MICE tūrisms Latvijā – priekšrocības un izaicinājumi
Biznesa pasākumu nozare piedzīvo pārmaiņas visā pasaulē, un Latvijā šis segments pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas. Lai labāk izprastu nozares attīstību un Latvijas konkurētspēju, uz sarunu aicinājām Ingu Korneliusu, Radisson Hotel Group Baltijas reģiona pārdošanas direktori.
MICE tirgus dinamika
Latvijā MICE tūrisma tirgus turpina stabili augt, un industrijā vērojama pozitīva dinamika. Inga Korneliusa norāda, ka, lai gan nozare vēl nav sasniegusi 2019. gada apjomus, pieprasījums pieaug ar katru gadu: “Noteikti redzam, ka MICE industrija attīstās un palielinās – tūristu un pasākumu skaits ik gadu aug.” Viņa piebilst, ka attīstības tempu pēdējos gados ietekmējuši dažādi ārējie faktori, tostarp ģeopolitiskā situācija, taču kopējā tendence ir ļoti pozitīva – dalībnieku plūsma un pasākumu skaits turpina pieaugt.
Rīga kā Latvijas galvaspilsēta ieņem vadošo lomu biznesa tūrisma piesaistē. 2025. gadā Rīga uzņēma vairākus nozīmīgus pasākumus, tostarp “EuroBasket 2025”, kas radīja ievērojamu viesnīcu un konferenču telpu noslodzi. Tāpat ik gadu Rīgā notiek starptautiskas konferences informācijas tehnoloģiju un drošības jomās, piesaistot simtiem dalībnieku no ārvalstīm. Šādi un līdzīgi notikumi apliecina Latvijas spēju sekmīgi organizēt augsta līmeņa MICE pasākumus.
Baltijas konkurences konteksts
Starptautiskajā konferenču tirgū Baltijas valstis bieži tiek uztvertas kā vienots reģions. Kā novērojusi Inga Korneliusa, daudzi organizatori sākotnēji neizšķir atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. “Daudzu starptautisku kompāniju acīs Baltija sākumā izskatās kā viens vesels. Tikai sarunu gaitā viņi sāk saprast, ka pastāv arī atšķirības,” viņa skaidro. Šajā kontekstā Rīgai un Latvijai jāspēj sevi skaidri pozicionēt, izceļot savas priekšrocības un unikālo piedāvājumu.
Viena no Rīgas lielākajām priekšrocībām ir ērtā pieejamība – lidosta atrodas vien 15 minūšu brauciena attāluma no centra. Nacionālā aviokompānija “AirBaltic” nodrošina plašu tiešo reisu tīklu, un uz Rīgu lido vairākas lielās aviokompānijas, piemēram, “British Airways” un “Lufthansa”. Pēdējos gados atjaunoti daudzi starptautiskie maršruti. Arī Viļņai un Tallinai ir mūsdienīgas, kompaktas lidostas, taču tiešo reisu skaita ziņā Rīga Baltijā šobrīd izvirzās priekšgalā.
Atšķirīgās pieejas klientu piesaistē
Reģionālajā konkurencē Viļņa un Tallina īsteno atšķirīgas pasākumu piesaistes stratēģijas. Viļņas pilsētas un kongresu biroja pieeja ir proaktīva. “Viņi veic nopietnu izpēti, noskaidro, kādas konferences notiek viņus interesējošās nozarēs, un tad mērķtiecīgi uzrunā šo pasākumu rīkotājus, lai atvestu konferenci uz Viļņu,” stāsta I. Korneliusa. Šādas mērķtiecīgas “pičošanas” rezultātā aptuveni trešdaļa no visām konferencēm, kas notiek Viļņā, ir tiešās piesaistes nopelns. Savukārt Tallina lielu uzmanību pievērš “pasākumu vēstnieku” programmai, iesaistot vietējos nozares līderus. “Igauņiem ir vēstnieku programma – viņi izraugās vietējos biznesa cilvēkus, kas uzrunā savas starptautiskās asociācijas un palīdz atvest to pasākumus uz Tallinu. Viņi saka: atvediet savu ikgadējo konferenci pie mums, un mēs palīdzēsim ar viesnīcām, transportu, lidojumiem – ar visu,” atklāj specialiste.
I. Korneliusa uzsver, ka galamērķa mārketings joprojām ir kritiski svarīgs. Daudzi potenciālie organizatori Baltiju neuzskata par pirmo izvēli, tāpēc nepieciešams aktīvi uzrunāt tirgu un skaidri parādīt priekšrocības. “Jāuzrunā un jāmāk sevi parādīt, jāizceļ visi savi plusi, jo cilvēki tiešām nezina, ko pie mums var,” uzsver eksperte.
