Jūs atrodaties šeit

Baznīcas

Latvijā gadsimtiem ilgi pastāvējušas dažādas reliģiskās konfesijas, un katrai no tām bijusi un arī tagad ir iespēja celt savus dievnamus. Tieši tāpēc sakrālā arhitektūra mūsu valstī ir neticami dažāda, daudzpusīga un oriģināla. Svētnīcas ir tik bagātas ar augstākās raudzes mākslas un amatniecības paraugiem, ka vai katra dievnama apmeklējums izvēršas aizraujošā kultūrvēsturiskā ceļojumā cauri gadsimtiem, mākslas stiliem un pat kuriozu notikumu atstāstiem.

Vecrīgas baznīcu smailes ir viens no skaistākajiem Rīgas simboliem. Rīgas centrā  līdzās cits citam slejas seni dievnami, kuri laika ritumā piederējuši gan katoļu, gan protestantu draudzēm.

Pašām senākajām un Daugavas krastam tuvākajām Rīgas baznīcām – Domam, Sv. Pētera, Sv. Jāņa un Sv. Jēkaba baznīcām – torņa galu nerotā krusts, bet gan gailis. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, gailis modri sargā no visa ļaunā un ar savu rīta dziesmu spēj aizbiedēt Nelabo.

Gailim torņa galā ir arī praktiska nozīme – tas ir vējrādis, kas Rīgai kā ostas pilsētai savulaik noteicis dzīves ritmu.

Rīgas Doms - slavenākā baznīca Latvijā

Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle un viena no izcilākajām koncertzālēm pasaulē. Doma pamatakmens likts 1211. gadā, taču pirmā baznīca pilsētas ugunsgrēkā nodegusi. No uguns nelaimes celtne cietusi vairākkārt, tāpēc gadsimtu gaitā tā ir mainījusi gan ārējo izskatu, gan interjeru. Rīgas Doms pasaules slavu ir iemantojis ar 1883. un 1884. gadā būvētajām ērģelēm, kas atzītas par vienām no vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm pasaulē. Ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļi, 6718 dažādu lielumu un materiālu stabules. Nelaidiet garām iespēju apmeklēt kādu ērģeļmūzikas koncertu!

Svētā Pētera baznīca

Augstākais Vecrīgas tornis pieder Sv. Pētera baznīcai. Tā līdz pat Otrajam pasaules karam tika uzskatīta par augstāko koka celtni Eiropā (120,7 m). 1209. gadā gotikas stilā būvētais dievnams laikmetu griežos mainījies un cietis ne tikai konfesiju cīņās un svētbilžu grautiņos, bet arī no ugunsgrēkiem. Sv. Pētera tornī zibens ir iespēris sešas reizes!

Dievnamu dažādība

Brīvības ielas sākumā pie Esplanādes atrodas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, kas celta laikposmā no 1876. līdz 1884. gadam. Padomju gados šajā ēkā atradās "Zinību nams" un planetārijs, kā arī viena no populārākajām tā laika kafejnīcām "Dieva auss", kur allaž varēja sastapt māksliniekus, mūziķus, dzejniekus un citus brīvdomātājus.

Pie Centrāltirgus, Latgales priekšpilsētā paceļas ampīra stilā būvētā Rīgas Jēzus luterāņu baznīca, kas ir lielākā koka svētnīca ne tikai Latvijā, bet arī viens no dižākajiem dievnamiem visā Eiropā. Pašreizējā svētnīca šajā vietā ir ceturtā, jo iepriekšējie trīs dievnami karos un ugunsnelaimēs gājuši bojā.

Viens no interesantākajiem Rīgas sakrālā tūrisma objektiem ir arī baltais, staltais Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams Latgales priekšpilsētā. Tā zeltīto kupolu var redzēt jau iztālēm, tuvojoties Rīgas centram no Pārdaugavas pa Salu tiltu. 

Latgales brīnumi

Arī Latgalē sastapsiet rietumniekiem tik eksotiskos vecticībnieku un pareizticīgo dievnamus, kas aizkustina un apbur ar savu seno koka celtņu vienkāršību un krāsainību. Arī viena no svarīgākajām katoļu svētvietām atrodas Latgalē – Aglonā, kas par tādu sākusi veidoties 17. gadsimta beigās.

Kad 1699. gadā būvētā baznīca Aglonā nodega, tās vietā 1768. - 1780. gadā uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar diviem 60 metru augstiem torņiem. Šajā banzīcā glabājas plaša gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija. Svētbildi "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte" atsedz tikai svinīgos brīžos reliģisku svētku laikā. Katru gadu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā 15. augustā Aglonā ierodas simtiem tūkstošu svētceļnieku. 

Kurzemes baznīcas

Runājot par Latvijas dievnamiem, noteikti jāpiemin Apriķu luterāņu baznīca baznīca netālu no Liepājas, kas interjera greznuma dēļ tiek dēvēta par Kurzemes pērli.

Liepājas Karostā, cariskās Krievijas lielākajā militārajā teritorijā Baltijā, kur bija izvietota tā laika zemūdeņu bāze, majestātiski slienas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ar zeltītiem kupoliem.

Liepājas centrā atrodas viena no skaistākajām vēlīnā baroka baznīcām – Liepājas Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca (1742–1758). Dievnams ir ievērojams ar 55 metrus augstu torni un greznu barokālu interjeru, tajā ir 1100 sēdvietu un lielākās ērģeles Latvijā (131 reģistrs, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu), kas joprojām darbojas.

 

Vissvētākās Jēzus Sirds katoļu katedrāle
+

Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle

Ēkas fasādes daļa veidota pseidoromantikas stilā, bet altāra daļa – pseidogotikas. Sākotnēji šīs katoļu baznīcas vietā 1685. gadā par...
Bauskas Sv.Gara baznīca
+

Bauskas Sv.Gara baznīca

Bauskas Sv.Gara baznīca celta 1591.-1594.g., šeit aplūkojami unikāli 16.-19.gs. mākslas priekšmeti. Senākā saglabājusies celtne Bauskas...
Dobeles Evanģēliski luteriskā baznīca
+

Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīca celta 1495.gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu...
+

Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca

Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca atrodas pilsētas centrā, skvērā aiz Kultūras nama. Baznīca celta no 1997. - 2003....

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
06.10.2014