Daugavpils cietoksnis pamazām atdzimst, vairs ne militāriem mērķiem, un ir iecerēts Arsenāla ēkā ierīkot Marka Rotko centru ar oriģinālajiem darbiem un mākslinieku rezidences.
Mūsdienās cietoksnī rit restaurācijas darbi. Daugavpils vārds saistās ne tikai ar drūmām kara laika liecībām, šeit ir dzimis pasaulslavenais mākslinieks impresionists Marks Rotko (1903–1970). 2007. gadā "Sotheby's" izsolē Ņujorkā viņa gleznu "White Center: Yellow, Pink, Lavender on Rose" pārdeva par 72,8 miljoniem dolāru – tas ir rekords Latvijas izcelsmes māksliniekiem un 24. visdārgāk pārdotais mākslas darbs pasaulē.
Ideja būvēt Daugavpils jeb Dinaburgas cietoksni dzima 19. gadsimta sākumā, kad Francijas imperators Napoleons bija pārņemts ar pasaules iekarošanas plāniem un uzbrukums draudēja arī Krievijai. 1810. gadā Krievijas kara ministrs Mihails Barklajs de Tolli caram Aleksandram I ziņojumā "Krievijas rietumu teritoriju aizsardzība" ieteica Dinaburgā būvēt cietoksni. Barklajam de Tolli, starp citu, Rīgā ir uzcelts piemineklis, tas atrodas centrā līdzās Pareizticīgo katedrālei.
1810. gadā cars apstiprināja būvdarbu ģenerālplānu, cietokšņa garnizons bija paredzēts 4500 vīriem, plānoja uzstādīt 595 lielgabalus. Darbi gan noritēja ar pārtraukumiem, 1812. gadā sākās Francijas iebrukums un Napoleona armija okupēja arī Daugavpili. Tas gan nebija viegli, jo Dinaburgas aizstāvji varonīgi pretojās. Jau 1812. gada beigās Napoleona karapulki bija patriekti.
Cietokšņa būve atkal turpinājās, bet tikai 1833. gada 21. maijā notika svinīga atklāšanas un iesvētīšanas ceremonija. Cars Nikolajs I kopā ar Krievijas augstāko garīdzniecību pēc aizlūguma cietokšņa katedrālē devās krusta gājienā pa galveno valni. Tomēr arī pēc tam turpinājās darbs pie ārējiem nocietinājumiem, 1841. gadā pabeidza septiņus kilometrus garā, 4,2 līdz 6,4 metrus augstā dambja būvi, kas vēl mūsdienās sargā pilsētu no plūdiem.
Dinaburgas cietoksnī cara laikos bijuši ieslodzīti "valsts ienaidnieki", piemēram, pēc dekabristu sacelšanās 1825. gadā šeit gandrīz četrus gadus nosēdēja Puškina draugs, dzejnieks V. Kihelbekers (1797–1846). Pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas cietoksnī bāzējās jaunās valsts armijas Zemgales divīzija, 1940. gadā pēc padomju okupācijas – Sarkanā armija. Otrā pasaules kara laikā šeit ir risinājušies traģiski notikumi.
Pēc Vācijas iebrukuma nacisti Daugavpilī noslaktēja vairākus tūkstošus krievu armijas karagūstekņu, kuri bija ieslodzīti cietokšņa teritorijā izveidotā koncentrācijas nometnē "Štalag – 340". Uz lēģera vārtiem bija plakāts ar nūjas attēlu un uzrakstu "Tas ir tavs kungs!". Cietokšņa teritorijā bija ierīkots arī ebreju geto, kur bojā gāja tūkstošiem Daugavpilī un tās apkārtnē dzīvojošie ebreji.
