Rīga, Latvijas galvaspilsēta, ir vieta, kur mākslu var sastapt ne tikai muzejos un galerijās, bet arī pilsētas ielās, ēkās un skvēros. Tiem ir īpaša aura, jo apvieno tradicionālās un modernas mākslas formas, izpaužoties dažādās skulptūrās, gleznojumos, vitrāžās un pat gaismas instalācijās. Mākslas objekti Rīgas ielās ne tikai rotā pilsētu, bet arī veicina sabiedrības pārdomas par vēsturi, kultūru un mūsdienu dzīvi. Tāpēc Rīgā ir vērts uzturēties ilgāk, lai vieglā pastaigā vai, braucot ar velosipēdu, lēnām un nesteidzīgi baudītu pilsētas ielu kultūru un mākslu.
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir viens no pazīstamākajiem Latvijas simboliem un viena no galvenajām vietām Rīgā, kas piesaista gan vietējos, gan tūristus. Granītā un varā ietērptais piemineklis Rīgas centrā simbolizē Latvijas valstiskumu, tautas vienotību, neatkarību un brīvību. Piemineklis par tautas ziedojumiem uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai un atklāts 1935. gada 18. novembrī pēc Kārļa Zāles projekta "Mirdzi kā zvaigzne!". Brīvības piemineklis izsaka ideju par neatkarību.
Brīvības tēls – jauna sieviete ar trim apzeltītām zvaigznēm rokās, kas simbolizē trīs Latvijas kultūrvēsturisko reģionu vienotību. Pakājē iekalti vārdi – "Tēvzemei un Brīvībai". Mūsdienās pie Brīvības pieminekļa stāv goda sardze, simboliski apliecinot valsts suverenitāti. Brīvības pieminekļa Goda sardzes maiņa ceremonija ir rituāls, kas piesaista tūristu uzmanību. Jebkura Latvijai nozīmīga pasākuma svinēšana parasti notiek pie Brīvības pieminekļa, un tas piesaista lielu laužu pulkus.
Alberta ielas un tās apkārtnes arhitektūra
Alberta iela un ir viena no Rīgas elegantākajām un mākslinieciskākajām ielām, kas pazīstama ar savu arhitektūru, kuru raksturo jūgendstila elementi. Astoņi nami atzīti par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Katrs no Alberta ielas namiem ir neatkārtojams 20. gs. būvniecības sasniegums, turklāt tās apbūve noritējusi diezgan īsā laikā – no 1901. līdz 1908. gadam. Arī Alberta ielas apkaimē atrodam izcili jūgendstila arhitektūras paraugi. Katru no namiem rotā figurālas skulptūras, fasādes izvirzītas ar balkoniem, noklātas ar kolonnām un citiem elementiem, kurus klāj abstrakti vijumi jūgendstila labākajās tradīcijās. Tieši Alberta ielā atklāts arī „Rīgas jūgendstila centrs”, kur var iepazīties ar šo savdabīgo stilu.
Mākslas objekts „Kaķu nams”
„Kaķu nams”, kas atrodas Rīgas centrā, ir vēl viens nozīmīgs mākslas objekts, kas piešķir pilsētai noslēpumainību un šarmu. Līvu laukumā, pretī Lielajai Ģildei, uz ēkas stūra tornīšiem ir izvietoti kaķi, kas, uzmetuši kūkumu un saslējuši astes, it kā sastinguši pirms izšķirošā lēciena. Šie kaķi ir devuši nosaukumu šai ēkai – slavenajam „Kaķu namam”, kuram kādreiz bija skandaloza slava un kas izraisīja pat tiesas prāvu. „Kaķu nams” uzbūvēts 1909. gadā pēc arhitekta Frīdriha Šefela projekta, kurš kopā ar Heinrihu Šēlu tiek uzskatīti par jūgendstila pamatlicējiem Rīgā. Mājas īpašnieks bija bagāts latviešu tirgotājs, kuru nepieņēma Lielajā Ģildē. Šāds lēmums viņu dziļi aizvainoja, tāpēc viņš uz sava nama jumta uzstādīja ekspresīvas kaķu figūras, kuru astes bija vērstas pret Lielās Ģildes ēku, tādējādi skaidri paužot savu nostāju attiecībā uz šo tirgotāju organizāciju. „Kaķu nams” veidots viduslaiku cietokšņa stilā un papildināts ar jūgendstila krāsām, kas pilsētā ienesa krāsainību un romantiku, bet šajā gadījumā arī nelielu sarkasmu.
