Latvija lepojas ar vairākiem tūkstošiem koka ēku un būvju, sākot ar viensētām un beidzot ar koka namiem Rīgas ielās. Mūsdienās koka arhitektūra ir ne vien nozīmīga vēsturiskā mantojuma daļa, bet arī vide, kurā uzplaukst mūsdienu kultūra.
Rīgas koka arhitektūra gadsimtu gaitā
Koka apbūve sastopama Grīziņkalna un Ķīpsalas apkaimēs, kā arī Maskavas priekšpilsētā, taču par Rīgas koka arhitektūras centru tiek uzskatīta Pārdaugava, kur koka apbūve aizsākās Āgenskalna apkaimē 17. gadsimtā.
Karu un nemieru plosītajos laikos nepieciešamības gadījumā koka ēkas nodedzināja, tādējādi pasargājot pilsētu no iebrucēja. 18.gadsimta vidū, iestājoties miera laikiem, Pārdaugavā pamazām atgriezās greznas koka celtnes un krāšņas muižas, rosība no jauna iemājoja nelielajos zvejnieku ciematiņos Daugavas tuvumā un izveidojās ielu apbūve, kas aizvien raksturīga šai Rīgas daļai.
Atšķirībā no citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā koka arhitektūra turpināja attīstīties līdz pat Otrā pasaules kara sākumam. Pirms nepilniem simt gadiem Rīgā bija ap 12 000 koka ēku, taču līdz mūsdienām saglabājušies apmēram 4000 koka nami un būves, no kuriem senākie celti 18.gadsimtā.
Rīgas koka arhitektūra mūsdienās
- Kalnciema kvartāls Āgenskalnā – nozīmīgs Rīgas radošās kultūras centrs, kur cauru gadu norisinās brīvdabas koncerti, mūsdienu mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm ar bērniem. Plašu atsaucību iemantojuši vietējo amatnieku un mājražotāju tirdziņi.
- "Koka Rīga" Grīziņkalnā – koka ēku renovācijas centrā notiek regulāras izstādes, radošās darbnīcas un semināri. Bijušajā strādnieku rajonā Grīziņkalnā redzamas gan laika zoba skartas, gan arī atjaunotas divstāvu koka dzīvojamās ēkas.
- Ķīpsalas koka arhitektūra – gadsimtu gaitā Ķīpsala no zvejnieku salas pārtapusi lepnā dzīvojamā rajonā. Ķīpsalas arhitektūrā valda eklektisms, jo skaisti restaurētās koka ēkas mijas ar lielām, modernām būvēm.
- Maskavas priekšpilsētas koka baznīcas. Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca ar 37 metrus augstu torni ir Latvijas lielāko koka celtņu vidū. Turpat netālu nelielā koka ēkā atrodas vēl divi pareizticīgo dievnami – Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas un Nikolaja brīnumdarītāja baznīcas, kur vienkāršajā iekārtojumā apskatāms grezns ikonostass.
Viensētas – Latvijas kultūras bagātība
Daudzviet Latvijā atjaunotas tradicionālās viensētas, kas tika būvētas no koka ar salmiem, lubiņām (ēvelētām koka skaidām) vai niedrēm klātiem jumtiem. Viensētas ir vienkāršas lauku dzīves un aizgājušo laiku romantiskuma simbols.
- Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – viens no vecākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, kas atrodas tikai pusstundas brauciena attālumā no Rīgas centra.
- Slutišķu vecticībnieku sādža Latgalē – Latvijas austrumdaļai raksturīgās sādžu apbūves paraugs, kas vēsturiski veidojies, vairākām viensētām atrodoties tuvu līdzās. Sādžā var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem.
Koka arhitektūra Latvijā
- Kūrortpilsētas Jūrmalas vēsturiskā ainava, ko veido 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā būvētas koka ēkas, no kurām lielākā daļa celta kā vasarnīcas. Tām raksturīgi krāšņi kokgriezuma dekori, ar kuriem rotātas logu ailas, fasāde un jumta apdare.
- Ungurmuiža – 18.gadsimta koka ēku ansamblis, kas ir Latvijā vienīgā baroka koka celtne ar unikāliem sienu gleznojumiem. Pēc restaurācijas muiža kalpo kā muzejs un viesu māja. Reizi gadā tiek rīkoti opermūzikas svētki ar Latvijas Nacionālās operas zvaigžņu piedalīšanos.
- Āraišu arheoloģiskais muzejparks – 9.-10.gadsimta nocietinātā dzīvesvieta ir vienīgā ezerpils rekonstrukcija Eiropā. Muzejparks atrodas labi saglabātā kultūrvēsturiskajā ainavā, kas rada unikālu kontrastu ar mūsdienu urbāno vidi.
