Te vēsture satiekas ar novatorismu – klasiskās mākslas vērtības mijas ar eksperimentiem, un radošums atrodams ne vien muzeju zālēs, bet arī pilsētu ielās un dabas ainavās. Aicinām doties romantiskā un iedvesmojošā ceļojumā pa Rīgu un visiem Latvijas reģioniem un atklāt daļu no šīs lieliskās Latvijas mākslas pasaules kaleidoskopa.
Rīga – no klasikas līdz radošumam inovācijām
Rīga, Latvijas galvaspilsēta, ir kā dzīvs kultūras audekls, kurā vienlaikus redzamas gan diženas pagātnes liecības, gan mūsdienu mākslas drosmīgās izpausmes. Pilsētas sirdī atrodas “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”, kas glabā vairāk nekā 52 tūkstošus mākslas darbu, aptverot Baltijas mākslas dārgumus divu gadsimtu garumā. Te var sajust mākslas vēstures ritmu, kas veidojis Latvijas kultūras identitāti. Un, protams, jāpiemin Rīgas klasika – ”Nacionālais operas un baleta teātris” – baltām kolonnām rotāts nams, kur gadsimtos rūdījumu guvis mākslas virziens aicina skaistā piedzīvojumā. Šeit ik vasaru notiek “Rīgas Operas festivāls”, bet ikdienā skan Verdi un citu klasiķu skaņdarbi, ļaujot gūt muzikālu baudījumu.
Ja vēlies redzēt pasaulē lielāko Latvijas mākslas kolekciju, ir jādodas uz “Zuzeum Mākslas centru”. Šeit notiek starptautiskas laikmetīgās mākslas izstādes, aicinot pat pasaulē atzītus māksliniekus. Piemēram, 2024. gadā šeit varēja aplūkot amerikāņu mākslinieces Donnas Huankas (Donna Huanca) vērienīgo personālizstādi “Utopiskās šūnas”.
Par pilsētas tradīciju ir kļuvuši festivāli “Staro Rīga”, kura ietvaros ēkas, laukumi, tilti un pieminekļi tiek pārvērsti unikālos gaismas mākslas darbos, un “Baltā nakts” – laikmetīgās kultūras forums, kur var baudīt visdažādāko mākslas piedzīvojumus – koncertus, instalācijas, izrādes, dzejas lasījumus, deju un citas radošuma izpausmes.
Rīgā netrūkst arī skatuves mākslas eksperimentu, piemēram, ik rudeni norisinās starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”, kur visneparastākajās vietās (no pamestiem veikaliem līdz parkam vai dzīvokļiem) tiek izrādīti laikmetīgā teātra un dejas darbi. Pilsētā “dzīvo” “Laikmetīgās mākslas centrs”, kas organizē festivālu “Survival Kit”, dodot balsi sociāli aktīvai mākslai neierastos izstāžu formātos. Mūsdienīgu šarmu Rīgas mākslas pasaulei iedod “Digital Art House” – mākslas un HD projekciju, 360° kino un telpiskās skaņas tehnoloģiju saplūsme. Multimediālās izstādes ir jauns veids, kā piedzīvot mākslu – pasaulslavenu mākslinieku darbu grandiozas projekcijas, ko digitālie mākslinieki padarījuši dzīvas un ko pavada elpu aizraujoša mūzika. Savukārt, Daugavas krastā mākslas baudītājus aicina peldoša skatuve “Noass”, kur vasarās notiek izstādes, dzejas lasījumi un kinoseansi zem atklātas debess.
Šādas radošuma oāzes noteikti ļauj sajust pilsētu negaidītās un interesantās izpausmēs.
