Salacas piedzīvojumi – no mierīgas atpūtas dabā līdz nakts laivošanas izaicinājumam
Salaca ir viena no gleznainākajām Latvijas upēm un vieta, kur vienā ceļojumā iespējams apvienot aktīvu atpūtu, iespaidīgas dabas ainavas, nakšņošanu upes krastā un Ziemeļvidzemes mazpilsētu iepazīšanu. Tā iztek no Burtnieka ezera un pēc gandrīz 100 kilometru gara ceļa sasniedz Rīgas līci Salacgrīvā. Upes ainava ceļā ievērojami mainās – mierīgākus posmus nomaina smilšakmens klintis, alas un straujteces, savukārt ceļojuma noslēgumā upe kļūst arvien platāka, līdz sastopas ar jūru.
Salaca ir arī dabas parka “Salacas ieleja” centrālā ass, tādēļ ceļojums gar upi ļauj iepazīt vienu no ainaviski daudzveidīgākajām Ziemeļvidzemes teritorijām. Te var doties vairāku dienu laivu braucienā, pārgājienā, makšķerēt, nakšņot kempingā vai vienkārši sarīkot pikniku pie ūdens. Savukārt tiem, kuri mierīgu atpūtu labprāt nomainītu pret nopietnāku piedzīvojumu, Salaca piedāvā arī pavisam citu pieredzi – upes šķērsošanu nakts tumsā.
Laivošana pa Salacu – no dažu stundu brauciena līdz vairāku dienu piedzīvojumam
Salaca ir viena no populārākajām Latvijas upēm laivošanai, turklāt maršrutu iespējams pielāgot gan pieredzei, gan ceļojumam atvēlētajam laikam. Upe ir piemērota dažādiem laivu veidiem, un tās krastos ierīkotās atpūtas vietas ļauj plānot gan dažu stundu izbraucienu, gan vairāku dienu ceļojumu.
Laivojumu iespējams sākt jau Vecatē pie Salacas iztekas no Burtnieka ezera. Līdz Mazsalacai upe ir salīdzinoši mierīga, savukārt tālāk ainava kļūst arvien iespaidīgāka. Pēc Mazsalacas sākas smilšakmens klinšu un alu posms, kas ved cauri Skaņākalna apkārtnei. Šeit vērts uz brīdi izkāpt no laivas un iepazīt apkārtni arī no sauszemes. Tālāk upes krastos redzami vairāki iespaidīgi smilšakmens atsegumi, bet lejpus Staiceles laivotāji var sastapt Vīksnu alas, Mērnieku krāces un Sarkanās klintis. Daļa no šīm ainavām vislabāk ieraugāma tieši no ūdens, tādēļ laivošana šeit nav tikai aktīva atpūta, bet arī veids, kā nokļūt vietās, kuras no sauszemes nav tik viegli sasniedzamas. Ceļojuma noslēgums ir Salacgrīvā, kur Salaca ietek Rīgas līcī. Tieši iespēja vienā maršrutā sākt ceļu Latvijas iekšzemē un finišēt pie jūras ir viena no Salacas laivošanas īpašajām iezīmēm.
Kempingi un nakšņošana Salacas krastos
Salacas iepazīšanai nav obligāti jābūt vienas dienas piedzīvojumam. Gar upi atrodas gan labiekārtotas ūdenstūristu atpūtas vietas, gan kempingi un citas nakšņošanas iespējas, tāpēc laivu braucienu iespējams sadalīt vairākos posmos. Tā kā Salacas ieleja ir aizsargājama dabas teritorija, nakšņošanai un ugunskura kurināšanai jāizvēlas tam paredzētas vietas. Upes krastos ir izveidotas labiekārtotas atpūtas vietas, no kurām daudzām iespējams piekļūt arī ar automašīnu. Tas ļauj Salacas apkārtni baudīt arī tiem ceļotājiem, kuri nevēlas doties garā laivu braucienā.
