Klusā ceļojuma pieturas kultūras mīļotājiem. Kultūrvēsturisks piedzīvojums no Rīgas līdz Valkai
Aicinām doties braucienā maršrutā Rīga - Sigulda - Līgatne - Cēsis - Valmiera - Valka. Ceļojot divas līdz trīs dienas ar automašīnu no Rīgas uz Valku, iespējams atklāt interesantus un vēsturiskus objektus. Maršruts ir domāts ceļotājiem, kuri meklē kultūru ārpus ierastajiem tūrisma maršrutiem un klusu vēsturisko šarmu. Piedāvātais maršruts ļauj iepazīt daudzveidīgu Vidzemes kultūrvēsturisko mantojumu.
Maršruta pārskats
Maršruts (~170 km) no Rīgas uz Valku aptver Gaujas upes ieleju, smilšakmens klintis, alas, viduslaiku pilsdrupas un militāros objektus, kas saistīti ar Latvijas vēsturi. Tas ļauj iepazīt Gaujas senlejas, izjust barona laiku muižas atmosfēru un uzzināt par Otrā pasaules kara notikumiem Morē. Ceļojumu ieteicams sadalīt divās vai trīs dienās, nakšņojot, piemēram, Latvijas Kultūra galvaspilsētā 2025 – Cēsīs.
Īpašā pieturvieta – Cēsis
Cēsis ir Latvijas Kultūras galvaspilsēta 2025, tāpēc papildus iesakām apmeklēt šim notikumam par godu plānotās aktivitātes. Pilsētas viesiem būs sarūpēta bagātīga kultūras programma – no izciliem mūzikas un mākslas notikumiem līdz vietējiem svētkiem. Kultūras dzīvi bagātinās Cēsu Mākslas festivāls, šaha festivāls, mākslas plenērs, izstādes, neparasti pārgājieni un performances.
Inčukalna Velnala
Inčukalna Velnala ir noslēpumaina smilšakmens ala Gaujas krastā, apvīta teikām un leģendām. Tiek uzskatīts, ka šajā tumšajā alā esot dzīvojis pats velns – alas sienās un velvēs dzirdamas teikas atbalsis. Alas iekšienē vienmēr valda krēsla un dzirdams pazemes ūdens tecējums, radot maģisku noskaņu. Ceļš līdz Velnalai ved cauri pļavām ar savdabīgi nokaltušiem kokiem, kas gleznaino ainavu padara mistisku. Tā ir neparasta pietura, kur dabas un folkloras motīvi saplūst vienotā piedzīvojumā.
Krimuldas viduslaiku pilsdrupas un muiža
Krimuldas viduslaiku pilsdrupas ir 13. gadsimtā celta Rīgas domkapitula pils, kas atrodas gleznainā Gaujas senlejas malā. Pils bijusi mazākā no trim leģendārajām Gaujas ielejas pilīm, un pēc nopostīšanas 1601. gadā tā vairs netika atjaunota. Drupas tomēr saglabājušās iespaidīgas – tās dēvē par “Bellevue”, jo no šejienes paveras skaists skats uz senleju.
Blakus drupām atrodas Krimuldas muiža – muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822. gadā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. No kungu mājas terases un balkona paveras pasakains skats uz Gaujas senleju, kā arī ir iespējams vērot gaisa vagoniņa ceļojumu pa gaisa trošu ceļu, kas savieno abus Gaujas krastus. Muižas saimniecības ēkas ir celtas no laukakmeņiem un lepojas ar bagātīgu dekoratīvo apdari.
Mores kauju muzejs un piemiņas parks
Mores kauju muzejs ir veidots kā kultūrvēstures, izglītības un tūrisma objekts. Tas izveidots vietā, kur Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā no 26. septembra līdz 6. oktobrim notika sīvas cīņas starp latviešu leģionāriem un padomju armijas karavīriem.