Kurzeme – jūra, vējš un tās skaudrais raksturs... mākslai netraucē
Kurzemes puse izsenis slavena ar savu brāzmaino jūras garu un neatkarīgu domāšanu, kas atspoguļojas arī reģiona mākslas un kultūras dzīvē. Novada lielākās pilsētas lepnums ir koncertzāle “Lielais dzintars”, kur katru pavasari norisinās ”Starptautiskais zvaigžņu festivāls”, kur Liepājas simfoniskais orķestris aicina piedalīties izcilus solistus no visas pasaules. Taču Liepāja nav tikai klasiskas mākslas baudījums, tā ir arī avangarda eksperimentu platforma. Piemēram, starptautiskais festivāls “Skaņas dienas” pulcē jaunos mediju māksliniekus un programmētājus, piedāvājot audiovizuālus priekšnesumus ar dzīvo programmēšanu un algoritmu radītu mūziku. Šajā notikumā industriālās telpas pildās ar elektroniskām skaņām, gaismu ritmiem un netradicionāliem instrumentiem. Notiek dzīvās programmēšanas mākslinieku tikšanās, performanču programmas un radošās darbnīcas. Turpat netālu ir majestātiskā Karostā – vēsturiskais jūras kara flotes cietokšņa rajons, kas mūsdienās pārtapis par mākslinieku iedvesmas avotu. Katru gadu šeit notiekošais “Karostas festivāls” aicina ielūkoties 135 gadu senās militārās pilsētas dzīvē caur fotogrāfiju, mūsdienu mākslas prizmu un citiem interesantiem notikumiem.
Kurzemes ziemeļos, Abavas upes gleznainajā ielejā pie Sabiles, mājo unikāla mākslas oāze – “Pedvāles mākslas parks”. Pedvāle ir 150 hektāru plaša brīvdabas teritorija, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šajā ainaviskajā parkā izvietoti desmitiem lielo skulptūru un vides mākslas objektu, kas tapuši dažādu mākslinieku simpoziju un plenēru laikā. Katru vasaru Pedvālē sabrauc tēlnieki un citu žanru mākslinieki no visas pasaules, lai radītu jaunus darbus dabā, te notiek brīvdabas izstādes, izrādes un koncerti zem klajas debess.
Mazā, romantiskā Aizpute Dienvidkurzemē ir viens no īpašākajiem laikmetīgās mākslas punktiem. Vēsturiskajā ēku kompleksā pilsētas centrā atrodas “Serde” – darbnīcu un rezidenču centrs, ko veido starpdisciplinārā mākslinieku apvienība. Vasaras sezonā rezidenču programma uzņem māksliniekus no dažādām valstīm, piedāvājot darbnīcas darbam ar keramiku, metālu, koku un pat vienu no lielākajām analogās fotogrāfijas studijām Latvijā. Rezidenču laikā Aizputē top skulptūras, sienu gleznojumi, performanču projekti un instalācijas, kas bieži atstāj pēdas pilsētvidē. Savukārt šarmantās Kuldīgas bijušajā ebreju lūgšanu namā mūsdienās atrodas laikmetīgās mākslas centrs “Kuldīgas Mākslas nams”. Restaurētajā ēkā izveidota divstāvu izstāžu zāle, kur regulāri notiek gan latviešu, gan ārzemju mākslinieku personālizstādes, grupu ekspozīcijas un multimediju projekti.
Zemgales kultūras vilinājums
Zemgale, Latvijas dienvidu līdzenumu novads, vilina ar muižu un piļu eleganci un daudzveidīgiem pasākumiem, kas izceļ reģiona raksturu un kultūras daudzveidību. Te atrodas “Rundāles pils” – izcilākais baroka un rokoko arhitektūras un mākslas piemineklis Latvijā un te apmeklētājus sagaida arī franču dārzu simetrija, kas pavasarī uzzied tūkstošiem krāšņu tulpju, bet vasarā apreibina ar rožu smaržu.
Turpat netālu vietējais lepnums ir “Bauskas pils”, kas ir vienīgā atjaunotā renesanses un manierisma pils Latvijā. Tā stāsta par hercogu laikiem, un cita starpā iepazīstina ar viduslaiku cietokšņa aizsardzības sistēmu un pils 17. gs. lielgabalu kolekciju. Savukārt “Jelgavas pils” ir izcilā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā daiļrades posma paraugs un viens no nedaudzajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā ir arī lielākā baroka pils Baltijas valstīs. Ievērības cienīgs ir “Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs”, kura ēka celta 1775. gadā pēc pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona ieceres agrākās hercogu pilsētas pils vietā. Muzeja ekspozīcijas stāsta par nozīmīgiem notikumiem Jelgavā un apkārtējā novadā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Piedāvājumu papildina arī modernas virtuālās ekspozīcijas – uzliekot 3D brilles, iespējams “ieraudzīt” Jelgavu dažādos vēstures posmos un izdzīvot pilsētas pārvērtības virtuālajā realitātē.