Nakšņošana pie upes var kļūt par atsevišķu ceļojuma pieredzi – vakars pie ugunskura, pelde, pirts vai mierīga rīta kafija Salacas krastā ļauj iepazīt šo Latvijas daļu daudz nesteidzīgāk. Naktsmītnes pieejamas gan Staiceles un Salacgrīvas apkārtnē, gan citviet gar upi, tādēļ pirms brauciena vērts izplānot maršrutu un rezervēt piemērotāko pieturas vietu.
Pārgājieni un Salacas ielejas dabas ainavas
Salacas apkārtne ir piemērota arī tiem, kuri upi labprātāk iepazīst no sauszemes. Dabas parku “Salacas ieleja” raksturo smilšakmens atsegumi, alas, meži, avoti un ainaviski upes krasti, tādēļ laivošanu iespējams papildināt ar īsākiem vai garākiem pārgājieniem. Viens no zināmākajiem galamērķiem ir Skaņākalna apkārtne pie Mazsalacas. Savukārt tālāk Salacas lejtecē ainaviski izceļas Mērnieku krāces un Sarkanās klintis. Interesanta pieturvieta ir arī Staicele, kur Salacas tuvumā iespējams apskatīt pilsētu un doties tālāk upes ielejas iepazīšanā.
Šāds ceļojuma formāts ļauj vienā dienā kombinēt vairākas aktivitātes – piemēram, daļu maršruta veikt ar laivu, pēc tam doties pastaigā gar upi un dienu noslēgt kādā no labiekārtotajām atpūtas vietām.
Makšķerēšana Salacā
Salaca labi pazīstama arī makšķerniekiem. Upe ir nozīmīga lašveidīgo zivju dzīvotne, taču makšķerēšana Salacā ir regulēta, un atsevišķos posmos darbojas licencētās makšķerēšanas kārtība. Tādēļ pirms došanās makšķerēt būtiski pārbaudīt aktuālos noteikumus, sezonālos ierobežojumus, atļautās vietas un nepieciešamās licences. Tas ir īpaši svarīgi aizsargājamo zivju sugu un Salacas dabas vērtību saglabāšanai.
Makšķerēšanu iespējams apvienot arī ar nesteidzīgu atpūtu upes krastā, taču jāņem vērā, ka Salacas ielejā atpūtas vietu izmantošanai ir savi nosacījumi un aizsargājamā teritorijā īpaši svarīgi ievērot principu – pēc sevis dabā neko neatstāt.
Pikniks un nesteidzīga diena pie upes
Lai iepazītu Salacu, nav obligāti nepieciešama laiva vai sportisks izaicinājums. Arī vienas dienas izbrauciens ar pikniku pie upes var būt labs veids, kā izbaudīt Salacas ieleju.
Gar upi pieejamas vairākas labiekārtotas atpūtas vietas ar galdiem, ugunskura vietām vai telšu vietām. Piemēram, šādas pieturvietas atrodamas Staiceles apkārtnē, pie Sarkanajām klintīm un Salacgrīvas pusē. Pirms brauciena gan ieteicams pārbaudīt konkrētās atpūtas vietas aprīkojumu un piekļuves iespējas. Šāds ceļojums īpaši piemērots tiem, kuri vēlas apvienot īsu pastaigu, ainavisku braucienu pa Ziemeļvidzemi un dažas mierīgas stundas dabā.
Salacgrīva – vieta, kur upe sastop jūru
Salacas ceļojuma dabiskais galapunkts ir Salacgrīva, tādēļ upes iepazīšanu viegli papildināt ar atpūtu pie jūras. Pēc laivošanas, pārgājiena vai izbrauciena gar upi var doties pastaigā pa Salacas promenādi, apskatīt Salacas pilskalnu un Salacgrīvas bāku vai iepazīt pilsētas zvejniecības mantojumu.
