Jūs atrodaties šeit

Aglonas bazilika

Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, un to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Šī ir viena no pazīstamākām svētvietām pasaulē, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas rokoko stila rotājumiem.

Aglonas bazilikas komplekss

Aglonas bazilika

Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā 17. gadsimtā darinātā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte", kuru atsedz tikai reliģisku svētku laikā.

Aglonas bazilikas iekārtas priekšmeti darināti 18. gadsimtā, sānu altāri - 19. gadsimta sākumā.

Aglonas bazilikas vēsture

17. gs. beigās Dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā celtā baznīca nodega, tās vietā no 1768. - 1780. g. uzcēla mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu.

Dievnama interjera apdare tapusi 18.–19. gs., taču kancele, ērģeles, bikts sols – 18. gs. nogalē.

1697. gadā muižu īpašniece Ieva Justīne Šostovicka ar Livonijas bīskapa Nikolaja Poplavska atbalstu aicināja Viļņas dominikāņus izveidot Aglonā klosteri un skolu. Šostovicku pāris šīs ieceres īstenošanai uzdāvināja 17 sādžas ar 90 mājām - "Dievam par godu un latviešiem par svētību". 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis, lai vienā no letgaļu svētvietām būvētu klosteri un baznīcu.

Dominikāņi Aglonas baznīcā novietoja Dievmātes gleznas atdarinājumu, kas tapis pēc Trāķu dievnama (Lietuvas) oriģināla. Par to, vai tas ir tiesa, klīst leģendas, kas apgalvo pretējo – oriģināls ticis samainīts un Aglonā atrodas nevis kopija, bet īstā glezna. Arī pašu baznīcu Aglonā veidoja pēc Trāķu bazilikas parauga un kā viena, tā otra ir veltītas Dievmātes debesīs uzņemšanas godam.

Aglonā tika izveidots arī Sv. Dominika trešais ordenis, kurā varēja iestāties gan sievietes, gan vīrieši, kas nevēlējās atteikties no laicīgās dzīves, bet ievēroja ordeņa noteikumus, nožēloja grēkus un nodevās žēlsirdības darbam. Kad 1699. gadā celtā vienkāršā koka baznīca gāja bojā, tās vietā 1768.-1780. gadā uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar diviem 60 m augstiem torņiem.

Dievkalpojumu laukums

Tuvojoties vēsturiskajai Romas pāvesta vizītei Latvijā, 90. gados bazilikas priekšā tika izveidots laukums, kur notiek procesijas gājieni un galveno dievkalpojumu laikā pulcējas baznīcēni. Laukums ierīkots kā norobežota sakrāla vieta, kas ar baziliku veido vienotu ansambli.

Svētceļojumi uz Aglonu

15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kuros viena no skaistākajām mūsdienu baznīcas tradīcijām ir svētceļojumi uz Aglonu. Tajos dodas ticīgie ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Polijas un citām Eiropas valstīm.

Tālāko ceļu Latvijā noiet Liepājas katoļi – viņu gājiens ir vairāk nekā nedēļu garš. Tuvojoties Aglonai, lielākas vai mazākas dievlūdzēju grupiņas piepilda visus šā apvidus ceļus. Arī nakts dievkalpojums aizkustina un piepilda ikvienu, kas to piedzīvo bazilikas laukumā, stāvot plecu pie pleca ar ticības brāļiem un māsām.

Ticīgie uz Aglonu dodas svētceļojumos, īpaši daudz - Vasarsvētkos un Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.

Svētvieta, svētais avots un dziedinošā svētbilde

Aglonas Dievmāte

Par Aglonas brīnumiem klīst dažādi nostāsti. Piemēram, kāds zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciema vedis uz Aglonu bērnu kristīt. Airējoties pāri Cirīša ezeram, sacēlusies liela vētra un viļņi sākuši svaidīt laivu. Zemnieks, cenšoties valdīt laivu, nav pamanījis, ka bērns iekritis ezerā. Apjautis nelaimi, Kristaps sācis skaļā balsī piesaukt Aglonas Dievmāti, un tajā pašā brīdī bērns atradies krasta tuvumā un krastmalā esošie cilvēki to sveiku un veselu izvilkuši no ezera.

Svētbilde

Arī 17. gadsimtā uz ozola koka gleznoto svētbildi ticīgie uzskata par brīnumdarītāju. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas.

Svētais avots

Ūdenim, kas iztek no avota Egles ezera malā netālu no bazilikas, tiek piedēvēts dievišķs ārstniecisks spēks.

1824. gadā dominikāņi pasūtīja klosterim līdzās esošā avota ekspertīzi. Tā kā Pēterburgas Medicīnas akadēmijā veiktās analīzes apliecināja, ka sēravota ūdens var kalpot medicīniskiem nolūkiem, ātri tika uzbūvēta vienkārša slimnīca ar 10 vietām.

Karaļa kalns

Netālu no Aglonas bazilikas, braucot uz Dagdas pusi, Aglonas ezera krastā ir izveidots "Karaļa kalns" – ozolkoka skulptūru dārzs ar Kristus, eņģeļa, krusta un divpadsmit cilšu tēliem.

Iespaidīgais skulptūru dārzs tapis uz kāda uzņēmēja zemes – viņš bija paredzējis skaistajā vietā būvēt māju, taču no šīs domas atteicies, priekšroku dodot garīgu vērtību cildināšanai. Kristus skulptūrai izmantots 600 gadu vecs ozols, kura apkārtmērs bijis 4,5 m un garums 14 m.

Coordinates:
56.126538, 27.016035
An alternative description

Aglonas novads, Aglona, Ciriša iela 8, LV-5304
Pēdējo reizi atjaunināts: 
25.03.2015