„Mēness aptiekas „Kamēlija”” skatlogs
2025. gada janvārī “Mēness aptiekas „Kamēlija”” Brīvības ielā skatlogā pēc restaurācijas tika atklāta ievērojamā mākslinieka Teņa Graša vitrāža. Mākslas darbs pirms vairāk nekā 40 gadiem radīts tieši šai aptiekai. Darbā ar nosaukumu “Dziesma” ir attēlota tautumeita. 1985. gadā tā izvietota diennakts aptiekas logos pretī „Stūra mājai” (PSRS Valsts drošības komitejas ēka), zemtekstā drosmīgi demonstrējot pretošanās kustību. Vitrāža tika atjaunota „Mēness aptiekas „Kamēlija”” rekonstrukcijas ietvaros. Arī pati aptieka var lepoties ar 100 gadus bagātu vēsturi, kas tagad arī atspoguļota citā skatlogā līdzās. Latvijas Būvniecības Gada balvas 2024 konkursā tika augstu novērtēta, tā ieguva 2. vietu nominācijā „Restaurācija”. Vienlaikus tagad vitrāža ir arī viens no retajiem Rīgas skatlogus rotājošām mākslas objektiem, kas godināts, izceļot pagājušā gadsimta kultūras vērtības.
Skulptūra „Brēmenes muzikanti”
1990. gadā Rīgas sadraudzības pilsēta Brēmene dāvāja Rīgai skulptūru “Brēmenes muzikanti”, kas balstās uz visiem zināmās brāļu Grimmu pasakas tēliem. Atšķirībā no oriģinālās skulptūras, kas pie Brēmenes Rātsnama attēlo dzīvniekus, kas skatās pa „lodziņu laupītāju istabā”, Rīgas versija piedāvā jaunu interpretāciju – dzīvnieki vēro pasauli caur spraugu, kas radušies aukstā kara laikā uzbūvētajos „dzelzs priekškara” šķēršļos. Tādējādi Kristas Baumgarteles radītā skulptūra ir politiski piesātināta alegorija, kas, izmantojot Ezopa valodu, pauž attieksmi pret padomju bloka robežu krišanu un izsaka prieku par Eiropas atkalapvienošanos.
Skulptūra “Lielais Kristaps”
“Lielais Kristaps” ir leģendārs tēls, kas saskaņā ar nostāstiem ir sargājis Rīgu. Tā godināšana oficiāli sākās jau 16. gadsimta sākumā, kad kā aizgādnis un labvēlis īpaši tika godināts latviešu pārcēlāju, plostnieku, krāvēju un nastu nesēju vidū. Arī mūsdienās Daugavas krastā viesus sagaida skulptūra – Lielais Kristaps. Skulptūra atrodas pie Akmens tilta un ir viens no Rīgas simboliem, kas aizvien saglabā savu nozīmi pilsētas identitātē.
Skulptūra „Divi Raiņi”
Skulptūra “Divi Raiņi” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas attēlo latviešu dzejnieka Raiņa divus tēlus. Šī skulptūra simbolizē Raiņa personības daudzveidību un radošo mantojumu, kas ietekmējis ne tikai Latvijas literatūru, bet arī visu kultūru. Tā ir simboliska saikne ar Latvijas kultūras vēsturi un vienlaikus uzsver dzejnieka nozīmi mūsdienu Latvijas dzīvē. Ja latvietim būtu jāmin kāda nozīmīga Latvijas kultūras personība, visdrīzāk tas būtu Rainis, un tam varētu būt daudzi iemesli. Kāds viņu ir iepazinis skolā, kāds cits viņa darbos atradis spēku cīņai par Latvijas neatkarību, bet vēl kāds iedvesmojies no viņa rakstītajiem darbiem savas radošās izaugsmes ceļā. Rainis tiek uzskatīts par ģēniju, kas izmainījis Latvijas vēsturi, palīdzējis latviešiem saprast patiesās vērtības un devis nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts veidošanā. Viņš ir ieviesis ideju par nepārtrauktu virzību uz priekšu, kas pārmantota no paaudzes paaudzē, un viņa darbi turpina kalpot par iedvesmu šai idejai.
