Garšas ceļojums caur tirdziņiem, mājas kafejnīcām un tradīcijām
Kad vēlies izprast kādas valsts būtību, viens no aizraujošākajiem veidiem ir tās kulinārijas nobaudīšana. Latvija piedāvā ne vien ainavu daudzveidību un kontrastus, bet arī bagātu garšu pasauli, kur senas tradīcijas satiekas ar mūsdienīgu pieeju. Latvijas tradicionālie ēdieni ir vienkārši un sātīgi, gatavoti no vietējiem produktiem, piemēram, kartupeļiem, kāpostiem, rudzu maizes un zivīm, kas atspoguļo gan vietējās dabas dāsnumu, gan senču dzīvesveidu.
Latvijas garšu ceļojums ved uz mājražotāju tirdziņiem, ģimenes restorāniem un vasaras Mājas kafejnīcu dienām, kur tradicionālās receptes dzīvo sirsnīgos stāstos, un katrs kumoss ir maza daļiņa Latvijas.
Vietējo gardumu tirdziņi
Vietējo mājražotāju tirdziņi ir kā laika kapsulas – tajos atdzīvojas senas tradīcijas un mūsdienu meistarība. Rīgas Centrāltirgus, Kalnciema kvartāla tirgus, Āgenskalna tirgus, Cēsu lauku labumu tirdziņš, Straupes lauku labumu tirdziņš, Doma laukumā, kur notiek gadskārtām veltīti tirdziņi, un citi nelielie svētdienas tirgi gan ikdienā, gan pilsētu pasākumos piedāvā ne tikai pārtiku, bet arī sarunas ar ražotājiem, kuri labprāt dalās pieredzē, kā top viņu produkcija.
Tirdziņos vari nogaršot:
- žāvētas zivis – īpaši reņģes un butes no Kurzemes piekrastes;
- gaļas izstrādājumus – žāvējumus un kūpinājumus pēc labākajām tradicionālajām receptēm;
- dažādus marinējumus, tostarp, marinētas bekas vai gailenes, marinētus gurķus, tomātus, dārzeņu lečo un sīpolu ievārījumus;
- ievārījumus un sīrupus no cidonijām, dzērvenēm, smiltsērkšķiem un dažādām dārza ogām;
- rupjmaizi un saldskābmaizi, kas bieži vien ceptas pēc paaudzēs mantotām receptēm;
- Latvijas bišu medu – gan maigo un gaišo no liepu ziediem, gan stipro un smaržīgo viršu medu;
- kaņepju izstrādājumus – eļļu, sviestu, miltus un pat tēju;
- konditorejas izstrādājumus, tai skaitā īstu lauku torti.
Pilsētu svētki un pasākumi 2025, kuros būs arī mājražotāju tirdziņi:
- Siguldas svētki 24. maijā;
- Jelgavas pilsētas svētki no 24. līdz 26. maijam;
- Daugavpils pilsētas svētki no 29. maija līdz 1. jūnijam;
- Jūrmalas Kūrorta svētki 31. maijā;
- Saldus novada dienas no 30. līdz 31. maijam;
- Salacgrīvas Zvejnieksvētki 12. jūlijā;
- Tukuma Rožu svētki no 17. līdz 20. jūlijam;
- Cēsu pilsētas svētki no 18. līdz 20. jūlijam;
- Gulbenes pilsētas svētki no 24. līdz 26.jūlijam;
- Bauskas novada svētki 19. jūlijā;
- Valmieras pilsētas svētki no 25. līdz 27. jūlijam;
- Kuldīgas Vecpilsētas svētki no 26. līdz 27. jūlijam;
- Alūksnes pilsētas svētki no 31. jūlija līdz 3. augustam;
- Ventspils pilsētas svētki no 1. līdz 2. augustam;
- Ludzas pilsētas svētki no 8. līdz 10. augustam;
- Rīgas pilsētas svētki 16. augustā;
- Carnikavas Nēģu svētki 23. augustā.