Apskates objekti muzejā – Mores kauju makets, cīņu vietās atrastie ieroči, tanks T-34 un citas vēstures liecības, pagasta vēsturi raksturojoši priekšmeti, vietējo amatnieku suvenīri.
Blakus muzejam ierīkots Mores kauja piemiņas parks un piemineklis ar kauju ierakumu un bunkuru rekonstrukcijām un kritušo karavīru brāļu kapiem, godinot abu pušu karavīrus. Šī vieta atgādina par dramatiskiem notikumiem, kas norisinājās gleznainajā Gaujas pievārtē, un ļauj izzināt kara vēsturi klātienē.
Līgatnes slepenais bunkurs
Līgatnes slepenais bunkurs atrodas 9 metrus zem zemes, un tas tika izbūvēts valsts varas elites vajadzībām aukstā kara laikā, kad Padomju savienība bija gatava Rietumu uzbrukumam un ASV kodoltriecienam.
Veselus 30 gadus rehabilitācijas centra “Līgatne” darbinieki gadiem nenojauta, ka zem viņu kājām atrodas pilnībā aprīkota patversme.
Ekskursijā bunkurā var aplūkot autentiskus Padomju laika sakaru līdzekļus, plānus un kartes kodolkara scenārijiem, kā arī sajūtama tā laikmeta atmosfēra. Tā ir unikāla vieta, kur izjust “aukstā kara” realitāti, ieejot pagātnes noslēpumu dzīlēs.
Līgatnes pagrabu alas un klintis
Līgatnes smilšakmens pagrabu alas ir seno cilvēku veidoti labirinti Līgatnes upes krastos, kas pārsteidz ar formām un līkločiem. Kopumā Līgatnē veidotas vairāk nekā 300 alas, kas senos laikos kalpoja kā dabiskas pagrabu telpas pārtikas glabāšanai. Ievērojams apskates objekts ir Lustūža klints – ainaviska klints Līgatnes centrā. Lustūzis ir vienīgais smilšakmens Līgatnē, kur pagrabos alas ierīkotas vairākos stāvos.
Šodien Līgatnes alas un klintis piedāvā ceļotājiem aizraujošu pastaigu, ļaujot iejusties pētnieka lomā, atklājot tumšas nišas un iztēlojoties, kā šos pagrabus izmantoja vietējie iedzīvotāji. Tā ir kultūrvēsturiska pieredze, jo alas glabā stāstus gan par Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ikdienu, gan par tā laika ieradumiem.
Ērgļu klintis
Ērgļu klintis ir viens no iespaidīgākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā un visā Baltijā – ~700 m gara un līdz 22 m augsta klinšu siena Gaujas Nacionālajā parkā. Klintis slejas Gaujas kreisajā krastā, ~7 km no Cēsīm, un no skatu platformas augšā paveras plašs skats uz Gaujas senleju. Nosaukums radies no atbalss, kas atskanot kā ērģeļu skaņas.
Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Tas nozīmē, ka atrašanās zem klints sienas var būt bīstama. Ērgļu klinšu pastaigu takās iespējams uzzināt vairāk par skaisto un seniem stāstiem apvīto Gauju, interesantiem augiem un šeit mītošiem putniem.
Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks
Āraišu ezerpils ir vienīgā 8./9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija, kas ir unikāls objekts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Arheoloģiskais parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas oriģinālo vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu.
Ezera krastā apskatāmas Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas, bet turpat Meitu salā aplūkojamās celtnes veidotas kā rekonstrukcijas pēc Latvijā un kaimiņu zemēs iegūtajiem arheoloģiskajiem datiem par šāda veida akmens un bronzas laikmeta mājokļiem.
Ungurmuiža
Ungurmuiža ir 18. gadsimta baroka koka muiža – vienīgā šāda veida saglabājusies celtne Latvijā. Muižas kungu māja, ko 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens savas dzimtas vajadzībām, pārsteidz ar grezniem sienu gleznojumiem – uz griestiem un sienām redzami ziedu motīvi, kā arī ainas no barona ceļojumiem.
