No sākotnējās Remtes muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā kungu māja (celta 18. gs.), kura atrodas iepretī jaunajai pilij. Vecajā kungu mājā ap 1875. g. atvērta aptieka, te dzīvojis muižas pārvaldnieks, vēlāk tā bijusi dārznieka māja. Ēka pārbūvēta 20. gs. 60. gados. Remtes Jaunā pils celta 1800. g. Berlīnes klasicisma stilā pēc toreizējā muižas īpašnieka grāfa Karla Medema pasūtījuma. 1880. gadā pils modernizēta, piebūvējot tai galos nelielus šķērskorpusus un centrālajā daļā – rizalītu ar neorenesanses stila zelmini. 1906. gada vasarā pils izdega revolucionāru sarīkotā ugunsgrēkā. Bojā gāja gadsimtiem krātas mākslas vērtības un Medemu dzimtas relikvijas. 1929. gadā pils vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Tā kā pils divreiz degusi, tās interjera apdare nav saglabājusies.
Remtes muižas pili ieskauj plašs (26 ha) 19. gs. sākumā veidots ainavu parks ar daudzveidīgiem stādījumiem, dīķi un kanālu sistēmu. Parkā atrodas vairāki skulpturāli pieminekļi: Medību tornis (restaurēts 2015. gadā), kur grāfu laikā ēstas brokastis, Lāču būda, kur mitināti lācēni, Lapene, Moku kambaris un mākslīgi izveidota Mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m), kuru iecienījuši jaunlaulātie. Līdzās parkam atrodas Remtes ezers (75,5 ha), kura krastā redzams 19. gs. vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis. Parkā ir pastaigu takas, bet pie pils izveidota sajūtu taka.
