Andris Kalniņš: darījumu tūristu skaits pieaug, bet joprojām esam tālu no pirmspandēmijas rādītājiem
Andris Kalniņš: darījumu tūristu skaits pieaug, bet joprojām esam tālu no pirmspandēmijas rādītājiem
Par vienu no svarīgākajiem tūrisma segmentiem tiek uzskatīts darījumu tūrisms. Kāda šobrīd ir situācija darījumu tūrisma jomā, stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs un viesnīcas “Riga Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.
,,Konferenču viesnīcu piedāvājums joprojām tiek izmantots gan lielākajās galvaspilsētas viesnīcās, gan reģionos, taču to noslodze atšķiras no pirmspandēmijas līmeņa,” norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš. Viņš atgādina, ka nozare pēdējos gados ir saskārusies ar faktoriem, kas būtiski mainījuši gan uzņēmumu, gan tūristu paradumus. ,,Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumi un pašreizējie ģeopolitiskie saspīlējumi Baltijas valstīs ir padarījuši uzņēmumus piesardzīgākus, kā rezultātā konferenču un darījumu ceļojumu apjoms atjaunojas gausi,” viņš uzsver. Kalniņš piebilst, ka, neskatoties uz pozitīviem signāliem, uzņēmumi arvien biežāk optimizē komandējumu un pasākumu budžetus, bet reģionos infrastruktūras un darbinieku trūkums kavē stabilu attīstību.
Pie darījumu tūrisma attīstības jāstrādā vairāk
,,Neskatoties uz sarežģīto globālo situāciju, esam īstenojuši vairākas informācijas kampaņas un projektus, lai parādītu Latvijas priekšrocības,” stāsta A. Kalniņš. Tomēr viņš uzsver, ka politiķi un ierēdņi nepietiekami apzinās, ka ienākošā tūrisma nozare ir eksporta nozare ar pienesumu valsts ekonomikai 2024. gadā 1,3 miljardu eiro apmērā, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm pie mums netiek ieguldīti pietiekami līdzekļi tās popularizēšanā vēl lielākas izaugsmes veicināšanā. ,,Tūristu skaits aug lēni, turklāt pēc ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaita salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni atgūstamies vislēnāk starp visām Eiropas Savienības valstīm,” viņš skaidro.
Tūrisma nozares stabilas attīstības nepieciešamība
Ceļošanas paradumi joprojām ir mainīgi, un nozarei ir jāpielāgojas gan starptautiskajiem drošības apstākļiem, gan darbaspēka trūkumam. A. Kalniņš skaidro: ,,Pieaugums par dažiem procentiem gadā reālo situāciju neatrisina – daudzi uzņēmumi aizvien strādā ar nepilnu jaudu un sedz pandēmijas radītās sekas.” Viņš uzskata, ka arī Rīgas pašvaldības nodevas par tūristu uzņemšanu, kas 2024. gadā sasniegusi 1,7 miljonus eiro (par 400 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš), nav pietiekams rādītājs, lai secinātu par nozares pilnīgu atkopšanos. ,,Lai gan šī summa ir ievērojama, tā neatspoguļo visus izdevumus un resursu trūkumu, ar ko nozares dalībnieki pašlaik saskaras,” rezumē Kalniņš, uzsverot, ka lielākais izaicinājums ir stabilas attīstības nodrošināšana un atgriešanās pirmskrīzes līmeņa rādītājos.
,,Rīgas viesnīcu dati rāda, ka apmēram 33% viesu ir darījumu tūristi un pārējie 67% – atpūtas ceļotāji, savukārt valsts mērogā šis sadalījums ir 20% darījumu tūristi un 80% atpūtnieki,” norāda A. Kalniņš. Viņš piebilst, kamēr Lietuvas pilsētās (Kauņā, Viļņā) nodeva darbojas jau vairākus gadus, Rīgā šis mehānisms vēl iedzīvojas.
Kaut arī oficiāli nodeva ieviesta ar mērķi uzlabot tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu, Kalniņš pauž bažas, ka pašlaik tā drīzāk aizstāj agrāk pieejamo pašvaldības finansējumu, nevis papildina to: ,,Diemžēl, mēs redzam, ka ar nodevas ieņēmumiem pašvaldība daļēji aizlāpījusi savu līdzšinējo atbalstu industrijai. Tas būtībā nozīmē, ka papildu investīciju nozares attīstībai nav – vienkārši esam aizvietojuši vienu finansējuma avotu ar citu.” Viņš uzsver, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma nozares izaugsmi un pēc iespējas ātrāku atgriešanos pirmspandēmijas līmenī, būtu nepieciešamas daudz lielākas papildu investīcijas tieši no pašvaldības puses, nevis tikai aizstājošs finansējums no tūrisma nodevas.
Tūristu plūsmas maiņa
Kalniņš atgādina, ka agrāk būtiska ceļotāju daļa bija no Krievijas (līdz 30% no kopējā tūristu skaita), bet tagad, zaudējot šo auditoriju, jāstrādā ar citiem līdz šim mazāk apgūtiem tirgiem. Viens no perspektīvākajiem esot Polijas tirgus, kur iedzīvotāju skaits un ekonomikas izaugsme nodrošina augošu pirktspēju. ,,Redzam, ka sekmīgi ir izdevies uzrunāt Polijas tūristus,” viņš norāda, piebilstot, ka kāpums vērojams arī no attālākām valstīm kā Kanāda un ASV. Šo pieaugumu veicinot NATO karavīru klātbūtne reģionā, kas ne tikai stiprina drošību, bet arī palielina ekonomisko aktivitāti.
,,Neraugoties uz šiem pozitīvajiem piemēriem, bez pienācīgas pašvaldības līdzdalības un lielākiem ieguldījumiem reklāmā, infrastruktūrā un uzņēmēju atbalstā atgriešanās pie pirmspandēmijas apjomiem būs ilga un sarežģīta,” rezumē Kalniņš.