Izaicinājumi un attīstības šķēršļi
Lai gan Rīgai ir vairākas priekšrocības, pastāv arī izaicinājumi, kas ierobežo MICE tūrisma izaugsmi. Viens no faktoriem ir tiešo tālsatiksmes reisu trūkums. Kā skaidro Inga Korneliusa, mūsdienu konferenču biznesā tiešie lidojumi ir ļoti svarīgi: “B2B klientam, kas dodas uz konferenci, savienotie reisi vairs nav pieņemami. Cilvēki nelido ar pārsēšanos.” Rīga labi savieno Baltiju ar Eiropu, taču tiešo reisu trūkums no Ziemeļamerikas un Āzijas ierobežo tirgus potenciālu. Tādēļ Latvijas MICE industrija šobrīd koncentrējas uz Eiropas un reģionālajiem tirgiem, kurus iespējams ērti sasniegt ar esošajiem savienojumiem.
Cits izaicinājums ir salīdzinoši zemāka atpazīstamība starptautiskajā vidē. Lieli pasākumi bieži notiek tajās pilsētās, kur vēsturiski koncentrējas attiecīgās nozares uzņēmumi un asociācijas – Londonā, Amsterdamā, Berlīnē un citās metropolēs. Lai mazinātu aizspriedumus un novecojušus priekšstatus par Latviju, nepieciešama aktīva mārketinga un pārdošanas darbība.
Pozitīvs piemērs ir “Events Club Association Forum 2025”, kas šogad notika Rīgā. Vairāku dienu garumā pilsētā pulcējās vairāk nekā 100 MICE aģentūru pārstāvju, kas iepazina Rīgu kā konferenču galamērķi. Pasākuma laikā tika saņemti vairāki pieprasījumi rīkot konferences, un sagaidāms, ka nākamajā gadā šādu pieprasījumu būs vēl vairāk.
Viesnīcu kvalitāte un cenas attiecība
Viesnīcu un konferenču infrastruktūra ir vēl viena joma, kur Latvija var izcelties. Rīgā pēdējos gados attīstījušās modernas konferenču telpas un viesnīcas, kas spēj uzņemt gan nelielus seminārus, gan lielākus kongresus. Kvalitātes latiņa ir augsta, bet cenas – konkurētspējīgas salīdzinājumā ar citām Eiropas pilsētām. I. Korneliusa īpaši uzsver servisa un cenas līdzsvaru. Par salīdzinoši zemāku budžetu pasākumu rīkotāji šeit var saņemt augstas klases servisu un produktu. Piemēram, dienas dalības maksa konferencēm svārstās ap 70–80 eiro par personu, kamēr Rietumeiropas metropolēs šāds rādītājs var būt pat divas reizes augstāks.
“Kvalitāte, ko pasākumu organizatori saņem Rīgā – telpas, ēdināšana, tehniskais aprīkojums – nereti ir pat labāka, nekā citur Eiropā, taču par daudz zemāku cenu,” uzsver Korneliusa. Lai arī viesnīcu nozarē tehnoloģijas un pašapkalpošanās risinājumi kļūst populāri, Latvijā tiek saglabāts klasisks, augsta līmeņa serviss ar cilvēcisku attieksmi, ko ārzemju viesi novērtē.
Ilgtspēja kā jaunais standarts
Ilgtspēja kļūst par vienu no galvenajiem kritērijiem MICE nozarē. Gan korporatīvie klienti, gan asociācijas pievērš uzmanību pasākumu ekoloģiskajam nospiedumam. Šī tendence īpaši izteikta Ziemeļeiropas un Skandināvijas tirgos, kur tiek rūpīgi vērtētas gan ceļojumu radītās emisijas, gan pasākuma norises vietas ilgtspējas prakse.
Inga Korneliusa apliecina, ka Latvijas konferenču infrastruktūra pielāgojas šīm prasībām un lielās viesnīcu ķēdes ievieš jaunus risinājumus. “Radisson Hotel Group” piedāvā konceptu “Carbon Negative Meeting”, kas automātiski kompensē katra pasākuma radīto oglekļa pēdu visās viesnīcās Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā – bez papildu izmaksām klientam. Papildus tam sadarbībā ar “First Climate” klientiem tiek piedāvāta iespēja kompensēt arī grupu izmitināšanas radīto oglekļa pēdu. Visi projekti ir sertificēti ar “Gold Standard” vai “Verified Carbon Standard”, nodrošinot augstu uzticamību un pozitīvu sociālo ietekmi.
Klimata pārmaiņu kontekstā mērenais Latvijas klimats daudzviet kļūst par priekšrocību – vasarās, kad Dienvideiropas galamērķus nomoka karstuma viļņi, aizvien vairāk uzņēmumu un ceļotāju novērtē iespēju rīkot pasākumus Latvijā, kur ir vēsāks un zaļāks. Ilgtspējas aspekts tādējādi vairs nav tikai papildu bonuss, bet neatņemama MICE piedāvājuma sastāvdaļa, kur Latvija sevi pozicionē atbilstoši globālajām tendencēm.
