusi tīruma vidū guļ Tilgaļu (Vandzenes Lielais, Krauju) akmens.

Coordinates:
57.352581, 22.721676
An alternative description

Talsu novads, Vandzenes pagasts
+371 63224165
Ieejas maksa: 
Atlaides: 
Pēdējo reizi atjaunināts: 
30.09.2014