“Mājas kafejnīcu dienas”
Katru gadu vienu nedēļas nogali laika posmā no jūlija līdz septembrim, Latvijas lauki pārvēršas par kulinārijas epicentru, jo notiek “Mājas kafejnīcu dienas”. Saimniecības un lauku mājas uz dienu vai divām pārtop par restorāniem, kur mīļi tiek gaidīti ciemiņi un cienāti ar rūpīgi gatavotiem ēdieniem. Šajās dienās par pavāriem un viesmīļiem pārtop vietējie ļaudis, kuri ikdienā ar viesu uzņemšanu un ēdienu gatavošanu nenodarbojas, bet nu ar sirds siltumu un lepnumu cildina savas dzimtas un novada garšas, cienājot ar mājās gatavotiem ēdieniem, kas glabā stāstus un tradīcijas. “Mājas kafejnīcu dienās” var nobaudīt:
- mājas sierus ar ķimenēm un medu;
- skābputru, bukstiņputru un citas iemīļotas putras;
- sklandraušus – Kurzemei raksturīgos burkānu un kartupeļu pīrāgus;
- vietējos Latgales ezeros un Baltijas jūras piekrastē ķertu zivju zupas;
- kūkas un ruletes no lauku vistu olām un vietējos dārzos augušam ogām;
- svaigi ceptu rudzu maizi;
- īpašus cukini un tomātu ēdienus;
- pankūkas – gan plānās, gan pildītās, gan arī tik iemīļotās kartupeļu;
- sacepums un sautējumus;
- bērzu sulu, dārza ogu limonādes un pat kādu stiprāku dzērienu.
Apmeklējot “Mājas kafejnīcu dienas” ņem vērā:
- Mājas kafejnīcu viesus var sagaidīt arī muzikāli priekšnesumi, spēles, ekskursijas saimniecībā vai amatu darbnīcā un citas aktivitātes.
- Plānojot maršrutu, piesakiet savu apmeklējumu, lai saimnieki var plānot ciemiņu plūsmu un neveidotos neplānotas rindas.
- Šīs nav “īstas” kafejnīcas, un saimniekiem var nebūt iepriekšējas pieredzes viesu apkalpošanā. Mājas kafejnīcu būtība ir ciemošanās un mājās gatavota ēdiena baudīšana.
- Visi „Mājas kafejnīcu dienu” dalībnieki ir noklausījušies Pārtikas un Veterinārā Dienesta lekciju par higiēnas normām pārtikas apritē.
- Pievērs uzmanību mājas kafejnīcu piedāvājuma datumam un laikam. Pasākuma standarta norises laiks no plkst. 10:00-18:00 vai kā norādīts katra dalībnieka piedāvājumā.
- Mājas kafejnīcās norēķini iespējami tikai skaidrā naudā.
“Mājas kafejnīcu dienas” ir vairāk nekā maltīte – tā ir tikšanās ar cilvēkiem, kas dzīvo saskaņā ar zemi, gadalaikiem un ģimenes tradīcijām.
Iemīļoti ģimenes restorāni – vietas, kur mājīgums satiekas ar garšu
Daudzi no Latvijas kulinārajiem dārgumiem slēpjas ārpus galvaspilsētas – mazās ģimenes ēstuvēs, kur ēdienkarte tiek veidota gan ar cieņu pret vietējo, gan arī ienesot tajās pasaules garšas.
“Jaunpils pils kroga” ēdienkarte ir rūpīgi pārdomāta, un tā apvieno klasiskas vērtības ar mūsdienīgām izejvielām un īpašu pasniegšanas veidu. Čurkstinātās asinsdesas brauc nobaudīt no tālienes, un tās ir atzītas par labākajām tuvākajā apkārtnē.
“Vīnkalni Pils Māja” ir ģimenes picērija Valmieras vecpilsētā, kur saimnieko Žentiņu ģimene ar komandu. Picērijas sirds ir malkas krāsns, kurā tiek gatavotas picas pēc itāļu receptēm no izciliem vietējiem produktiem. Šī ir vieta, kur pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem īpašā atmosfērā, baudot mājīgo vidi un izteiksmīgas garšas kā picās, tā salātos, desertos un dzērienos.
Alsungas pērlē “Spēlmaņu krogā” tūristu grupas tiek ēdinātas ar Alsungai raksturīgiem ēdieniem. Atliek tikai izvēlēties. Ēdiens tiek pasniegts māla bļodās – kā senāk pie saimes galda. Un šeit ir iespēja piedalīties aizraujošā sklandraušu gatavošanas meistarklasē.
Daugavpils novadā gardēžus gaida restorāns “Sventes muiža”. Bagātīgajā ēdienkartē ir gan Baltijas brētliņas ar rupjmaizi un marinētiem āboliem, gan lēni gatavota Latgales cūkas kakla karbonāde, gan arī sama fileja ar zaļo zirnīšu biezeni.
Vietējo un tūristu iemīļotais “Dzirnavu krogs” atrodas skaistā vietā Igates pils teritorijā. Igates pils krodziņa ēdienkartē atradīsiet autentiskus ēdienus apvienojumā ar moderniem un izsmalcinātiem ēdieniem visām gaumēm. Īpaši garda ir skābu kāpostu zupa, miežu biezputra un rupjmaizes kārtojums.