Mūsdienās Jelgava kļuvusi slavena ar saviem Ledus un smilšu skulptūru festivāliem. Februāra sākumā Jelgava aicina iegrimt ledus mākslas pasaulē – “Starptautiskais ledus skulptūru festivāls” pulcē desmitiem tēlnieku no daudzām valstīm. Savukārt vasarā Jelgava priecē “Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls”, kur smalkās kvarca graudiņu skulptūras atklāj mākslinieku izdomu, kas iepriecina tūkstošus apmeklētāju.
Ja esi Zemgalē iegriezies arī Dobelē, lai sajustu, kā mūsdienu arhitektūra izceļ viduslaiku mūrus un izstāžu telpas, Jēkabpilī, ja interesē privāta mākslas galerija ar vairākiem desmitiem gadu vēsturi un plašu izstāžu programmu, bet Svitenē, ja vilina mūsdienu bohēma un mākslinieku vasaras plenēri.
Vidzeme – kultūras ainavas no Cēsīm līdz Daugavas lokiem
Vidzemē netālu no Rīgas atrodas Sigulda, kas daudziem saistās ar skatu platformām, vagoniņu pāri upei un rudens krāsām, taču pilsētai ir arī ļoti dzīvīga radošā puse. Siguldas “Jaunās pils” apkārtnē izveidots radošs kvartāls, kur vecās muižas saimniecības ēkās atrodas amatnieku, mākslinieku un dizaineru darbnīcas. Te līdzās vēstures ekspozīcijām regulāri notiek arī mākslas izstādes, bet greznās svētku zāles kļūst par fonu kamermūzikai, literāriem vakariem un tematiskām programmām. Siguldā viena neparastākajām Vidzemes mākslas pieredzēm ir “Smilšu galerija” Siguldā, kur mākslinieks Elmārs Gaigalnieks veido krāsainas, trīsdimensiju smilšu izrādes. Smiltis, gaisma un mūzika pārtop kustīgos stāstos par pasaules rašanos, dabas stihijām un cilvēku emocijām, bet izrādes otrajā daļā mākslinieks ar spalvu zīmē skatītāju portretus.
Cēsis vilina ar savu senatnīgo arhitektūru un auru. Latvijas vēsturiskais mantojums ir Cēsu pils komplekss – viduslaiku pilsdrupas, kas kopā ar parku veido romantisku gaisotni. Te “Cēsu Vēstures un mākslas muzeja” daudzpusīgais krājums ieņem īpašu vietu Latvijas kultūrvēsturē. Latviešu mākslas baudītāji var doties uz “Pasaules latviešu mākslas centru”, kur vienkopus skatāma latviešu trimdas un diasporas māksla no dažādām pasaules valstīm. Bet, ja vēlies, ko neordināru, tad mākslas telpa “Mala” ir atbilstoša bohēmiska kafejnīca un kultūrtelpa ar regulāriem koncertiem, izstādēm, dzejas vakariem un kino seansiem.
Valmiera pēdējos gados sevi pieteikusi kā dinamisku kultūras centru, kur teātris, laikmetīgā māksla un pilsētvide saplūst vienā veselumā. Vairāku koka ēku kompleksā un atjaunotajā izstāžu namā iekārtotais “Valmieras muzejs” glabā gan vēstures, gan mākslas stāstus. Pastāvīgā izstāde ved ceļojumā pa senās Hanzas pilsētas dzīvi – no tirgotāju pasaules līdz amatnieku darbarīkiem un pils iedzīvotāju ikdienai. Pašā pilsētas centrā esošā bijusī katlumāja “Kurtuve” kļuvusi par starpdisciplināru mākslas telpu, kas apvieno izstādes, performanču mākslu un diskusijas. Šeit top gan laikmetīgās mākslas projekti, gan instalācijas, kas nereti iesaista arī pilsētvidi un upes krastu. Pavisam netālu no Valmieras atrodas “Caurumkrogs” – vēsturiska krogus vieta, kas pārtapusi par neparastu brīvdabas gleznu galeriju.
