Šobrīd, kad sākta vērienīga senās ēkas rekonstrukcija, par valsts augstākās amatpersonas pagaidu rezidenci kļuvis Melngalvju nams Rātsnama laukumā, bet muzejs joprojām turpina uzņemt apmeklētājus.
Rīgas pils savā garajā mūžā piedzīvojusi gan posta dienas, gan spožu uzplaukumu. Jau apmēram 40 gadu pēc pils uzcelšanas tā tika sagrauta un 1515. gadā atkal uzcelta no jauna. Pilī atradušās gan poļu un zviedru vietvalžu rezidences, gan krievu ģenerālgubernatora mītne. Kad 1918. gada 18. novembrī Latvija tika pasludināta par neatkarīgu valsti, pili atvēlēja Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidences ierīkošanai. Padomju laikā pilī atradās Pionieru pils un vairāki muzeji, tostarp Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas ne reizi kopš 1922. gada, kad muzejs tur tika ierīkots, senos viduslaiku pils mūrus nav atstājis.
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana 1991. gadā mainīja arī pils saimniekus, un tā atkal kļuva par Valsts prezidenta rezidenci. Lai novērstu laika zoba radītos postījumus un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Rīgas pils arī turpmāk būtu viena no mūsu galvaspilsētas arhitektūras dominantēm, sākti apjomīgi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi.