Salacgrīvas identitāte vēsturiski cieši saistīta gan ar upi, gan jūru. Viena no savdabīgākajām vietējām tradīcijām ir nēģu zveja un nēģu tači, savukārt Salacas grīva un piekraste piedāvā pavisam citu ainavu nekā upes augštece. Ja ceļojumam atvēlēta visa nedēļas nogale, Salacgrīvu var izmantot kā pieturas punktu tālākai Vidzemes piekrastes iepazīšanai – doties uz Ainažiem, Randu pļavām vai uz dienvidiem gar Vidzemes akmeņaino jūrmalu.
Kad ar parastu laivošanu nepietiek – “Salacas Mauciens”
Salacu iespējams izbaudīt nesteidzīgi vairāku dienu garumā, taču reizi gadā upe kļūst arī par skatuvi vienam no neparastākajiem Latvijas laivošanas izaicinājumiem – “Salacas Maucienam”. Tā tradīcija aizsākās 2003. gadā, kad idejas autors Māris Smilga kopā ar domubiedriem nolēma pārbaudīt, vai Salacu iespējams pieveikt vienā piegājienā. Pirmajā braucienā dalībniekiem nācās cīnīties ar lietu, nogurumu un tolaik vēl ierobežotām zināšanām par šāda mēroga nakts laivošanu. Ar laiku izaicinājums izaudzis par tradīciju, kas pulcē pieredzējušus un azartiskus laivotājus.
Klasiskajā distancē dalībnieki mēro gandrīz visu Salacas garumu – no Vecates līdz Salacgrīvai –, turklāt lielākā daļa brauciena norisinās naktī. Maršrutā mierīgos upes posmus nomaina klintis, krāces un šķēršļi, bet nogurums un tumsa ierasto ainavu padara pavisam citādu. Īpaši sarežģīts ir posms Skaņākalna apkārtnē, savukārt Staicele kļūst par nozīmīgu pieturas punktu pirms pēdējās distances daļas. Noslēdzošie kilometri ved uz Salacgrīvu, kur pēc garās nakts upes brauciens beidzas netālu no tās ietekas jūrā.
Nakts laivošana būtiski atšķiras no ierasta dienas brauciena. Redzamība ir ierobežota, nepieciešama nepārtraukta koncentrēšanās, savukārt divvietīgā laivā īpaši svarīga kļūst savstarpējā komunikācija. Tādēļ “Salacas Mauciens” nav uzskatāms par parastu tūrisma maršrutu – tas ir fiziski un psiholoģiski prasīgs izaicinājums, kam nepieciešama atbilstoša sagatavotība, ekipējums un rūpīga iepazīšanās ar organizatoru noteiktajām drošības prasībām. Pirms starta aktuālais sacensību nolikums, tehniskā informācija un drošības prasības tiek publicētas pasākuma oficiālajā platformā, tādēļ dalībniekiem pirms pieteikšanās rūpīgi jāiepazīstas ar aktuālo informāciju.
Salaca – viena upe, dažādi ceļojumi
Salacas īpašā vērtība slēpjas iespējā vienu un to pašu upi piedzīvot pilnīgi atšķirīgos veidos. Vienam tā būs mierīga nedēļas nogale ar telti un vakaru pie ugunskura, citam – pārgājiens gar smilšakmens klintīm vai makšķerēšanas diena, bet vēl kādam – gandrīz 100 kilometru nakts izaicinājums. Maršrutu iespējams veidot arī kā ceļojumu cauri Ziemeļvidzemei – sākt pie Burtnieka ezera, piestāt Mazsalacā un Skaņākalna apkārtnē, turpināt uz Staiceli un Salacas lejteci un noslēgumā sasniegt Salacgrīvu un Rīgas līča piekrasti.
Tieši šī daudzveidība ļauj Salacas apkārtnē atgriezties vairākkārt. Nav nepieciešams vienā reizē pieveikt visu upi – dažkārt pietiek ar dažiem kilometriem laivā, pastaigu gar klintīm un pikniku krastā, lai atklātu pavisam citu Latvijas pusi.
