2025. gada decembrī „Latvijas Banka” publicēja jaunākās makroekonomiskās prognozes.
2025. gada decembrī „Latvijas Banka” publicēja jaunākās makroekonomiskās prognozes. Tajās norādīts, ka turpmāku tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, privātais patēriņš kļūs arvien spēcīgāks, bet eksports pakāpeniski atgūs dinamiku.
Inflācija un darba tirgus
Vidējā termiņā inflācija tiek lēsta 3–4 % robežās (2026. gadā – 3,2 %, 2027. gadā – 2,9 % un 2028. gadā – 3,6 %), kas ir augstāk nekā 2025. gada jūnija prognozēs. Inflāciju galvenokārt noteiks izteiktāks algu kāpums, administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana un valdības lēmumi, tostarp akcīzes nodokļu palielināšana. Savukārt 2028. gadā papildu ietekmi uz inflāciju radīs ETS2 (Eiropas Savienības otrā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) ieviešana.
Salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju algu pieaugums prognozēts nedaudz augstāks, ko nosaka privātā sektora algu fonda kāpums un straujāks, nekā gaidīts, atalgojuma pieaugums publiskajā sektorā. Līdz ar to iedzīvotāju pirktspēja turpinās nostiprināties, jo algas augs straujāk nekā inflācija.
Darbaspēka pieprasījums saglabāsies noturīgs, tostarp gaidāmo lielo investīciju projektu (t. sk. „Rail Baltica”) ietekmē. Bezdarbs prognožu periodā saglabāsies zems, un 2028. gadā tas varētu samazināties līdz 6,2 %, ko veicinās nodarbinātības uzlabošanās, ārējās finanšu vides pakāpeniska atkopšanās un turpmāka tautsaimniecības atveseļošanās.
IKP gaidāma spēcīgāka izaugsme
„Latvijas Banka” skaidro, ka tautsaimniecības izaugsmi vidējā termiņā balstīs drošības stiprināšanas investīcijas, ES fondu ieplūde un kreditēšanas pieaugums. Vienlaikus straujākas izaugsmes fāze – ņemot vērā atsevišķu lielo investīciju projektu īstenošanas grafiku korekcijas – pārbīdīta no 2027. uz 2028. gadu.
Privātais patēriņš kļūst noturīgāks, uzlabojoties mājsaimniecību pirktspējai, kas vienlaikus vidējā termiņā nozīmē mērenāku uzkrājumu veidošanos. Stabilu izaugsmi veido valsts un privātās investīcijas, ko pastiprina strauji augoša kreditēšana. Ieguldījumi attīstībā veicina apstrādes rūpniecības strukturālas pārmaiņas un ražošanas jaudu kāpumu.
Kopumā, pieaugot iekšzemes un ārējam pieprasījumam, „Latvijas Banka” prognozē IKP pieaugumu 2026. gadā par 2,8 %, 2027. gadā par 2,9 % un 2028. gadā par 3,2 %. Atveseļošanās signālus pastiprina arī uzlabojumi rūpniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumos un patērētāju noskaņojumā. Vienlaikus prognožu riski saistīti ar darbaspēka izmaksu strauju kāpumu, ģeopolitisko konfliktu radīto nenoteiktību un ārējās vides svārstībām. Tomēr, mazinoties tarifu nenoteiktībai un atjaunojoties ārējam pieprasījumam, sagaidāma spēcīgāka eksporta dinamika.
Fiskālās politikas tendences
Apkopojuma noslēgumā „Latvijas Banka” norāda, ka fiskālā politika prognožu periodā saglabāsies atbalstoša, veicinot iekšzemes patēriņu un investīcijas. Patēriņa kāpumu balstīs papildu budžeta izdevumi aizsardzībai un demogrāfijai, kā arī pedagogu algu pieaugums, savukārt perioda beigās investīciju plūsmu palielinās militārās piegādes un „Rail Baltica” projekts.
Vienlaikus vidējā termiņā pieaugs budžeta deficīts (virs 3 % no IKP), ko īpaši ietekmēs aizsardzības izdevumu kāpums. ES Padomes apstiprinātā valsts izņēmuma klauzula ļaus šos izdevumus palielināt straujāk par iepriekš noteiktajiem nosacījumiem. Aizsardzības finansēšana lielākā mērā notiks aizņemoties, tādēļ valsts parāds turpinās augt un perioda beigās nedaudz pārsniegs 50 % no IKP.
