Šī gada aprīlī RTU Rēzeknes akadēmijā norisinājās forums “NĀKOTNE SĀKAS DIALOGĀ. Tehnoloģijas. Digitalizācija. Automatizācija.”, pulcējot uzņēmējus, zinātniekus un tehnoloģiju ekspertus. Pasākuma programma bija vērsta uz tehnoloģiju izmantošanu, inovāciju attīstību un digitalizācijas iespējām uzņēmējdarbībā, palīdzot uzņēmumiem paaugstināt ražošanas efektivitāti.
Forums Rēzeknē tika rīkots kā jauns reģionāls uzņēmējdarbības, tehnoloģiju un pētniecības sadarbības forums. Pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālā pārstāvniecība Rēzeknē, RTU Rēzeknes akadēmija, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales nodaļa ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas atbalstu.
Kāpēc procesu modernizācija ir svarīga?
Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija un automatizācija mūsdienās ir būtisks uzņēmumu un valstu konkurētspējas priekšnoteikums. Tās palīdz paātrināt procesus, efektīvāk izmantot resursus, samazināt manuālu kļūdu risku un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz datiem, pieredzi un algoritmiem. Eiropas Komisijas “Digitālās desmitgades” ziņojumā digitalizācija ir noteikta kā viens no galvenajiem ES attīstības virzieniem līdz 2030. gadam, vienlaikus uzsverot, ka Eiropai joprojām jāstiprina digitālā infrastruktūra, digitālās prasmes un uzņēmumu tehnoloģiskā kapacitāte.
Automatizācijas un mākslīgā intelekta praktiskā vērtība ir spējā pārņemt laikietilpīgus un datu apstrādē balstītus uzdevumus, ļaujot darbiniekiem vairāk koncentrēties uz analīzi, klientu vajadzībām, stratēģiskiem lēmumiem un jaunu risinājumu izstrādi. Starptautiskā vadības konsultāciju uzņēmuma “McKinsey & Company” pētījumā par ģeneratīvā mākslīgā intelekta ekonomisko potenciālu norādīts, ka tā ieviešana var būtiski ietekmēt produktivitāti daudzās darba jomās. Pētījumā aplēsts, ka ģeneratīvais mākslīgais intelekts pasaules ekonomikā ik gadu varētu radīt 2,6–4,4 triljonus ASV dolāru lielu papildu vērtību, īpaši tādās jomās kā klientu apkalpošana, mārketings, pārdošana, programmatūras izstrāde un pētniecība. Vienlaikus “McKinsey & Company” uzsver, ka produktivitātes pieaugums būs atkarīgs ne tikai no tehnoloģiju ieviešanas, bet arī no darbinieku prasmēm, darba procesu pārkārtošanas un uzņēmumu spējas jēgpilni izmantot automatizācijas iespējas.
Savukārt starptautiskā organizācija Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD), kas pēta ekonomikas un sociālās attīstības procesus un sniedz rekomendācijas valstu politikai, norāda, ka daudzos reģionos darbaspēka trūkums kavē ekonomisko attīstību, īpaši profesijās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārorientēšanos. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas var palīdzēt mazināt slodzi, pārstrukturēt darbu un efektīvāk izmantot pieejamos cilvēkresursus, bet darba procesa centrā nemainīgi paliek – cilvēks.
Pieredzes apmaiņa un paneļdiskusijas
Foruma “NĀKOTNE SĀKAS DIALOGĀ. Tehnoloģijas. Digitalizācija. Automatizācija” aktualitāti iezīmēja tas, ka Latvijas uzņēmējiem arvien biežāk jāpieņem konkrēti lēmumi par jaunāko tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darba optimizēšanu. Tāpēc pasākuma programma piedāvāja ne tikai vispārīgu ieskatu nākotnes tendencēs, bet arī praktiskus piemērus, kā identificēt procesus, kurus iespējams automatizēt, kā izvērtēt risinājumu lietderību un kā soli pa solim nonākt līdz praktiski ieviešamam risinājumam. Lekcijā “Kā saskatīt iespējas automatizācijā” ar konkrētiem piemēriem dalījās Gatis Romanovskis un Betija Muižniece no mākslīgā intelekta un procesu automatizācijas uzņēmuma “Animas”.
Pasākuma gaitā īpaša uzmanība tika pievērsta ceļam no idejas līdz projekta realizēšanai. Pauls Irbins no RTU stāstīja par idejas pārvēršanu biznesā, Armands Sīlītis no RTU Vidzemes inovāciju un mūžizglītības centra iepazīstināja ar RTU sadarbības projektiem ar uzņēmumiem, savukārt Andris Žuravļovs no mākslīgā intelekta un datorredzes risinājumu uzņēmuma SIA “Apply” dalījās risinājumos par ražošanas automatizāciju un kvalitātes kontroli. Šie piemēri parādīja, ka digitalizācija uzņēmumos ir pārdomāts attīstības process, kas skar darba organizāciju, ražošanas efektivitāti un lēmumu pieņemšanu.