Dodoties Kurzemes virzienā, vērts piestāt Rojā un apciemot vietējo restorānu “Otra puse”, ko iecienījuši gan vietējie, gan ārvalstu viesi. Ar atbildību un rūpēm gatavots ēdiens ir viņu cieņas apliecinājums vietai, kultūrai un ļaudīm. Viņi ir slaveni ar gardu, izdomas bagātu un novadam raksturīgu gastronomijas piedāvājumu – siļķu tartaru, zivju soļanku, un cepeškrāsnī saceptām strimalām.
Meistarklases – garšas, ko iemācies paņemt līdzi
Ja vēlies ne tikai nogaršot, bet arī iemācīties, kā tapušas klasiskās latviešu garšas, kulinārās meistarklases ir ideāla pieredze. Bieži tās notiek vietējās saimniecībās vai viesu mājās. Šajās nodarbībās tiek izmantoti vietējie produkti, un meistari labprāt dalās ar padomiem, kā katru ēdienu padarīt par neaizmirstamu garšas piedzīvojumu.
Maize ir latviskās kulinārijas pamats. Turklāt mūsdienās gana izplatīta nodarbe ir maizes cepšana no ierauga ģimenes maltītei. Tā kā Latvijā ir daudz mazo maizes ceptuvju, ir plašas iespējas ne tikai izzināt maizes cepšanas vēsturi, bet arī izmēģināt pagatavot savu smaržīgo maizes kukulīti. Maizes ceptuve “Tērvetes maize”, “Alejas maizes ceptuve”, radošā maizes laboratorija “Ramala”, “Maizes Muzejs” Aglonā un maizes ceptuve “Lāči” ir tikai dažas no vietām, kur pieskarties, sataustīt un sagaršot maizes maģisko pasauli.
Latvija vienmēr bijusi zeme, kur nodarbojas ar lopkopību (starp citu, slavenās Latvijas Zilās šķirnes govis var apskatīt Rīgas zooloģiskā dārza filiālē “Cīruļi”), līdz ar to siera pagatavošanas receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Mūsdienu siera ražotāji, piemēram, “Siera ražotne” Raunā, sieru darbnīca “Kundziņsiers”, saimniecība “Lapsu Mājas Siers” un citi labprāt aicina pie sevis ciemos un dalās idejās, ka pagatavot visgardāko sieru.
Zivis ir vēl viens produkts, bez kā nav iedomājama latviešu ēdienkarte. Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle “Kaltenes klubs” iemācīs visgardāko zivju zupas recepti. Kempings “Melnsils” piedāvā zivju kūpināšanas meistarklases vietējā zvejnieka pavadībā, savukārt zvejnieku sēta “Dieniņas” viesus iepriecinās ar veselu iestudējumu par zvejnieku dzīvi, kā noslēgumā cienās ar gardiem zivju ēdieniem.
Vasaras sezonā katrā Latvijas dārzā var mieloties ar vietējiem augļiem un ogām – āboliem, bumbieriem, zemenēm, ķiršiem, upenēm, avenēm, mellenēm, arī smiltsērkšķi un cidonijām. Tā kā šie gardumi kārojas arī ziemā, kad dārzi apsniguši, Latvijas vietējie ražotāji piedāvā plašu sortimentu ar dažādiem izstrādājumiem – sulām, sīrupiem un sukādēm. Apciemojot ražotājus, ir iespējams ne tikai iegādāties augstvērtīgu produkciju, bet arī iepazīties ar ražošanas procesu un piedalīties gardumu gatavošanas norisē. Aizraujošā piedzīvojumā pie sevis aicina tādi ražotāji kā atpūtas vieta “Rāmkalni”, zemnieku saimniecība “Jāņkalni”, zīmoli “Pikolo”, “Granberry” un citi.
Kā plānot ceļojumu?
Latvijas garšas ceļojumu ieteicams apvienot ar citu lielisku objektu un vietu apskati. Lielisks un noderīgs palīgs ceļojuma virziena izvēlē un plānošanā ir vietnes „Latvia Travel” maršruta plānotājs. Šis ir neaizvietojams individuālo ceļotāju virtuālais gids, kas palīdzēs plānot Latvijas tūrisma galamērķus pat vairāku dienu garumā. Lejupielādēšanai piedāvājam bezmaksas Latvijas kartes un informatīvos materiālus. Interesenti, kam nepieciešami drukāti materiāli mazākā skaitā, aicināti vērsties tuvākajā tūrisma informācijas centrā.
