Gandrīz katrā ģimenē Latvijā ir kāds cietušais vai bojāgājušais. Mēs kā tauta pēdējos simts gados esam zaudējusi vairāk nekā 600 000 cilvēku. Kamēr Latvijai līdzīgās valstīs iedzīvotāju skaits ir dubultojies, mums tas ir radikāli samazinājies. Tomēr Likteņdārzs ir kas daudz vairāk - tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē.
Lai iemūžinātu to latviešu piemiņu, kas kļuvuši par 20.gs. totalitāro režīmu upuriem, Kokneses fonds veido atceres un piemiņas vietu uz salas, Daugavas vidū, netālu no Kokneses pilsdrupām un Kokneses luterāņu baznīcas. Uz salas tiek realizēts projekts "Meisow" ("Pļava"), kuru izstrādājis praktizējošs dzenbudisma mūks un ainavu arhitekts Šunmijo Masuno (Shunmyo Masuno) no Japānas.
Ar centrālās ābeļu alejas stādīšanu, tika uzsākta projekta realizācija. Likteņdārza projekts tika uzsākts Latvijas 90 - gadē un plānots pilnībā pabeigt desmit gadu laikā - kā dāvanu Latvijas 100 - gadē.
Likteņdārzam sasniedzot savu mērķi, tas būs ne tikai piemineklis mūsu pagātnei, bet arī savā ziņā piemineklis nākotnei. Mēs dzīvojam laikā, kad apkārt daudz kas brūk un izzūd, taču vienlaikus kaut kas rodas un dzimst. Un tikpat labi tā var būt arī jaunā Latvija - ar citu skatījumu uz sevi un ar jaunām vērtībām, savstarpējām attiecībām un nākotnes mērķiem.
Ikviens var piedalīties Likteņdārza tapšanā, ne tikai strādājot vai ziedojot naudu, bet arī vienkārši aizbraucot uz šo salu, apsēžoties Daugavas krastā un vērojot, kā upe lēnām un neapstādināmi plūst pretim savam mērķim. Likteņdārzs top kā cerība nākotnei - dārzs mierinājumam un mūsu tautas spēka apliecinājumam. Mums katram ir iespēja būt tā daļai, un tikai kopā mēs varam šo dārzu radīt kā dāvanu savai Latvijai 100 gadu dzimšanas dienā.
