Iedomājieties – Gauja pilna ar aptuveni sešus un četrus metrus gariem baļķiem, kas, cits pie cita sastājušies, veido tik blīvu kārtu, ka ūdens gandrīz nav redzams! Un tos meistarīgi virza plostnieki, vietas ieņēmuši uz 70–80 metrus garā astes plosta. Tāds skats bija ierasts līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām, kad Gauja bija ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai.
Mūsdienās plostnieku amatu prasmes mērķtiecīgi nodotas nākamajām paaudzēm, un 2021. gadā Latvija tās pieteica UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam. 27. maijā ikviens aicināts uz Plostnieku svētkiem Strenčos, kur jau 26. reizi tiks godinātas plostnieku amatu prasmes.