X
Latvia.travel mobile app. Your official guide for travelling in Latvia.
Lejuplādēt

Jūs atrodaties šeit

Teiču dabas rezervāts

Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Kur vien skaties, kilometriem tālu tikai sīkām priedītēm apaudzis sūneklis ar biežām ūdens lāmām akačos. Lai aizsargātu šo unikālo dabas veidojumu, izveidots Teiču dabas rezervāts.

Teiču dabas rezervāts dibināts 1982. gadā kā nozīmīga vieta purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, kā mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanas vieta, arī kā vieta daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā.

Iepazīsti Teiču purvu!

  • Dodies ekskursijā pa Sildu taku Mētrienas pagastā.
  • Dodies ekskursijā uz minerālzemes salu purva vidū – Siksalu Murmastienes pagastā.
  • Vēro daudzkrāsaino Teiču purvu no 27 metrus augstā skatu torņa Atašienes pagasta Kristakrūgā, ceļa Jēkabpils–Rēzekne malā.
  • Dodies putnu un dzīvnieku vērošanas tūrēs.

Apmeklējumi atļauti tikai rezervāta darbinieka pavadībā, tomēr ieskatu purva dzīvē var gūt ikviens iepriekš pieteiktās ekskursijās rezervāta gida pavadībā (Žanete Beča,  tel. +371 28333415).

Flora un fauna

Teiču purva lielāko daļu veido augstais jeb sūnu purvs. Nelielās platībās sastopamas pārejas uz zāļu purvu. Rezervāta ziemeļu daļā atrodas skuju koku un lapu koku meži, to ieskauj mitrie meži – niedrāji, liekņas, purvāji, kas aizsargā purvu no pastiprinātas ūdeņu noteces.

Teiču rezervātā ir 18 ezeri, kas lielāki par 2 ha; lielākie – Kurtavas, Pieslaista un Mindaugas ezers.

Augstais sūnu purvs

Augstais sūnu purvs veidojies vairāku tūkstošu gadu laikā, mitrumam uzkrājoties ieplakās. Purvā ir ļoti mitrs, tāpēc atmirušo augu atliekas mikroorganismi nespēj sadalīt tā, kā tas notiek augsnē. Atliekām sablīvējoties, veidojas kūdra.

Augstajā purvā aug galvenokārt sfagni, un šeit atrodamas vismaz 25 sūnu sugas. Citi tipiski sūnu purva augi ir virši, andromedas un dzērvenes.

Putni

Teiču purvā ligzdo lielākā daļa Latvijas purva putnu sugu. Šeit ir lielākā dzērvju pirmsmigrācijas koncentrēšanās vieta (200–1500 putnu) un viena no lielākajām migrējošo zosu (2000–8000 putnu) atpūtas vietām Latvijā.

Par Teiču dabas rezervāta dabas vērtību simbolu ir izraudzīta melnkakla gārgale. Latvijā tas ir ļoti rets ligzdotājs. Savu ligzdu gārgales taisa nepieejamos purva ezeros uz saliņām. Teiču purvā ik gadus novēroti 1–3 melnkakla gārgales pāri.

Teičos sastopamas vēl citas purviem raksturīgas putnu sugas: purva piekūns, pļavu lija, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte, melnā puiskatala. Te ir novērojami arī skaisti rubeņu riesti.

Dzīvnieki

Teiču dabas rezervāta plašumos, it īpaši mitrajos mežos, mīt daudzi dzīvnieki. Konstatētas 47 Latvijas faunai raksturīgas zīdītājdzīvnieku sugas. No Eiropā apdraudētām: lūsis, vilks, bebrs, ūdrs un brūnais lācis. Purvā bieži uzturas arī aļņi, to šķērso mežacūkas un meža caunas. Ūdenstilpnes apdzīvo bebri, ūdri, Amerikas ūdeles. Sastopami arī sikspārņi: ziemeļu sikspārņi, ūdeņu naktssikspārņi, rūsganie vakarsikspārņi un pundursikspārņi.

Siksala

Purvā sastopamas vairākas ar mežu apaugušas salas. Starp tām ir arī unikāla vieta Latvijā – Siksala. Tā ir sala pašā purva vidū, kas saglabājusies kā sena krievu vecticībnieku dzīvesvieta. Vecticībnieki šo grūti pieejamo salu izvēlējās 17. gadsimtā, bēgdami no ticības vajātājiem. Siksalā joprojām atrodas dažas viensētas. No Siksalas skatu torņa pārredzama Teiču purva lielākā daļa.

Dabas aizsardzība

Rezervāts ir valsts īpaši aizsargājama dabas teritorijas ar visstingrāko aizsardzības režīmu. Teiču purvs iekļauts Rāmsaras starptautiskās mitrāju aizsardzības konvencijas sarakstā kā starptautiski nozīmīga migrējošo un ligzdojošo putnu uzturēšanās vieta. Rezervāts ir arī NATURA 2000 teritorija. Parka administrācija atrodas Ļaudonā.

Pakalpojumi: 
Gida pakalpojumi
Coordinates:
56.6519423, 26.4158688
An alternative description

Pēdējo reizi atjaunināts: 
13.10.2016