Parkā aug seni dižozoli, un atrodas arī 1753. gadā celtais baroka Tējas namiņš. Muižas komplekss ietver arī pārvaldnieka un skolas ēkas, klēti un kalpu mājas – viss no koka, kas harmoniski iekļaujoties apkārtnes ainavā.
Mūsdienās Ungurmuižā iekārtots neliels muzejs un viesu nams, notiek koncerti un pasākumi. Šī vieta aicina nesteidzīgā romantiskā pastaigā baudīt “muižas laiku” gaisotni zem simtgadīgajiem ozoliem.
Sietiņiezis
Sietiņiezis ir viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā, tā kraujas augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu, aptuveni 2 km lejpus Liepas ieža. Ieža virsma klāta ar mazām aliņām, tā līdzinoties sietam. No tā cēlies Sietiņieža nosaukums.
No Sietiņieža dienviddaļas paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī veidojumi, kas atgādina stabus.
Apmeklētāju ērtībai un dabas saudzēšanas nolūkos Sietiņieža apkārtnē ir izveidotas labiekārtotas takas un atpūtas vietas.
Ērģemes pilsdrupas
Netālu no Valkas ir Ērģemes pilsdrupas, kas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323. gadā. Celta ap 1320. gadu pēc Livonijas ordeņa mestra Gerhards fon Jockes rīkojuma. Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kuras katra mala bijusi 70 metrus gara. Pils ir konventa tipa pils, ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts. Mūsdienās pilsdrupās izveidots neliels parks un skatu platformas, vasarās šeit notiek Ērģemes viduslaiku svētki, kas piepilda pilsdrupas ar dzīvību.
Kulinārijas piedzīvojums Vidzemē
Vidzeme ir reģions, kur ir saglabājušās latviešu virtuves tradīcijas, ieplūdušas citu valstu iezīmes un top arī mūsdienīgas inovācijas kā kafejnīcās un restorānos, tā zemnieku saimniecībās. Ceļojot pa Vidzemi piedāvātajā maršrutā, aicinām doties arī gastronomiskos piedzīvojumus mūsu sagatavotajā aprakstā, kurā minēti interesanti restorāni, tradīcijām bagātas saimniecības, lauku labumu tirdziņi un pat alus darītava un šokolādes ražošanas uzņēmums.
Lepojamies ar Vidzemes restorāniem, kas ir iekļauti MICHELIN ceļvedī – PAVĀRU MĀJA Līgatnē, KEST Cēsīs, H.E. VANADZIŅŠ Cēsīs, AKUSTIKA Valmierā.
Kā plānot ceļojumu?
Lielisks un noderīgs palīgs ceļojuma virziena izvēlē un plānošanā ir vietnes „Latvia Travel” maršruta plānotājs. Šis ir neaizvietojams individuālo ceļotāju virtuālais gids, kas palīdzēs kompakti plānot Latvijas tūrisma galamērķus pat vairāku dienu garumā.
Lejupielādēšanai piedāvājam bezmaksas Latvijas kartes un informatīvos materiālus.
Interesenti, kam nepieciešami drukāti materiāli mazākā skaitā, aicināti vērsties tuvākajā tūrisma informācijas centrā.
Kā ceļot?
Apceļojot Latviju vasarā, ikviens izbrauciens būs aizraujošāks, ja pats ceļotājs sagatavos savu maršrutu – dodoties ar sabiedrisko transportu līdz tālākam galamērķim, un pēc tam, kājām vai ar velosipēdu, iepazīstot pilsētas stūrīšus, zaļās zonas un klusos parkus. Ceļošana šādā veidā ir ne tikai veselīga – tā ļauj nesteidzīgi izjust Latvijas unikālo atmosfēru.
Plānojot ceļojumu ar auto, atceries, ka valstī ir plaši pieejamas auto nomas iespējas – gan starptautisko uzņēmumu piedāvājumā, gan vietējo servisu klāstā.
