Mākslas muzejs Zuzeum ar lepnumu paziņo par izstādes “Visa pasaule kā Bauhaus” atklāšanu – aizraujošu stāstu, kas atklāj Bauhaus mantojumu un bieži vien neizstāstītos stāstus par šo nozīmīgo modernā dizaina un mākslas institūciju. No 2025. gada 10. oktobra, izstāde aicinās apmeklētājus doties aizraujošā ceļojumā cauri modernisma vēsturei un tā paliekošajai pievilcībai, piedāvājot jaunu skatījumu uz Bauhaus un tā ietekmi pasaulē.
Bauhaus ar savu pārmaiņām bagāto vēsturi ir kļuvis par slavētu un reizē arī kritizētu modernā dizaina un avangardiskās dzīvesziņas simbolu. Kaut arī Bauhaus skola pastāvēja vien no 1919. līdz 1933. gadam un dažādās vietās (Veimārā, Desavā, Berlīnē), tā kā neviena cita institūcija iemieso atmodas un modernisma garu. Kā Bauhaus, kas savas pastāvēšanas laikā izglītoja vien aptuveni 1300 studentus, guva tik lielu ietekmi un kļuva par radikālas sociālās, dizaina un pedagoģijas atjaunotnes iemiesojumu? Kas padara Bauhaus dizainu tik īpašu, ka daži tā modeļi tiek ražoti joprojām? Izstādes programmatiskais nosaukums „Visa pasaule kā Bauhaus“ citē Bauhaus skolnieku un skolotāju Frici Kūru (1928). Tas atsaucas uz jaunu mākslas, amatniecības un tehnoloģiju parametru definēšanu, ko Valters Gropiuss manifestēja kā jaunas dizaina pasaules radīšanu, kas sevī ietver arī visus sociālos aspektus.
„Visa pasaule kā Bauhaus“ skolas fenomenu izvērsti pēta astoņās dažādiem aspektiem veltītās sadaļās, koncentrējoties uz laiku no 1919. līdz 1933. gadam. “Lidināšanās” attēlo Bauhaus interesi par bezsvara motīviem, kā arī atklāj, kā stikls un karkasa būvniecība dematerializēja arhitektūru un cauruļu krēsls kļuva par dizaina pilnības simbolu. Nodaļa „Eksperiments“ iepazīstina ar objektiem, kas bija gan materiāla un telpas izpētes rezultāts, gan pēc izmēriem, proporcijām un izmēģinātajiem materiāliem dizainēti plašai tiražēšanai un masu ražošanai. Sadaļa „Mākslu kopdarbs“ veltīta visu mākslas veidu, mākslas un zinātnes, kā arī mākslas un dzīves sintēzei, savukārt „Kopiena“ rāda centrālos vēsturiskos objektus, svētkus un dzīvi Bauhaus skolā. Nodaļa „Jaunais cilvēks“ parāda, ka Bauhaus pārstāvēja ne tikai kreisi utopisku ievirzi, bet pētīja arī jaunus radikālus politiskos un pasaules uzskatus. „Māksla, amatniecība, tehnika” prezentē darbnīcas un to produkciju, bet sadaļa „Radikālā pedagoģija“ parāda Bauhaus skolas struktūru un mācību procesu. Starpkultūru saiknes atklājas nodaļā „Satikšanās“. Kultūru saskarsmi Bauhaus pētīja lekcijās, aicinot daudzus viesus no visas pasaules, ar plašiem un daudzveidīgiem Bauhaus bibliotēkas krājumiem, kā arī jaunu formu meklējumos. Piemēram, bija cieši kontakti ar mākslas skolu VHUTEMAS Maskavā, kā arī Mīsa van der Roes centieni ar partnerinstitūciju starpniecību internacionalizēt Bauhaus ASV. Savas neilgās pastāvēšanas laikā Bauhaus pievērsās daudzu svarīgu Vācijas straujās industrializācijas radīto jautājumu risināšanai. Skolā kā pedagogi darbojās ietekmīgi modernisma mākslinieki, daudzi no kuriem skolas mantojumu līdz ar savu emigrāciju izplatīja daudzviet pasaulē. Izstādes fotogrāfijās, skicēs, dokumentos, filmās, tekstos un objektos atklājas kā radās un darbojās skola, kas vēlāk kļuva par modernisma attīstības un popularitātes dzinuli.
Izstāde ir sagatavota sadarbībā ar ifa (Ārējo sakaru institūts) Štutgartē, Vācijā – neatkarīgu organizāciju, kurai ir nozīmīga loma starptautiskajā mākslinieciskajā un kultūras apmaiņā un ar savu darbību palīdz veidot Vācijas starptautiskās kultūras attiecības. Izstāde tiek īstenota sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Latvijā.
