Gaujienas muižas pils apbūves ansamblis ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Gaujienas muižas ansambļa vēsture
Visvecākā ir muižas klēts – celta 1788. gadā, kā arī spirta brūzis.
Ap 1830. gadu uzcēla muižkunga māju, 1838. gadā – muižas ļaužu dzīvokļu un saimniecības ēku ar uzbrauktuvi otrajā stāvā jeb "špricmāju", jo ēkas dienvidu gals tika piemērots 1886. gada Vulfa nodibinātās Gaujienas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vajadzībām.
Vēl apbūves ansamblī ietilpst staļļmeistara:
- kučiera māja,
- ratnīca,
- dārznieka māja,
- siltumnīca,
- ledus pagrabs,
- aldara māja, pie kuras arī šodien ceļinieki var baudīt tīro "Lauvasmutes" avotiņa ūdeni.
Gaujienas jaunā pils
Visskaistākā un jaunākā no muižas ansambļa ēkām ir jaunā pils, kuru barons Jūliuss fon Vulfs uzcēla 1850.
gadā un kurā kopš 1922. gada ir Gaujienas vidusskola.
Pils celta klasicisma stilā un rotāta ar kolonām.
Pirmajā stāvā daudzās telpās ir oriģinālās parketa grīdas. Savdabīgi veidots zāles interjers, bet kapelā ir saglabājies griestu gleznojums. Pils parādes durvju kāpnes apsargā 2 guļošas lauvas.
Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas"
Muižas ansambļa teritorijā atrodas arī "Anniņas" - profesora Jāzepa Vītola, leģendārā latviešu komponista, Latvijas Konservatorijas dibinātāja, vasaras māja.
Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas" glabā dižā komponista piemiņu, iesaistot to aktīvā un mūsdienīgā apritē.