Muzejs atrodas Ādažos kopš 1988.gada, un tas ir viens no ievērojamākajiem ūdensapgādes muzejiem Eiropā. Tā ir vēstures liecība par četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu, kuras pirmsākumi meklējami 17.gadsimta vidū.
Tad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru ūdeni pilsētnieki saņēma tieši no Daugavas. Tomēr beigu beigās šī sistēma vairs neapmierināja izaugušās pilsētas vajadzības un izrādījās arī, ka Daugavas ūdens neatbilst dzeramajam ūdenim izvirzītajām prasībām.
1883. gadā tika veikti pētījumi un atklāti lieli labas kvalitātes gruntsūdens krājumi Bukultos, kā arī Remberģu un Zaķumuižas teritorijās. Tika uzsākta gruntsūdens iegūšanas sistēmu būvniecība Bukultu muižas teritorijā, sūkņu stacijas kompleksu būvniecība pie Mazā Baltezera, kā arī cauruļvadu izbūve ūdens piegādāšanai uz Rīgu.
Muzejā var apskatīt “Compound” tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadus un spiedvadus, kas izgatavoti Rīgā, Felzera un mašīnbūves rūpnīcā, kā arī tvaika katlus, kas izgatavoti R.Poles mašīnbūves rūpnīcā Rīgā. Pie muzeja var redzēt arī arhitektoniski izteiksmīgos Rīgas ūdenstorņus.