Skulptūra „Rīgas torņu skaitītājs”
Skulptūra „Rīgas torņu skaitītājs” atrodas Balasta dambī pie „Swedbank” ēkas. Šis mākslas darbs attēlo cilvēku, kurš skaita pilsētas torņus, norādot uz to daudzveidību un arhitektonisko vērtību. Skulptūras „Rīgas torņu skaitītājs” šķietamo elastību bagātina ekspresīva un niansēta bronzas virsmas faktūra. Kompozicionālā risinājumā izmantotā stilizācija izpaužas izstieptās proporcijās un vertikālu ķermeņa elementu ritmiskā atkārtojumā. Silueta lokanās līnijas kontrastē ar Daugavas krastā dominējošajām horizontālēm. Skulptūra ir unikāls, romantisks elements pilsētas ainavā, kas piesaista ikviena garāmgājēja uzmanību.
Skulptūra „Rīdzinieki”
Pērnavas, Valmieras un A.Deglava ielas krustojumā garāmgājējus pārsteidz vides skulptūra „Rīdzinieki”, kas veltīta rakstniekam Augustam Deglavam un viņa vairāk nekā pirms 100 gadiem sarakstītajam romānam - triloģijai „Rīga”. Neparastā kompozīcija izgatavota no vara loksnēm, kuras caurauž perforēti burti, kas veido burvīgu gaismu spēli. Teksts klāj visu 7 metrus garo un 2 metrus augsto virsmu kā gigantisku grāmatas lapu. Īpaša loma ir apgaismojumam, kas plūst no lietussargu apakšas uz tekstiem. Vietām tas mijas ar ietves virsmā iemontēto gaismu, vietām – ar senatnīgajām laternām, kas izgaismo tuvējo apkārtni.
Skulptūra „Omnibuss”
Vides skulptūra „Omnibuss” jeb „Zirgu tramvajs” atrodas Mazā Kalna ielas skvērā, kur agrāk atradies siena tirgus. Skulptūra veidota par godu omnibusa satiksmei Rīgā, ko atklāja 1852. gadā un kas ar laiku pārtapa zirgu tramvajā un 1901. gadā – elektriskajā tramvajā. Tēlnieks Andris Vārpa idejas realizācijai izmantojis ielu dzelzceļa sliedes, kvadrātdzelzi un betonu. Trīs metrus augstā vertikālā kompozīcija sastāv no armēta betona pamata, uz kura pacelts omnibusa vagons, virs kura nostiprinātas divu zirgu un cilvēka - kučiera figūra. Tā ir viegla, gaisīga, caurskatāma – it kā uzzīmēta gaisā.
Mākslas objekts „Milzu lapsa”
Uzmanību! Pa Rīgu klīst milzīga lapsa. Bet, ja nopietni, tad Lastādijas radošajā kvartālā atrodas unikāls dzīvnieku aizstāvībai veltīts mākslas objekts – milzu lapsa. Tēlnieku Aleksandra un Oļega Marinohu sadarbībā ar biedrību "Dzīvnieku brīvība" veidotā skulptūra aicina aizdomāties, ka neviens dzīvnieks nav pelnījis dzīvot sprostā. Skulptūra uzstādīta, iestājoties par visu kažokādu ieguvē un industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku aizstāvību. Skulptūra ir īpaši pievilcīga gan mākslas, gan dabas mīļotājiem, jo tā atspoguļo cilvēka mijiedarbību ar dabu.
Gaismas festivāls “Staro Rīga”
Laikā, kad valsts iedzīvotāji atzīmē Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu, visi tiek aicināti izbaudīt gaismas festivālu „Staro Rīga”, kas ik gadu notiek no 15. līdz 18. novembrim. Šis festivāls ir viens no vērienīgākajiem Ziemeļeiropas gaismas festivāliem. Tas tika aizsākts 2008. gadā, lai atzīmētu Latvijas 90. dzimšanas dienu, un ir kļuvis par neaizvietojamu daļu no Latvijas dzimšanas dienas svinībām Rīgā.
Pirms doties baudīt Rīgas ielu dzīvi un pērles, kas tur ir apslēptas, izvēlies ērtāko pārvietošanās veidu – ar kājām vai velosipēdu. Rīgā ir lieliska veloceļu infrastruktūra, tāpēc šis ir labs Rīgas iepazīšanas veids siltajā laika periodā. Tāpat droši izmanto pilsētas sabiedrisko transportu, kas ir ērts un drošs pārvietošanās līdzeklis. Lai saglabātu možu prātu un labu fizisko kondīciju, svarīgi ir pietiekošā daudzumā lietot dzeramo ūdeni. Tāpēc atceries, ka Rīgā ir izvietoti dzeramā ūdens brīvkrāni. Ūdens šeit ir garšīgs un veldzējošs.