Pirtī iešanai Latvijā ir senas tradīcijas - jau 19.gadsimtā vidū pirts bija katrā lauku sētā. Lai gan mūsdienās pirts vairāk nav vienīgā vieta, kur mazgāties, pirtī iešanas tradīcijas ir saglabājušās.
Arī mūsdienās pirts ir kas vairāk par miesas attīrīšanu. Pirts rituālā, sekojot senču dzīves gudrībām, var aizmirst ikdienas rūpes, atbrīvoties no saspringuma un atjaunot gara spēku.
Pirts rituāls
Latvijā visizplatītākās ir slapjā gaisa pirtis, kur karstiem akmeņiem tiek uzliets ūdens, lai rastos garaiņi un gaiss kļūtu mitrs.
Par ideālo temperatūru pirtī iešanai tiek uzskatīti 86 grādi pēc Celsija, bet iesācēji pirtī iešanas rituālu var sākt arī zemākā temperatūrā. Pēc karsēšanās pirtī svarīgi ir strauji atvēsināties aukstā dīķī, baseinā vai spēcīgā dušā. Straujš karstā un aukstā kontrasts vingrina asinsvadus, norūda organismu un padara ādu elastīgu.
Pirtī iešanas rituāls ietver arī pēršanos ar pirtsslotām, kuras var gatavot no dažādu koku zariem. Vispopulārākās ir bērza, ozola, liepas un kadiķa zaru slotas, taču profesionāli pirtnieki pēršanās pušķos liek visdažādākos augus, kas paredzēti gan veselībai, gan aromātam, gan enerģijai.
Pēršanās ar pirtsslotām ir reizē masāža un aromterapija, kā arī palīdz atbrīvoties no atmirušajām ādas daļiņām. Pirtī iespējams nodarboties arī ar skaistumkopšanas procedūrām, piemēram, noberzties ar sāls skrubjiem vai liekot māla un medus maskas.
Pirtis Latvijā
Autentisku pirts rituālu var piedzīvot vienā no simtiem viesu māju Latvijas novados. Viesu māju ar pirti iespējams noīrēt gan ģimenei vai nelielai draugu kompānijai, gan dažādiem pasākumiem, kuros piedalās liels cilvēku skaits.
Informāciju par pirtīm vari apskatīt "Lauku Ceļotājs" mājaslapā!
Pirts muzejs
Latviešu pirts vēsturi iespējams iepazīt brīvdabas Pirts muzejā, kurā atrodas sešas vēsturiskas pirtis. Pirts muzejā apskatāma arī melnā pirts, kur akmeņu krāvums atrodas telpas vidū un no uguns kurināšanas zem tā pirts ir nokvēpusi gluži melna. Muzejs atrodas 40 kilometrus no Rīgas, pie Murjāņu – Saulkrastu ceļa.
