A+
Beta

Alūksnes Jaunā pils

Alūksnes Jaunā pils ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē. Pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Celta no 1860. līdz 1864. gadam Vidzemes landrātam baronam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam. Pašreiz pili apsaimnieko Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs un Dabas muzejs.

Alūksnes Jaunā pils
  • Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
  • Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
  • Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
  • Alūksnes Jaunā pils

Pils būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau. Pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru. Pilij ir sarežģīta ārējā konfigurācija, visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei un telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Pie pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasāžu apdari un apaļais tornis. Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis.

Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā. Parka rietumu daļā vēl saglabājušies tolaik stādītie ozoli. Kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, pils dārznieks Pēteris Buks parku pārveidoja angļu stilā. Vērienīgākie labiekārtošanas darbi parkā notika Burharda fon Fītinghofa laikā. 19. gadsimta sākumā Alūksnes parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas.

1750. gadā Krievijas cariene Elizabete apbalvoja valsts kancleru grāfu Mihailu Voroncovu, piešķirot viņam Alūksni, pateicībā par līdzdalību 1741. gada valsts apvērsumā. 1744. gadā grāfs tā arī nekad neredzēto īpašumu pārdeva Oto Hermanim fon Fītinghofam, kurš bija spilgta personība Latvijas kultūras vēsturē - Livonijas slepenpadomnieks, Medicīnas kolēģijas direktors un Pēterburgas senators, bagāts zemes īpašnieks. Alūksnes muižu mantoja Oto dēls Kristofs Burhards fon Fītinghofs, kas bija cara Pāvila I kambarkungs un galma maršals. Pēc Burharda vēlmes tika sākta Alūksnes parka pārveide pēc Pēterburgas laikā iemīļotā Pavlovskas pils parka parauga. Viņa dēla, Aleksandra fon Fītinghofa laikā tika uzcelta Jaunā pils. Fon Fītinghofu dzimtai Alūksnes pils piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai.[1] 1918. gadā, pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs, devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulks.
 

Alūksnes Jaunajā pilī apskatāmas dažādas izstādes un patstāvīgās ekspozīcijas:

  • Mākslinieka Leo Kokles istaba;
  • Totalitārā režīmā cietušo piemiņas izstāde;
  • Skulptūras un citi nesenās pagātnes liecinieki.
 
57.422867, 27.053661
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Maksas
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Izstādes
  • Semināri, konferences
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 
Otrd., trešd., ceturtd., piektd. 10:00 – 17:00, sestd., svētd. 10:00 – 14:00 Ir iespēja ekskursijas pieteikt ārpus darba laika.
Papildus informācija: 
Informācija mainīta: 09.09.2014