Pievienotā vērtība – unikāla pieredze un emocijas
Lai konferenču un motivācijas ceļojumu dalībnieki izvēlētos Latviju, arvien lielāka nozīme ir pievienotajai vērtībai – unikālai pieredzei un emocijām, ko galamērķis spēj piedāvāt papildus oficiālajai programmai. Inga Korneliusa novērojusi klientu paradumu maiņu – visi meklē “wow efektu” un atmiņā paliekošus brīžus: “Mūsdienās lielākā daļa ir orientēti uz emocijām – dalībnieki vēlas gūt jaunas pieredzes. Ja cilvēkiem piedāvājam ko īpašu, piemēram, radoši izveidot uzņēmuma logo, nobraukt ar bobu pa Siguldas bobsleja trasi vai kopā ar pazīstamu šefpavāru doties uz tirgu un gatavot maltīti – tas paliks atmiņā, un viņi gribēs braukt vēl.
Latvijai netrūkst oriģinālu piedāvājumu komandas saliedēšanas aktivitātēm un īpašām pasākumu programmām. Pieejamas gan adrenalīna pilnas nodarbes, piemēram, kamaniņu un bobsleja trase, autosacīkšu simulācijas, lidojums vēja tunelī “Aerodium”, gan kultūras un kulinārijas piedzīvojumi. Korneliusa atzīmē, ka Latvijā ir spēcīgas pasākumu aģentūras, kas specializējas radošu un kvalitatīvu programmu veidošanā, un to sniegumu novērtē arī starptautiskie klienti.
Sezonalitāte un MICE nozīme “nesezonā”
Sezonalitāte vienmēr bijis izaicinājums Latvijas tūrisma nozarei – lielākā daļa atpūtas ceļotāju ierodas vasarā, savukārt rudens un ziemas periodā viesnīcas un pakalpojumu sniedzēji izjūt pieprasījuma kritumu. Šajā situācijā MICE tūrisms palīdz sabalansēt šo svārstību, aizpildot “klusos” periodus ar korporatīvajiem pasākumiem un konferencēm. Korneliusa skaidro, ka tipiskais konferenču un biznesa pasākumu laiks Latvijā ir no rudens līdz pavasarim: “Laikā no oktobra līdz aprīlim atpūtas tūristu ir mazāk, un tieši tad pilsētai un viesnīcām ļoti noder korporatīvie klienti. Viens liels starptautisks kongress var dot pilsētai nozīmīgu ekonomisko pienesumu, kas pielīdzināms intensīvai tūristu plūsmai vasarā. Turklāt biznesa pasākumi atstāj arī nemateriālu mantojumu – veidojas kontakti, paveras investīciju iespējas, vairojas Latvijas atpazīstamība konkrētā nozarē. Tāpēc konferenču tūrisms tiek uzskatīts par stratēģiski svarīgu virzienu, kas palīdz sabalansēt tūristu plūsmas visa gada garumā un sniedz ilgtermiņa ieguvumus gan nozarei, gan valsts ekonomikai kopumā.”
Latvijas potenciāls MICE segmentā
Latvijas MICE tūrisma portrets apliecina, ka mūsu valstij ir labs pamats nostiprināt savas pozīcijas šajā tirgū. Mūsu stiprās puses – laba sasniedzamība Eiropas mērogā, kompakta un droša pilsētvide, augstas kvalitātes viesnīcas un serviss par pieejamu cenu, daudzveidīgas unikālas pieredzes un profesionāli nozares spēlētāji – jau šobrīd ļauj Rīgai pārliecinoši konkurēt Baltijas reģionā un piesaistīt jaunus pasākumus. Izaicinājumi galvenokārt saistīti ar starpkontinentālo lidojumu trūkumu un nepieciešamību aktīvāk sevi pozicionēt starptautiskajā tirgū, tomēr tie ir risināmi, cieši sadarbojoties industrijas ietvaros un ar valsts institūcijām.
I. Korneliusa ir pārliecināta par Latvijas potenciālu: “Mums nepieciešama lielāka atpazīstamība starptautiskajā tirgū, lai piesaistītu vairāk konferenču, kongresu un pasākumu organizatoru. Rīga ir pelnījusi būt starp vadošajiem Eiropas pasākumu galamērķiem.” Lai šo mērķi sasniegtu, svarīgi turpināt investēt galamērķa attīstībā – uzlabot infrastruktūru, attīstīt jaunus inovatīvus tūrisma produktus un mērķtiecīgi komunicēt Latvijas priekšrocības pasaulē.
