Latvijā cilvēkiem patīk pavadīt laiku dabā, tāpēc populāras nodarbes ir orientēšanās un slēpņošana.
Orientēšanās
Ļoti populārs aktīvās atpūtas veids Latvijā ir orientēšanās sacensības. Tās notiek vai katrā Latvijas novadā, kad uz starta iziet gan liels, gan mazs, gan profesionāls sportists, gan iesācējs. Orientēšanās popularitāte meklējama tās demokrātismā – tas ir īsts tautas sports un pēc dalībnieku skaita vienmēr plaši apmeklēts. Jo orientēšanās ir interesants, aizraujošs un visiem pieejams sports – var gan skriet cik jaudas un cīnīties par medaļām, var gan lēni tipināt un doties sportiskā pastaigā, tādā veidā mežā relaksējoties pēc saspringtās darba dienas.
Orientēšanās sacensības notiek daudzviet Latvijā, bet dalībnieku ziņā visdaudzskaitlīgākās ir sacensības „Magnēts”, kas notiek Pierīgas mežos. Tajās uz starta ik reizes iziet vairāki simti, dažreiz pat tūkstotis sportistu, turklāt sacensības notiek cauru gadu. Vasaras sezonā sacensības notiek trīs reizes nedēļā - otrdienās, trešdienās, ceturtdienās -, bet ziemā sestdienās un svētdienās. Sacensības notiek visās vecuma grupās, turklāt ir sava distance gan nūjotājiem, gan arī veloorientieristiem.
Aizraujošas orientēšanās sacensības ir arī Ogres apkārtnes mežos – sacīkšu seriāls „Reljefs”, Ropažu pusē – „Prizma”, Smiltenē – „Azimuts”, Cēsīs – „Meridiāns”, Valmierā – „Valmieras Magnēts”), Jelgavā – „Alnis”, Alūksnē – „Horizonts", Daugavpilī – „Orientieris”, Saldū – „ABC”, Madonā – „Madonas Kausi”, Dobeles rajonā, Kuldīgā - „Taciņas”, Ziemeļkurzemē - Ventspilī un Talsos, Tukumā un daudz kur citur.
Protams, notiek arī Latvijas čempionāts orientēšanās sportā, ir dažnedažādas kausa izcīņas, 2008. gadā Ventspils apkārtnē notika Eiropas čempionāts, bet vispopulārākās sacīkstes ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā ir daudzdienu orientēšanās sacensības „Kāpa”. Tās nu jau vairāk nekā 20 gadus notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā kādā no Latvijas novadiem. „Kāpā” sportisti sacenšas trīs dienas un uz starta iziet orientieristi ne tikai no visas Latvijas, bet arī no pasaules. Piemēram, 2010. gadā „Kāpa” notika Smiltenes pusē un sacīkstēs piedalījās vairāk nekā 20 valstu pārstāvji, tostarp pat pieredzējuši orientieristi no Austrālijas. Austrālieši ar sajūsmu atzina, ka tik sarežģītā, bet tajā pašā laikā interesantā distancē un tik biezā mežā viņi vēl nebija skrējuši!
Vēl Latvijā notiek arī sacensības rogainingā (orientēšanās sacensības plašākā apvidū komandām, sacīkstes notiek vairāku stundu vai pat diennakti garā distancē), kā arī dažādas piedzīvojumu sacīkstes, kurās iekļauta gan orientēšanās, gan orientēšanās ar velosipēdu, gan braukšana ar laivām, gan kāpšana virvēs, gan dažādu šķēršļu pārvarēšana. Šīs piedzīvojumu sacīkstes kļūs arvien populārākas, visas vasaras garumā notiek pat sacīkšu seriāls „xRace” (http://www.xrace.lv/).
Slēpņošana
Slēpņošana, apslēptie dārgumi, geocaching... jeb vienkārši - aizraujošs piedzīvojums, interesants hobijs, kurā slēpņu meklēšanu var lieliski apvienot ar Latvijas iepazīšanu, apskati, un pabūšanu tik interesantās vietās, kur ikdienā diez vai sanāktu nokļūt.
Slēpņošana ir atraktīvs vaļasprieks, aktīva atpūta, kas kļūst arvien populārāka ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā, turklāt ar to var aizrauties ikviens, jo slēpņošana neprasa lielus finansiālus izdevumus. Ko nozīmē slēpņošana? Spēles būtība ir mazu slēpnīšu jeb „dārgumu” izvietošana un atrašana visdažādākajās vietās pēc noteiktām koordinātām. Ikviens no spēles dalībniekiem noslēpj „dārgumu”, paziņo tā koordinātas, bet pārējiem šis slēpnis ir jāatrod. Parasti „dārgums” ir kāda mitrumizturīga kārbiņa, kurā ir neliels blociņš, kas tiek izmantots kā viesu grāmata – tajā pierakstās visi „dārguma” atradēji.
Slēpņu meklēšanā var piedalīties, reģistrējoties spēles interneta vietnē geocaching.com, kur var iepazīties arī ar spēles noteikumiem. Tad izvēlies konkrēto slēpni, dodies tā meklējumos, bet, kad „dārgums” atrasts, atzīmējies slēpņa viesu grāmatā un par veiksmīgajām slēpņa medībām paziņo geocaching.com mājaslapā.
Jāielāgo gan kāds būtisks noteikums – meklējot slēpni, nedrīkst pievērst apkārtējo ļaužu uzmanību un nedrīkst pie slēpņa doties, svešiem cilvēkiem to redzot. Lai piedalītos šai spēlē, nepieciešams vien interneta pieslēgums un globālā pozicionēšanas sistēma GPS. 2010. gada vasarā visā Latvijā bija jau novietoti vairāk nekā 1500 slēpņu. Tie var būt visdažādākajās vietās, tie mēdz būt gan viegli pieejami, gan pamatīgi noslēpti, gan tādi, pie kuriem var tikt, vienīgi bruņojoties ar drosmi un specifiskām iemaņām. Piemēram, ir pat slēpņi, kas ierīkoti uz ēku jumtiem! Diezgan daudz slēpņu ir Rīgā – vairāk nekā 200 - un Rīgas apkārtnē. Protams, arī visur citur Latvijā ir slēpņi. Meklējot „dārgumus”, spēles dalībnieki var uzzināt daudz ko jaunu un neparastu par Latviju, iepazīt Latvijas vēsturi, dabu, arhitektūru, apskatīt lieliskas ainavas, jo ir slēpņi, kas ierīkoti patiešām ainaviski skaistās vietās.
