Jūs atrodaties šeit

Ķemeru nacionālais parks

Pavisam netālu no populārākā kūrorta Baltijā Jūrmalas atrodas Ķemeru nacionālais parks – Natura 2000 teritorija, kas īpaša ar lielo bioloģisko daudzveidību, unikālo Ķemeru tīreli, dažādām ekosistēmām, minerālo un ārstniecisko ūdeņu atradnēm. Ķemeru nacionālais parks ir tikai 50 km Rīgas, tāpēc tā ir lieliska vieta izbaudīt mežonīgu dabu, iepazīsties ar purvu ekosistēmu. Dabas draugu ērtībām parkā izveidotas vairākas dabas izziņas takas.

Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) nodibināts 1997. gadā. Dabas draugu ērtībām parkā izveidotas vairākas dabas izziņas takas (Slokas ezera pastaigu taka, Lielā Ķemeru tīreļa laipa, Kaņiera pilskalna taka), skatu torņi un putnu vērošanas torņi.

Parka teritorijā ir arī daudzas liecības par Pirmā pasaules kara kaujām un frontes līniju - vecās tranšejas Zaļā purva un Ķemeru tīreļa kāpās, Latvijas armijas karavīru kapi Smārdē un vācu karavīru kapi pie Kalnciema.

Ģeogrāfiski Ķemeru apkārtne ir lielu ģeoloģisku struktūru saskares punkts.

Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa u.c.), kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Tai atkāpjoties, veidojušies piekrastes lagūnu ezeri - Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. Savukārt parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru.

Parkā unikāls objekts ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru (Lielais) tīrelis, kas būtībā ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijā.

Ķemeru nacionālais parks raksturojas ar bagātu floru un faunu. Te atrasta 897 paparžaugu un sēklaugu, 202 sūnu, 139 ķērpju un 521 sēņu suga. ĶNP teritorijā aug 25% no Latvijas Sarkanās grāmatas augiem. Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, Pallasa sausserdis, dzeltenā dzegužkurpīte, plašas lakšu (mežloku) audzes, zāļu purvos krāšņi zied dažādu sugu orhidejas - Baltijas, stāvlapu, asinssarkanā un plankumainā dzegužpirkstītes, Lezeļa lipare.

Dzīvnieku valsti plaši pārstāv daudzās putnu sugas. Latvijā un Eiropā reti sastopamie jūras ērglis, ūpis, lietuvainis šeit ir atraduši pastāvīgas mājvietas. Īpaši labvēlīgi barošanās un ligzdošanas apstākļi Ķemeru nacionālajā parkā ir melnajam stārķim (ligzdo 7 - 8 pāri), dzērvei un mazajam ērglim. Vietām lielā skaitā ligzdo Rietumeiropā katastrofāli izzūdošā grieze.

Ķemeru nacionālā parka teritorijā atrodas arī divas Putniem starptautiski nozīmīgas vietas. Viena no tām ir Kaņiera ezers, otra - Lielais Ķemeru tīrelis. Mazskartie meži ir izcila dzīvesvieta retajiem dzeņiem - trīspirkstu, vidējam un baltmuguras. Daudzās vietās sugu un biotopu daudzveidību palielina bebru darbība, kuras rezultātā daudzviet stabilizējas apvidus ūdensrežīms. Lielie purvi ir drošs patvērums alņiem, bet parka lielajā mežu masīvā mīt staltbrieži, mežacūkas, stirnas un vilki.

Ķemeru nacionālais dabas parks ir īpašs arī ar to, ka teritorijā dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi. Tāpēc jau 18. gadsimtā izveidojās Ķemeru kūrorts, kura sērūdeņraža avotu un dūņu vannu ārstnieciskās īpašības novērtēt ieradās pacienti no visas Eiropas. Kūrorts strauji ieguva popularitāti un jau 18. gadsimta beigās kūrortpilsētā tika uzbūvētas 106 ēkas, bet 1911. gadā atklāja tiešo vilcienu satiksmi Ķemeri – Maskava. Pašlaik Ķemeri atgūst savu kādreizējo godību un, domājams, drīzumā tur tiks atklāte rekonstruētā Ķemeru sanatorija.

Kā nokļūt: 
Coordinates:
56.975502, 23.429375
An alternative description

Engures novads, Smārdes pagasts, Lapmežciema pagasts
+371 29224618
Ieejas maksa: 
Atlaides: 
Papildpakalpojumi: 
Bezmaksas autostāvvieta
Pieejams smēķētājiem
Tualete
Pēdējo reizi atjaunināts: 
30.09.2014