Nēķena muiža jau kopš senseniem laikiem ir bijusi Taurenes pagasta saimnieciskais centrs, tās kungu māja, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām, celta neorenesanses stilā ar villas motīviem.
Panderu dzimtai muiža piederēja līdz Latvijas brīvvalsts agrārai reformai – 1922.gadam. 1905.gada revolūcijas laikā Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.
Pašreizējais Nēķena muižas apbūves ansamblis veidots 19.gs. 2. pusē, nomainot iepriekšējo, apmēram simts gadus veco apbūvi. Pēc arhitekta R.G. Šmēlinga projekta kungu māja būvēta 19.gs. 80.gados Heinriham Panderam iedvesmojoties no itāļu renesanses villu arhitektūras formām.
Muižas kompleksā ietilpst kungu māja, divdesmit saimniecības ēkas un parks.
Šobrīd Nēķena muižas ēkā atrodas Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams, muiža ir apskatāma tikai no ārpuses.
Taurenes novadpētniecības ekspozīcija
Nēķena muižas kompleksā aspkati Taurenes novadpētniecības ekspozīciju:
- Dzimtu relikvijas, Latvijas teritorijā lietoto naudaszīmju kolekcija.
- Taureniešu – valstsvīru, ģenerāļu, izglītības darbinieku dzīves stāsti.
- Augšstāvā Sarkanais stūrītis, priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un medaļas liecina par ļaužu dzīvi kolhoza Taurene pastāvēšanas 40 gados.