Lai izprastu niansēto Vidzemes mākslas pasauli apmeklē arī vienu no senākajiem Vidzemes muzejiem “Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju”, “Alūksnes novada muzeju”, kas atrodas pils kompleksā, “Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju” un eleganto “Stāmerienas pili”.
Latgale – māksla Daugavpils cietoksnī un ezeru zemes dvēsele
Latgale, Latvijas austrumu puse, ceļotāju sagaida ar īpašu sirsnību. Šeit mākslas un garīguma ceļi vijas cauri baznīcu zvanu skaņām, keramikas darbnīcām un modernām mākslas galerijām. Daugavpilī atrodas unikāla vieta – “Rotko muzejs”. Tā mājvieta ir vēsturiskais cietokšņa arsenāla nams, kur mūsdienās iekārtotas plašas izstāžu zāles. “Rotko muzejs” ir vienīgā vieta visā Austrumeiropā, kur iespējams aplūkot pasaulslavenā abstraktā ekspresionista Marka Rotko oriģināldarbus. Daugavpils pierāda, ka prasmīgās rokās militārs mantojums var pārtapt par drosmīgu kultūras metropoli, kas pasaulei stāsta Latgales stāstu.
Daugavpils ir arī Latvijas keramikas galvaspilsēta. Meistarklases, plenēri un izstādes norit Daugavpils cietokšņa telpās, bet ne mazāk īpašs ir “Daugavpils Māla mākslas centrs” – vieta, kur iepazīt Latgales keramikas tradīciju un laikmetīgās interpretācijas. Te keramiķi ikdienā strādā atvērtā darbnīcā, te notiek nodarbības un meistarklases, apskatāma arī unikāla Baltijas “raku” keramika, kas top, traukus vēlāk apstrādājot raudzētu rudzu miltu šķidrumā. Savukārt “Latgales Kultūrvēstures muzejs” glabā vienu no plašākajām Latgales keramikas kolekcijām Latvijā – desmitiem tūkstošu priekšmetu, kas stāsta par reģiona dzīvesveidu, amatniecību un mākslu gadsimtu garumā. Pastāvīgajās un mainīgajās ekspozīcijās līdzās mālam sastopama arī glezniecība, grafika un vietējo mākslinieku darbu izstādes.
Netālu no Rāznas ezera atrodas “Lūznavas muiža” – Latgales jūgendstila pērle, kas sākotnēji būvēta kā vieta mākslai un mūzikai un šodien atkal dzīvo tieši šai iecerei atbilstošu dzīvi. Ekspozīciju zālēs notiek sadarbības projekti ar mākslas centriem. Te izstādīta gan latgaliešu keramika, gan laikmetīgā glezniecība un fotomāksla, bieži ar saikni ar apkārtējo ainavu. Savukārt maza Latgales pilsētiņa Līvāni ir cieši saistīti ar stiklu, jo te vairāk nekā gadsimtu darbojās Līvānu stikla fabrika. Tāpēc “Līvānu stikla un amatniecība centrs” piedāvā iegādāties stikla pūšanas darbnīcas izstrādājumus, apskatīt ekspozīciju ”Līvānu stikla muzejs”, kā arī stikla pūšanas darbnīcas, kas ļauj ielūkoties, kā stikla pūtēju rokās top stikla izstrādājumi.
Pie Daugavas lokiem esošā Krāslava piedāvā vēl vienu svarīgu pieturu Latgales mākslas kartē – “Krāslavas novada muzeju” Krāslavas pils kompleksā. Muzejs atrodas vienā no 18. gadsimta pils ēkām un piedāvā vēstures, etnogrāfijas un mākslas ekspozīcijas.
Latvija iedvesmo – lai kurp jūs dotos, māksla un kultūra te vienmēr būs līdzās, apvijot ik dienu ar romantikas un radošuma dzirksti.
