Esiet mīļi gaidīti piedzīvot seno dzirnavu burvību! Laukakmeņu mūris, senie koka dēļi, savdabīgais interjers un īpašā miltu smarža piešķir ēkai senatnīguma auru. Bebrenes muižas apbūves teritorijas ciešā tuvumā, turpat pie muižas mūra žoga, ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus.
Dzirnavas ierīkotas bijušajā muižas magazīnas klētī, kas uzbūvēta 1836. gadā. Klēti par dzirnavām pārveidoja 1928. gadā to īpašnieks Indriķis Stukuls. Dzirnavas darbinātas ar 2 sūcgāzes motoriem, darbojušies valči, grūbu gaņģi, vilnas un koku apstrādāšanas mašīnas. Dzirnavas ražojušas arī elektrību ciemata vajadzībām. Dzirnavu iekšpusē saglabājusies daļa darba iekārtu, tai skaitā, vēsturiskais kļavas koka zobrats. Blakus dzirnavām atrodas muižas parka lielais dīķis, no kura ņemts ūdens gan muižas, gan dzirnavu vajadzībām. Muižas dīķī, Ilzes ezerā un tuvējās upītēs (Bebrupīte, Akmeņupe, Dviete) zivis makšķerējuši un peldējušies Stukula ievērojamie viesi – rakstnieks J. Jaunsudrabiņš, dzejnieks A. Austriņš, gleznotājs O. Pladers.
Dzirnavu komplekss ir vērtīgs Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs, kas bagātina Bebrenes muižas apbūvi, un ir viens no nedaudzajiem labi saglabātajiem industriālā mantojuma objektiem Sēlijā. 2012. gada rudenī dzirnavu ēku sāka atjaunot Bebrenes amatniecības un vēstures centra vajadzībām. Šodien dzirnavās var apskatīt kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju ekspozīciju. Aktīvās tūrisma sezonas laikā dzirnavās tiek piedāvātas ekskursijas grupām un individuālajiem ceļotājiem, notiek mākslas izstādes, apmeklētāji tiek aicināti piedalīties amatnieku un mākslinieku radošajās darbnīcās.
Dzirnavu telpas iespējams nomāt konferencēm, semināriem un svinīgiem pasākumiem senatnīgā vidē (līdz 30 cilvēkiem). Iespējams pasūtīt maltīti – sātīgu latviešu lauku ļaužu ēdienu, kas gatavots muižas virtuvē. Ceļotājiem lūgums Bebrenes dzirnavu apmeklējumu savlaicīgi saskaņot ar meldergariņiem.