Foruma otrajā daļā notika divas paneļdiskusijas. Diskusijā “No prototipa līdz produktam” praktiskajā pieredzē dalījās Pauls Irbins, Kaspars Škerba no “Busy Tag”, kas izstrādā, ražo un eksportē LED aprīkotus produktivitātes rīkus biroja un attālinātā darba vajadzībām, un Lienīte Litavniece no LTRK Latgales padomes, pievēršoties ideju attīstībai un to virzīšanai tirgū. Savukārt diskusijā “Finansējums tehnoloģijām un digitalizācijai” piedalījās Iveta Mietule no RTU Rēzeknes akadēmijas, Skaidrīte Baltace no LIAA reģionālās pārstāvniecības, Maija Meirāne no Rēzeknes SEZ pārvaldes un Matīss Krēsliņš no Latvijas Digitālā akseleratora. Diskusijā tika apskatīti pieejamie atbalsta instrumenti un finansējuma iespējas uzņēmumiem.
Latvijas Digitālā akseleratora līdzdalība forumā bija nozīmīga, jo tas uzņēmumiem palīdz vērtēt digitālo gatavību, sagatavot digitālās attīstības ceļa kartes, saņemt tehnoloģiskās konsultācijas, testēt un pilotēt risinājumus pirms investīcijām, kā arī saņemt konsultācijas par piemērotākajām atbalsta programmām un finansējuma iespējām digitalizācijas projektiem. Latvijas Digitālais akselerators ir veidots kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumu digitalizācijas procesu, produktu un pakalpojumu attīstībai, un tā darbība ir vērsta uz Latvijas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu ar jauniem digitāliem risinājumiem.
Papildus diskusijām forumā darbojās tehnoloģisko risinājumu demo zona, kur dalībnieki varēja iepazīt inovāciju un tehnoloģiju risinājumus, tostarp mākslīgā intelekta un pētniecībā balstītus inovāciju risinājumus. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī RTU Rēzeknes akadēmijas Inženierzinātņu centra laboratorijas, kur klātienē tika demonstrēts jaunāko tehnoloģiju praktiskais pielietojums. Pasākums noslēdzās ar tīklošanos, dodot iespēju dalībniekiem turpināt sarunas par sadarbību, tehnoloģiju ieviešanu un finansējuma piesaisti.
Foruma atziņas un mūsdienīgs uzņēmumu attīstības algoritms
Forumā tika uzsvērts, ka uzņēmumu konkurētspēja arvien vairāk balstās spējā efektīvi izmantot digitālos risinājumus un automatizāciju ikdienas procesos. Rutīnas uzdevumu automatizācija samazina manuālu kļūdu risku un paātrina tādus atkārtojamus procesus kā datu ievade, dokumentu apstrāde un klientu pieprasījumu šķirošana. Kā tika akcentēts foruma diskusijās, digitālie rīki palīdz precīzāk plānot resursus, sekot enerģijas patēriņam, optimizēt noliktavu, grāmatvedības, personāla un administratīvos procesus, tādējādi uzlabojot izmaksu kontroli. Mākslīgais intelekts un datu analītikas risinājumi ļauj ātrāk apstrādāt lielus informācijas apjomus, pamanīt likumsakarības un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz faktiem. Forumā tika secināts, ka šādi risinājumi kļūst par būtisku priekšnoteikumu ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai. Vienlaikus digitālie risinājumi uzlabo klientu pieredzi, jo nodrošina ātrāku apkalpošanu, pašapkalpošanās iespējas, personalizētus piedāvājumus un nepārtrauktu pieejamību, piemēram, izmantojot tērzēšanas robotus vai automatizētas klientu atbalsta sistēmas. Šo procesu rezultātā mainās arī darbinieku loma uzņēmumā – mazāk laika tiek veltīts mehāniskiem darbiem, bet vairāk – uzdevumiem, kuros nepieciešama kritiskā domāšana, radošums, komunikācija un profesionāls spriedums. Foruma dalībnieki īpaši uzsvēra cilvēkresursu kompetenču attīstības nozīmi digitālās transformācijas procesos. Tādējādi tehnoloģiju ieviešana palīdz ne tikai uzlabot procesus, bet arī mērķtiecīgāk izmantot cilvēkresursu.
Rēzeknē notikušais forums apliecināja, ka arī Latvijā tehnoloģiju un mākslīgā intelekta rīku integrācija ir aktuāla nepieciešamība konkurētspējas saglabāšanai. Ciešs dialogs starp uzņēmējiem, pētniekiem un valsts atbalsta institūcijām ir būtisks priekšnoteikums, lai biznesa idejas pārtaptu augstas pievienotās vērtības rezultātos.
Ņemot vērā augsto rezonansi un uzņēmēju interesi, foruma organizatori paziņoja, ka šāda formāta tīklošanās un pieredzes apmaiņas pasākumus Rēzeknē plānots rīkot regulāri – divas reizes gadā.
Publicēts: 10.06.2026
