Jūs atrodaties šeit

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas. Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, un pat padomju režīma laikā latviešu tauta Brīvības pieminekli uzskatīja par Latvijas valstiskuma, tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu. Mūsdienās pie Brīvības pieminekļa stāv goda sardze, simboliski apliecinot valsts suverenitāti.

Piemineklis ir 42 metrus augsts, tā pamatne veidota no sarkanbrūna un pelēka Somijas granīta, obelisks ar dzelzsbetona kodolu – no gaiši pelēka Itālijas travertīna, 9 metrus augstajai Brīvības statujai izmantots zaļi patinēts varš, bet Brīvības statujas rokās - trīs apzeltītas zvaigznes.

Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit skulptūras un bareljefi, kuros attēlota Latvijas vēsture un kultūra. Pieminekļa pamatne veidota monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu piemineklis sašaurinās un pāriet 19 metru augstā obeliskā, kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete ar trim apzeltītām zvaigznēm rokās.

Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli publiski parādījās 1920. gadu sākumā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "piemiņas staba" celtniecību. Jau kopš pirmajām savas pastāvēšanas dienām 1918. gada 18. novembrī proklamētajai Latvijas Valstij bija jāizcīna smagas kaujas pret agresoriem gan no austrumiem, gan rietumiem. Pieminot cilvēkus, kuri varonīgi gāja nāvē, lai aizstāvētu savas valsts neatkarību, jeb piedalījās tā sauktajās Brīvības cīņās, ik gadu 11. novembrī svin Lāčplēša dienu, pieminot kritušos Brīvības cīņās un Pirmajā pasaules karā, izveidoti Brāļu kapi ar emocionāli iespaidīgo memoriālo ansambli un radīts Brīvības piemineklis.

Pēc vairākiem Brīvības pieminekļa konkursiem tika izraudzīts ievērojamā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles (1888 – 1942) projekts "Mirdzi kā zvaigzne!". Celtniecības darbi sākās 1931. gadā un tos finansēja ar tautas ziedojumiem. Pieminekli (arhitekts Ernests Štālbergs) atklāja 1935. gada 18. novembrī.

Pēc Otrā pasaules kara Latvija tika pievienota PSRS un padomju režīms apsvēra iespēju pieminekli nojaukt. Uzskata, ka pieminekli izglābusi Kārļa Zāles skolniece krievu tēlniece Vera Muhina, kas uzskatījusi, ka Brīvības piemineklis ir tāda mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Lai gan pieminekli nenojauca, tā simbolisko nozīmi sāka interpretēt atbilstoši padomju ideoloģijai. Tomēr latviešu tautai Brīvības piemineklis joprojām palika valstiskās neatkarības simbols un 1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, tā priekšā notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās apmēram 5000 cilvēku. Latvijas cilvēktiesību grupa „ Helsinki-86” organizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, lai publiski pieminētu padomju režīma veikto masu deportāciju upurus.

Kā nokļūt: 
Coordinates:
56.951499, 24.1134
An alternative description

Brīvības bulvāris (pie Vecrīgas), Rīga, LV-1050
Ieejas maksa: 
Atlaides: 
Pakalpojumi: 
Tematiskie pasākumi
Papildpakalpojumi: 
Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Pieejams smēķētājiem
Pēdējo reizi atjaunināts: 
10.11.2014